Par Senāta Civillietu departamenta darbu 2011.gadā

DEPARTAMENTA SENATORI
Anda Briede, Vanda Cīrule, Ināra Garda, Valerijans Jonikāns, Aldis Laviņš, Skaidrīte Lodziņa, Normunds Salenieks, Kalvis Torgāns, Edīte Vernuša, Anda Vītola, Mārīte Zāģere

2011. gadā tiesvedībā 2233 lietas
Izskatīta 1031 lieta – 46 % no tiesvedībā esošajām tai skaitā:

• kasācijas kārtībā – 929

• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem – 88

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 14

DEPARTAMENTA KOMPETENCE

Senāta Civillietu departaments atbilstoši Civilprocesa likuma normām izskata:

• kasācijas sūdzības, pretsūdzības un kasācijas protestus par apelācijas instances tiesas spriedumiem un papildspriedumiem;

• kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem lietās par maza apmēra prasībām par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu;

• Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā iesniegtos Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora protestus par pirmās instances tiesas nolēmumiem, ja tie stājušies spēkā un nav pārsūdzēti no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ, vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki;

• pieteikumus par lietu jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos;

• blakus sūdzības par apelācijas instances tiesas pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši 2010. gada 20. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī, četrkārtīgi palielināta drošības nauda, kas jāiemaksā, iesniedzot kasācijas sūdzību. Likuma 458.  panta pirmā daļa nosaka, ka drošības nauda ir 200 lati. 

STATISTIKA UN DARBA SLODZE

Senāta Civillietu departamenta sastāvā kopš 2011. gada rudens strādā 12 senatori, ieskaitot departamenta priekšsēdētāju, un katram senatoram ir savs palīgs.

Saņemto lietu skaits 2011. gadā – 1358 lietas – ir par 142 lietām lielāks nekā 2009. gadā un par 35 mazāks nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar 2010. gadu, saņemts par 140 protesta lietām mazāk, taču lietas ar kasācijas sūdzībām par 76 vairāk.

Civillietu departamentā saņemto lietu nelielais samazinājums daļēji izskaidrojams ar mazāk iesniegto protestu skaitu.

Izskatīto lietu skaits – 1020 – ir par 116 mazāks nekā 2010. gadā, tostarp par 167 protestu lietām mazāks. Izskatīto lietu skaits visumā atbilst 2009. gada līmenim (1065) un ir krietni vairāk kā iepriekšējos gados.

Nepabeigto lietu atlikums ir pieaudzis par 327 lietām (2010. gadā 875, 2011. gadā – 1202) un sasniedzis lielāko apmēru kopš 2000. gada. Tas skaidrojams galvenokārt ar to, ka mazāk ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību rīcības sēdēs (45 % pret 54% iepriekšējā gadā).

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums bijis viens gads.

2011. gadā departamentā lielākā vērība tika veltīta, lai izskatītu senākās lietas, kas pēc rīcības sēdēs ierosinātās kasācijas tiesvedības nodotas izskatīšanai Senāta sēdē un gaidīja savu rindu. Faktiski bija divas rindas – uz rīcības sēdi un uz Senāta sēdi. Līdz 2011. gada beigām visas šīs lietas tika izskatītas un izveidota sistēma, ka tagad pēc kasācijas tiesvedības ierosināšanas lietas tiek nozīmētas izskatīšanai vidēji divu mēnešu laikā.

Taču joprojām ir daudz lietu, kas izskatāmas rīcības sēdēs. Departaments mēģina dot prioritāti darba strīdiem un bērnu tiesību aizsardzības lietām, skatot arī citas sen saņemtas lietas. Garie lietu izskatīšanas termiņi rada lietas dalībnieku neapmierinātību. Tiek pieteikti pamatoti lūgumi atsevišķas lietas izskatīt ātrāk, departaments iespēju robežās šos lūgumus cenšas apmierināt.

Uz 2012. gada 1.martu rīcības sēdēs neizskatītas bija apmēram 750 lietas. Ņemot vērā, ka mēnesī rīcības sēdēs tiek izskatītas 100 - 120 lietas, šīs lietas tiks izskatītas 7 - 8 mēnešu laikā.

IZSKATĪTO LIETU VEIDI, SASTĀVS UN STRUKTŪRA

Šie rādītāji īpaši neatšķiras no iepriekšējiem gadiem. Nedaudz vairāk ir izskatītas lietas sakarā ar kasācijas sūdzībām (par 49 vairāk) un būtiski mazāk sakarā ar protestiem (par 167 mazāk).

Joprojām visvairāk tiek izskatītas civillietas, kas izriet no saistību tiesībām (360 lietas – 39%, 2010. gadā – 36%), lietas,  kurās ir strīds par īpašuma tiesībām (138 lietas – 15%, 2010. gadā – 11%), lietas, kas izriet no darba līgumiem, par 84 lietām mazāk (198 lietas – 12%, 2010. gadā – 23%). Pārējo lietu kategorijas ir bez izmaiņām.

Arī Civilprocesa likuma 483.-485.panta kārtībā izskatīto lietu struktūra ir bez būtiskām izmaiņām. Joprojām pārsvarā ir lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, nekustamo īpašumu labprātīgu pārdošanu izsolē, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, maksātnespējas pieteikumu lietas, par izpildrakstu izsniegšanu šķīrējtiesu nolēmumu izpildei.

Nedaudz pieaug saņemto lietu skaits par goda un cieņas aizskaršanu. Ir pamats domāt, ka šo lietu skaits palielināsies. 

Lietu izskatīšanas rezultāti Atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 364 lietās – 45%, t.i. nedaudz mazāk kā iepriekšējā gadā (54 %), negrozīti 209 spriedumi  – 26%. Iepriekšējā gadā negrozīti bija 23 % pārsūdzēto spriedumu, 2009. gadā – 54%. Tas varētu liecināt, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikšanu varētu piemērot vairāk. Ne visiem spriedumiem šajās lietās bijusi nozīme judikatūras veidošanā.

Jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikšanu ir vairākkārt apspriests senatoru sanāksmēs. Pēdējos mēnešos kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikšana ir piemērota biežāk, apmēram 60-70%. Domājams, ka ir novērsti gadījumi, kad kasācijas tiesvedība tiek ierosināta par nebūtiskiem pārkāpumiem, kuri nevar ietekmēt pieņemto spriedumu pareizību un radīt pamatotas šaubas par spriedumu tiesiskumu.

Kasācijas kārtībā, tāpat kā iepriekšējos gados, visvairāk tiek atcelti Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas, Rīgas apgabaltiesas un Kurzemes apgabaltiesas spriedumi.

Visvairāk spriedumi atcelti lietās, kas izriet no saistību tiesībām – 31,79 %, darba strīdu lietās 26,8%, strīdos par nekustamiem īpašumiem 23,27 %, dzīvokļu lietās 25,4%, par autortiesībām un preču zīmēm 62,5 %.

SŪDZĪBAS UN IESNIEGUMI

Saņemto sūdzību un iesniegumu skaits, tostarp par protestu iesniegšanu, ir samazinājies – 692 pret 1026 iepriekšējā gadā. Samazinājums varētu būt saistīts ar to, ka iesniegumi tiek rūpīgi pārbaudīti un uz sūdzībām dotas motivētas atbildes, lai izvairītos no atkārtotām sūdzībām.

Par 120 samazinājies arī iesniegto protestu skaits. Ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja protestiem saņemtas 11, ar Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja 42, ar ģenerālprokurora protestiem 15 lietas, kopā 68 lietas (2010. gadā – 188).

Nepareizs ir viedoklis, ka tie protesti, kas tiek noraidīti, bijuši kļūdaini. Protesti dažkārt tiek iesniegti arī strīdīgos gadījumos, lai Senāts izteiktu savu viedokli par kādu aktuālu jautājumu, piemēram, likumu interpretāciju, kam var būt nozīme judikatūras veidošanai.

Gandarī, ka par tiesnešu darbu atsauksmes ir ne tikai negatīvas. Pēc ilgstošas tiesāšanās ir saņemtas arī pateicības vēstules par pieņemtiem taisnīgiem spriedumiem.

JUDIKATŪRA

Senāta spriedumi veido judikatūru, tāpēc īpaša vērība tiek pievērsta tam, lai lietas tiktu izspriestas pareizi un lai celtu nolēmumu kvalitāti.

Regulāri notiek departamenta senatoru kopsapulces par tiesību normu piemērošanu un interpretāciju. Rūpīgi tiek apspriesti un koriģēti nolēmumu projekti, tiek sagatavotas tēzes nolēmumiem, kuriem var būt nozīme judikatūras tālākā veidošanā.

Vērojama tendence biežāk atlikt sprieduma paziņošanu uzreiz tiesas sēdē un, atbilstoši Civilprocesa likuma 472. panta sestās daļas noteikumiem, sprieduma paziņošanai noteikt nākamo tiesas sēdi tuvāko 14 dienu laikā, kā arī nodot lietas izskatīšanai paplašinātā Senāta sastāvā. Paplašinātā sastāvā 2010. gadā izskatītas 19 lietas, bet 2011. gadā – 28 lietas.

Departamenta senatori 2011. gadā piedalījušies vispārinājumu sagatavošanā lietās par individuālajiem darba strīdiem, par kopīpašuma dalīšanu un par dzīvokļa īpašumu, tā pārvaldīšanu un tiesisko regulējumu. Šie jautājumi bija un ir aktuāli tiesu praksē.

TIESISKĀ REGULĒJUMA PILNVEIDOŠANA

Tendence pieaugt lietu daudzumam ir raksturīga visās Eiropas valstīs, tostarp arī Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Salīdzinot ar 2000. gadu, Senāta Civillietu departamentā saņemto lietu skaits ir gandrīz dubultojies (49%), izskatīto lietu skaits palielinājies (40%), nepabeigto lietu skaits palielinājies 14-15 reizes. Sasniegta kritiskā robeža – strādāt intensīvāk, nezaudējot darba kvalitāti, nav iespējams. Tāpēc tiek meklēti saprātīgi risinājumi, pilnveidojot procesuālās tiesību normas.

Kopš 2011. gada 1. oktobra blakus sūdzības izskata rakstveida procesā. Pēc Augstākās tiesas priekšlikumiem 2012. gadā veikti Civilprocesa likuma normu grozījumi un papildinājumi, kas nosaka kasācijas instances tiesai tiesības rakstveida procesā lietas izskatīt ne tikai sakarā ar blakus sūdzībām, bet arī sakarā ar kasācijas sūdzībām, tādējādi efektivizējot esošo civilprocesuālo regulējumu un paātrinot lietu izskatīšanas termiņus, nekaitējot lietu izskatīšanas kvalitātei.

Visu lietu, kurās ierosināta kasācijas tiesvedība, izskatīšana mutvārdu procesā bieži vien ir laika nelietderīga tērēšana, jo tiesas sēdē tiek atkārtoti argumenti, kas jau izteikti kasācijas sūdzībā, kā arī iebildumi, kas izteikti rakstiskajos paskaidrojumos sakarā ar kasācijas sūdzību. Turklāt Senāts pārbauda sprieduma likumību pārsūdzētajā daļā tikai attiecībā uz personām, kas spriedumu pārsūdzējušas vai pievienojušās kasācijas sūdzībai, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā.

Senāta rīcības sēdes lēmumus varēs sastādīt rezolūcijas veidā.

Cerams, ka beidzot tiks atrisināts jautājums, lai Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju atbrīvotu no protestu iesniegšanas funkcijas, saglabājot to tikai ģenerālprokuroram. Augstākās tiesas kompetencē paliktu tikai lietu iztiesāšana, kā to paredz likums Par tiesu varu, nevis pašai iniciēt lietas.

2011. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, nosakot, ka maza apmēra prasības tiks izskatītas tikai divās tiesu instancēs – pirmajā instancē un kasācijas instancē, apejot apelāciju. Grozījumi bija vērsti it kā uz ātrāku tiesas procesa rezultāta sasniegšanu, bet, vai tas bija pareizais risinājums, šobrīd spriest vēl pāragri. Tiesneši ir atzinuši, ka maza apmēra prasības lietas izskatīšana divās tiesu instancēs ir labs un atbalstāms risinājums. Taču, šķiet, ka pareizāk būtu bijis, ja spriedumi būtu pārsūdzami nevis Senātā, bet gan apelācijas instances tiesā, kura vajadzības gadījumā varētu novērst pirmās instances tiesas pieļautās kļūdas un pielikt punktu tiesvedībai. Kasācijas instances tiesa to izdarīt nevar. Konstatējot būtiskus pārkāpumus, spriedums ir jāatceļ un lieta jānodod jaunai izskatīšanai. Tādējādi īpašs ieguvums no šīs jaunās procesuālās kārtības ir apšaubāms.

Varētu tikt apsvērts jautājums par Senāta kompetences paplašināšanu. Piemēram, paredzēt, ka Senātam ir ne tikai tiesības grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu, bet dot arī tiesības šādos gadījumos prasību apmierināt vai noraidīt, nenododot lietu jaunai izskatīšanai, ja apelācijas instances tiesa faktiskos apstākļus ir konstatējusi pareizi.

Lai kasācijas sūdzības tiktu sastādītas kvalitatīvāk, varētu atgriezties pie kādreizējās kārtības, ka kasācijas sūdzības varētu iesniegt tikai zvērināti advokāti. Šī norma tika atcelta, lai netiktu ierobežota pieejamība tiesai. Apstākļi ir mainījušies, trūcīgajiem ir iespēja izmantot valsts apmaksātu advokātu palīdzību.

Likumu pilnveidošanas procesa paātrināšanas nolūkā lietderīgi būtu likumdošanas iniciatīvas tiesības piešķirt arī Tieslietu padomei.

LIETU SKAITS SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ 2006.-2011. GADĀ

* Tai skaitā 11 lietas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA (SPRIEDUMI UN LĒMUMI) 

KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ PĀRSŪDZĒTO NOLĒMUMU IZSKATĪŠANAS REZULTĀTI ZEMĀKU INSTANČU TIESĀM

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ CIVILPROCESA LIKUMA 483.-485. PANTA KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)