Chapter VIII. Compulsory Measures of a Medical Nature
30.06.2026.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-67/2026
1. Personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī un kurai par to noteikta brīvības atņemšana, tiesa ir tiesīga vienlaikus noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli – ambulatoru ārstēšanu medicīnas iestādē. Šāds risinājums pats par sevi nav uzskatāms par dubultās sodīšanas aizlieguma (ne bis in idem) principa pārkāpumu. Ja nav pamata šo līdzekli grozīt vai atcelt, tā izpilde var turpināties arī pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.
2. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana nošķirama no kriminālsoda. Ambulatora ārstēšana medicīnas iestādē pēc savas tiesiskās dabas nav kriminālsods, arī tā plašākajā nozīmē, jo tās mērķis ir personas ārstēšana un sabiedrības aizsardzība, nevis personas sodīšana.
2023.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[M]/2023
Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 2. punkts noteic kaitējuma kompensācijas subsidiāro piedziņu no nepilngadīgā un viņa vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums. Tā ir speciālā tiesību norma, kas attiecināma uz visiem nepilngadīgajiem, arī tiem, kuriem noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.
Turklāt par kaitējuma kompensāciju atbildīgi abi vecāki.
