Par Senāta Administratīvo lietu departamenta darbu 2025.gadā

SENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTS
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Anita KOVAĻEVSKA
Administratīvo lietu departamenta senatori 2025. gadā: Dzintra AMERIKA, Ermīns DARAPOĻSKIS,
Vēsma KAKSTE, Laura KONOŠONOKA, Diāna MAKAROVA, Indra MELDERE, Jānis PLEPS, Līvija SLICA,
Ieva VIŠĶERE, Rudīte VĪDUŠA

Ievads

2025. gadā departaments savus uzdevumus ir veicis augstā profesionālā līmenī, saglabājis augstu nolēmumu kvalitātes standartu un pārskata periodu ir beidzis ar pozitīvu lietu izskatīšanas koeficientu. Vēlos pateikties ikvienam departamenta senatoram, padomniekam, senatora palīgam un konsultantam par koleģialitāti, cieņpilnu attieksmi, atvērtību, radošumu un profesionalitāti. Viss, kas sasniegts šajā pārskata periodā, ir mūsu kopīgā darba rezultāts. Tāpat šogad īpaši vēlos pateikties arī Civillietu departamenta un Krimināllietu departamenta kolēģiem par atvērtību kopīgām diskusijām par dažādiem tiesību jautājumiem.

Pagājušajā gadā viens no galvenajiem Administratīvo lietu departamenta uzdevumiem bija tiesvedībā ilgāk esošo lietu izskatīšanas pabeigšana un lietu izskatīšanas termiņa samazināšana. 2025. gadā dinamika ir laba – esam samazinājuši to lietu skaitu, kuras tiesvedībā ir ilgāk par diviem gadiem. Lai gan lietu izskatīšanas termiņu samazināšanā vēl ir daudz darāmā, jāatzīmē, ka pārskata periodā kopumā vērojamas pozitīvas tendences.

Šajā gadā departamentā ir bijis stabils un nemainīgs senatoru skaits. Tomēr izmaiņas joprojām skar atbalsta personālu. Pārskata periodā darbu departamentā uzsāka jauna departamenta priekšsēdētāja palīdze un viens jauns tiesneša palīgs. Tāpat lielāko 2025. gada daļu padomnieki ir strādājuši nepilnā sastāvā – viens no padomniekiem atradās ilgstošā darbnespējā, savukārt padomniece Inga Bērtaite-Pudāne gūst vērtīgu pieredzi Eiropas Savienības Tiesā kā norīkotā valsts eksperte. Neskatoties uz izaicinājumiem, ko rada šādas izmaiņas, departaments ir spējis strādāt efektīvi un nodrošināt pozitīvus darba rezultātus.

Analizējot departamenta darbu 2025. gadā, savā pārskatā īsumā ieskicēšu galvenās statistikas tendences, sniegšu ieskatu prakses aktualitātēs un departamenta īstenotajos pasākumos. Nobeigumā īsi informēšu par departamenta darba plāniem 2026. gadam.

Statistikas pārskats

2025. gadu Administratīvo lietu departaments iesāka ar piesardzīgām prognozēm. Tomēr gadu ir izdevies noslēgt ar vairākiem pozitīviem statistikas rādītājiem, kas apliecina departamenta darba efektivitāti.

Atšķirībā no 2020. līdz 2023. gadam, kuros Administratīvo lietu departamentā saņemto lietu skaits samazinājās, 2025. gadā, tāpat kā 2024. gadā, tas, lai arī ļoti nedaudz, tomēr pieauga. Ja 2024. gadā saņemto lietu skaits bija 625, tad 2025. gadā tās bija 632 lietas. Taču, skatoties uz pēdējiem četriem gadiem, var secināt, ka principā saņemto lietu skaits ir stabilizējies un tās ir apmēram 630 lietas gadā.

Neskatoties uz saņemto lietu skaita pieaugumu, Administratīvo lietu departaments 2025. gadu ir noslēdzis ar pozitīvu lietu izskatīšanas koeficientu (101%). 2025. gadā ir izskatīta 641 lieta, kas pārsniedz saņemto lietu skaitu. Ja departaments 2025. gadu uzsāka ar 411 neizskatītām lietām, tad pabeidza ar 402 lietām. Līdz ar to, neskatoties uz saņemto lietu pieaugumu, 2025. gadā ir nedaudz samazinājies lietu uzkrājums.

2025. gadā senators vidēji ir izskatījis 58 lietas, kas, manuprāt, atbilst optimālai senatora slodzei. Vienlaikus tas arī nozīmē, ka nākotnē nav iespējams būtiski palielināt izskatīto lietu skaitu.

Ir izdevies procentuāli palielināt to lietu skaitu, kurās tiesvedība noslēdzas ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību (65% no kasācijas kārtībā ienākušajām lietām), kā arī samazināt negrozīti atstāto nolēmumu skaitu (32% no ierosinātajām lietām). Minētais liecina par efektīvu Administratīvā procesa likumā ietverto kasācijas filtru mehānismu izmantošanu, kā arī veiksmīgu lietas un tajā risināmo tiesību jautājumu izpēti pirms jautājuma par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemšanas.

Pagājušajā gadā departaments turpināja mērķtiecīgu darbu pie tā, lai pabeigtu departamenta tiesvedībā ilgāk esošo lietu izskatīšanu. Rezultātā ir izdevies samazināt to lietu skaitu, kuras tiesvedībā ir ilgāk par diviem gadiem. Ja noslēdzot 2024. gadu, tāda bija 31 lieta, tad, pagājušo gadu noslēdzot, tādas bija palikušas deviņas. Četrās no tām ir apturēta tiesvedība sakarā ar vēršanos Eiropas Savienības Tiesā, savukārt trijās ir plānots pabeigt izskatīšanu 2026. gada janvārī, februārī. Līdz ar to 2025. gadā departamentam ir izdevies pietuvojies izvirzītajam mērķim.

Atsevišķas pozitīvas tendences ir vērojamas arī saistībā ar lietu izskatīšanas termiņiem. 2025. gadā kasācijas tiesvedībā ir izskatītas 443 lietas vidēji 357 dienās (11,9 mēnešos). Salīdzinoši – 2024. gadā tās bija 404 lietas vidēji 383 dienās. Līdz ar to 2025. gadā pieaudzis kasācijas tiesvedībā izskatīto lietu skaits, vienlaikus sarūkot to vidējam izskatīšanas termiņam. Tāpat ir samazinājies kopējais vidējais lietu izskatīšanas termiņš. Ja 2024. gadā tas bija 294 dienas, tad 2025. gadā – 270 dienas. Vienlaikus atsevišķos rādītājos, salīdzinot tos ar 2024. gadu, ir vērojams termiņu pieaugums. Par atteikumu izskatīt lietu kasācijas tiesvedībā tika izlemts vidēji 5,4 mēnešos, lieta izlemta ar spriedumu – vidēji 24,2 mēnešos. Lietas blakus sūdzības tiesvedībā tika izskatītas vidēji 2,6 mēnešos. Tomēr atzīmējams, ka gan attiecībā uz atteikumu izskatīt lietu kasācijas tiesvedībā, gan blakus sūdzību izskatīšanu šāds vidējais termiņš atbilst Tieslietu padomes apstiprinātajam standartam.

Sešas lietas izskatītas kopsēdē un viena lieta – mutvārdu procesā. Jāpiebilst, ka līdztekus kasācijas sūdzībām un blakus sūdzībām departaments pārskata periodā ir izskatījis arī vienu pieteikumu kā pirmās instances tiesa, kā arī lēmis par viena pieteikuma sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem virzību.

Prognozējot lietu izskatīšanas rādītājus 2026. gadā, jāsecina, ka tie, iespējams, neuzlabosies vai pat nedaudz pasliktināsies. Pirmkārt, kā jau tika norādīts, ir sasniegta optimāla senatoru slodze un nav iespējams būtiski palielināt izskatīto lietu skaitu. Otrkārt, 2026. gadā Administratīvo lietu departaments saskarsies ar vairākiem tehnoloģiskiem izaicinājumiem, kuri sīkāk tiks apskatīti pārskata noslēgumā.

Tiesas spriešanas aktualitātes

Dialogs ar Eiropas Savienības Tiesu

Administratīvo lietu departaments savā darbā nemainīgi apliecina, ka mūsu nacionālā tiesību sistēma ir daļa no Eiropas Savienības tiesību sistēmas. Pārskata periodā departaments Eiropas Savienības Tiesā ir vērsies un uzdevis prejudiciālos jautājumus divās lietās.

Lietā SKA-18/2025 Senāts uzdeva prejudiciālos jautājumus saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu. Proti, departaments jautāja, vai var uzskatīt, ka pašvaldība, pieņemot lēmumu organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu tādējādi, ka, atsaucoties uz in-house procedūru, tiek nolemts piešķirt šā pakalpojuma sniegšanas tiesības pašvaldībai daļēji piederošam uzņēmumam, darbojas kā tirgus dalībnieks jeb uzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. panta izpratnē. Pamatlietā strīds ir par tāda Konkurences padomes lēmuma tiesiskumu, ar kuru konstatēts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpums atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā vietējā pašvaldībā.

Savukārt lietā SKA-168/2025 Senāts uzdeva prejudiciālos jautājumus par Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 138. panta 1. punkta interpretāciju un 141. panta piemērošanu. Pamatlietā strīds ir par uzņēmuma tiesībām piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi akcīzes preču piegādēm Igaunijas un Lielbritānijas uzņēmumiem.

Senāts 2025. gadā pieņēma divus spriedumus pēc atbildes saņemšanas uz prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumos. Īpaši atzīmējams spriedums lietā SKA-1/2025, kur Administratīvo lietu departaments kopsēdē pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma risināja jautājumu par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ietvertā jēdziena „ārpakalpojuma grāmatvedis” interpretāciju, kā arī akcentēja Eiropas Savienības Tiesas sprieduma saistošo spēku un tajā sniegto tiesību normu interpretācijas obligātumu.

Dialogs ar Satversmes tiesu

Pagājušajā gadā Administratīvo lietu departaments Satversmes tiesā vērsās ar vienu pieteikumu par Ministru kabineta noteikumu, kas paredz apdrošināšanas periodu aprēķināšanas kārtību, atbilstību Satversmē grantētajam sociālajam nodrošinājumam un vienlīdzības principam. Pamatlietā risināmais jautājums bija saistīts ar konkrēta darba perioda ieskaitīšanu personas apdrošināšanas stāžā.

2025. gadā departaments arī pieņēma tiesvedību noslēdzošos nolēmumus divās lietās, kur iepriekš bija vērsies Satversmes tiesā ar pieteikumiem un Satversmes tiesa bija pasludinājusi spriedumus. Abas lietas bija saistītas ar absolūtā aizlieguma jautājumu: Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā attiecībā uz ugunsdzēsējiem un Tiesu ekspertu likumā attiecībā uz tiesu ekspertiem.

Judikatūras aktualitātes

Senāta Judikatūras nolēmumu arhīvs jau ir papildināts ar 137 Administratīvo lietu departamenta 2025. gada nolēmumiem un tajos paustajām tēzēm dažādās lietu kategorijās. Vēl turpinās atsevišķu nolēmumu publicēšanas saskaņošana, un var prognozēt, ka kopā par pagājušo gadu Judikatūras nolēmumu arhīvs tiks papildināts ar vairāk nekā 150 nolēmumiem. Judikatūras attīstības tendences 2025. gadā ir bijušas nemainīgas – centrālie jautājumi kopumā bijuši saistīti ar Satversmei un tiesiskas valsts principam atbilstošu tiesību normu piemērošanu. Īpaši izceļamas atsevišķas tendences.

Pirmkārt, joprojām īpaši aktuālas ir lietas, kas saistītas ar demokrātiskas valsts pamatu un valsts pamatvērtību aizsardzību.

2025. gadā aktualitāti lietu izskatīšanā nav zaudējis ģeopolitiskais konteksts. Šajā aspektā izceļama lieta SKA-180/2025, kuru departaments izskatīja kopsēdē, par robežsargam piemēroto disciplinārsodu. Šajā lietā tika vērtēts jautājums par robežsarga vārda brīvības robežām, izsakoties par padomju režīmu slavinoša pieminekļa demontāžu. Senāts uzsvēra, ka robežsargam bija jāapzinās, ka neatkarīgi no viņa nodoma paustais komentārs ir tāds, kas var asociēties arī ar atbalstu Krievijas Federācijas agresijai. Tas savukārt var graut sabiedrības uzticēšanos Valsts robežsardzei, kas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgs dienests tieši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tādējādi Senāts, vērtējot situācijas kontekstu, akcentēja, ka jo īpaši šobrīd ikvienam robežsargam ir rūpīgi jāpārdomā, lai tā izteikumi un rīcība neradītu kaitējumu robežsardzes reputācijai. Ģeopolitiskais konteksts nozīmīgs bija arī strīdā par disciplinārsoda piemērošanu par karavīra lojalitātes pienākuma pārkāpumu, kā arī 2025. gadā aktualitāti nezaudēja jautājums par pulcēšanās tiesību ierobežošanu nolūkā aizsargāt demokrātisku valsts iekārtu un sabiedrības drošību. Savukārt lietā SA-1/2025, kuru Senāts izskatīja kā pirmās instances tiesa, par samērīgu līdzekli nacionālās drošības interešu aizsardzībai tika atzīts aizliegums personai izceļot no valsts.

Otrkārt, īpaši izceļams spriedums lietā SKA-50/2025, kur Senāts, izskatot lietu kopsēdē, mainīja judikatūru jautājumā par komercreģistrā reģistrētās aizlieguma atzīmes ietekmi uz dalībnieku reģistra izmaiņu reģistrēšanu un atzina: sabiedrībai, kuras labā noteikts prasības nodrošināšanas līdzeklis, ir tiesības reģistrēt izmaiņas dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz spēkā stājušos spriedumu par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības. Līdz ar minēto izmaiņu reģistrāciju iepriekš reģistrētā aizlieguma atzīme zaudē nozīmi.

Treškārt, izceļamas atsevišķu kategoriju lietas.

Konkurences tiesību jomā lietā SKA-170/2025 pirmo reizi risināts jautājums, vai Konkurences padome karteļa atklāšanā var izmantot operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. Šajā lietā Senāts konstatēja, ka Operatīvās darbības likumā ir izsmeļoši uzskaitīti mērķi, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju. Senāts atzina, ka tur neietilpst tāda konkurences tiesību pārkāpuma atklāšana, par kuru sods tiek piemērots administratīvā procesa kārtībā. Līdz ar to Senāts atbilstoši tiesiskas valsts principam, ņemot vērā arī aktuālo Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, izvērsti analizēja jautājumu par šādā veidā iegūto pierādījumu izmantošanas ierobežojumiem.

Nodokļu tiesību jomā izceļami trīs nolēmumi. Vispirms lieta SKA-324/2025, kur Senāts kopsēdē nostiprināja, kādos gadījumos un kādu iemeslu dēļ tiesā ir izskatāmi pieteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījumu tiesiskumu. Lietā SKA-40/2025 Senāts skaidroja sabiedriskā labuma organizāciju būtību un atzina, ka sabiedriskais labums ir saistāms ar pašaizliedzīgu gādību par citiem un nesavtību, kas pārsniedz ikdienišķas saimnieciskas darbības robežas. Savukārt lietā SKA-82/2025 Senāts risināja jautājumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no juridiskas personas valdes locekļa, ja juridiskā persona ir izslēgta no komercreģistra un nodokļu parādi ir dzēsti.

Valsts atbalsta joma bija tā, kurā departaments joprojām 2025. gadā izjuta pandēmijas laika ietekmi un risināja jautājumus saistībā ar Covid-19 situāciju. Lietā SKA-117/2025 tika risināts jautājums par valsts atbalsta piešķiršanu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, ja apgrozījuma samazinājums ir netieši saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Savukārt lietā SKA-59/2025 Senāts plaši analizēja valsts atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem mērķi un uzņēmuma tiesības pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, ja tas veica saimniecisko darbību gan neatbalstāmajā, gan atbalstāmajā tautsaimniecības nozarē. Šajās lietās paustās atziņas bija nozīmīgas arī gandrīz trīsdesmit citu departamentā esošo strīdu izskatīšanā.

Publisko iepirkumu jomā izceļamas lietas SKA-54/2025 un SKA-124/2025, kur, pārbaudot iebildumus par favorītismu, plašāk tika izvērtēts, kādus kritērijus saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai ir pieļaujams izmantot mobilo sakaru pakalpojumu publiskajā iepirkumā, ņemot vērā tirgus īpatnības – mazu tirgus dalībnieku skaitu un tirgus caurredzamību.

Datu aizsardzības jomā izceļams spriedums lietā SKA-42/2025, kur Senāts risināja jautājumu par datu dzēšanu no oficiālā izdevuma.

Atzīmējams, ka visas no minētajām jomām – konkurences un nodokļu tiesības, valsts atbalsta jautājumi, publisko iepirkumu un datu aizsardzības tiesības – ir nozares, kurās īpaši izjūtama Eiropas Savienības tiesību loma nacionālo tiesību sistēmā. Minētais no tiesneša prasa spēju pilnvērtīgi orientēties Eiropas Savienības tiesību sistēmā un īstenot šīs tiesību sistēmas principiem atbilstošu tiesību normu piemērošanu.

Vienlaikus administratīvo strīdu risināšanā aktuāli var būt arī citi starptautisko tiesību avoti. Šajā sakarā pārskata periodā īpaši izceļams spriedums lietā SKA-7/2025, kur Senāts plaši kontekstā ar starptautisko tiesību avotiem attīstīja jautājumu par ģimenes ārstu tiesībām slēgt koplīgumu, kā arī skāra jautājumu par arodbiedrību ekskluzivitāti.

Sociālo tiesību jomā izceļams ir spriedums lietā SKA-111/2025, kur Senāts vērtēja jautājumu par nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšanu – šāda lēmuma pieņemšanas mērķi, termiņu un iestādes pienākumu apsvērt tiesisko seku samērīgumu obligātā administratīvā akta izdošanas gadījumā.

Būvniecības tiesībās atzīmējama lieta SKA-73/2025, kur Senāts attīstīja judikatūru par gadījumiem, kad ir pamats atkāpties no principa, ka par patvaļīgas būvniecības novēršanu ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks.

Atlīdzinājuma kontekstā izceļams Senāta spriedums lietā SKA-4/2025, kur Senāts vērtēja jautājumu par maksimālo nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru par bojā gājušu karavīru, ja uz atlīdzinājumu ir pieteikušies vairāki cietušie. Senāts atzina, ka atlīdzinājums katram, kuram nodarīts kaitējums, ir nosakāms individuāli, nevis summāri.

Atlīdzinājuma kontekstā izceļams, ka prakses attīstība joprojām turpinās jautājumā par kārtību, kādā administratīvajā procesā piešķirams atlīdzinājums par kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieļautajiem pārkāpumiem. Šī arī ir joma, kas saistīta ar virkni starpdisciplināru izaicinājumu. Pārskata periodā risināts plašu aktualitāti guvušais jautājums par to, kad aizskartās mantas īpašniekam ir tiesības izteikt administratīvajā tiesā atlīdzinājuma prasījumu, kā arī atzīts, ka Administratīvā procesa kārtībā ir izskatāms prasījums par kaitējuma atlīdzību, ko nodarījusi tiesa, nenodrošinot savlaicīgu tiesas sprieduma izpildi krimināllietā.

Tāpat izceļama lieta SKA-230/2025, kur Senāts kopsēdē risināja jautājumu, vai likvidējamai kredītiestādei ir tiesības prasīt, lai tai kā kriminālprocesuālos izdevumus atlīdzina izdevumus par arestēto bezskaidras naudas līdzekļu glabāšanu kredītiestādes likvidācijas laikā. Šajā nolēmumā paustās atziņas bija aktuālas vēl vairāk nekā divdesmit departamenta tiesvedībā esošo strīdu izskatīšanā.

Savukārt saistībā ar procesuālo tiesību jautājumu aktualitātēm izceļams, ka Senāts lietā SKA-331/2025 pirmo reizi izvērsti skaidroja sprieduma izpildes rezultātā pieņemta administratīvā akta pārsūdzēšanas iespējas.

Sadarbība ar zemāku instanču tiesām

Atbilstoši iepriekš izvirzītajām darba prioritātēm arī 2025. gadā Administratīvo lietu departaments turpināja veiksmīgu sadarbību ar zemākām instancēm.

Par tradīciju ir kļuvusi departamenta ikgadējā tikšanās ar Administratīvās rajona un apgabaltiesas kolēģiem, kas veiksmīgi tika aizvadīta arī 2025. gadā. Tikšanās tika organizēta divās daļās – kā departamenta senatoru tikšanās ar rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, kā arī departamenta padomnieku un palīgu tikšanās ar šo tiesu palīgiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par kvalitatīvai un pareizai administratīvās lietas izskatīšanai nozīmīgajiem tiesību jautājumiem. Pēc tikšanās atzinīgi tika novērtēta šādu pasākumu ietekme uz tiesas spriešanas kvalitātes paaugstināšanu.

Regulāri notika arī administratīvo tiesu priekšsēdētāju tikšanās.

Tāpat departaments nodrošināja stažēšanos Administratīvās rajona tiesas tiesnesēm Agnesei Karnītei un Agnesei Patmalniecei.

Līdzdarbība pārējos Augstākās tiesas darbības stratēģijas prioritārajos darbības virzienos

Līdztekus lietu izskatīšanai kā primārajai kasācijas instances funkcijai Administratīvo lietu departaments 2025. gadā aktīvi līdzdarbojās arī pārējos Augstākās tiesas darbības stratēģijas prioritārajos darbības virzienos. Īpaši izceļami daži no tiem.

Lai veicinātu tiesas spriešanas funkciju efektivizāciju, departamenta pārstāvji līdzdarbojās Senāta vadlīniju blakus sūdzību iesniegšanai sagatavošanā, kā arī Augstākās tiesas darba grupā mākslīgā intelekta rīka ieviešanai tiesas darbā. Tāpat, gatavojoties TIS-2 ieviešanai administratīvajās lietās, departaments aktīvi sadarbojās ar Tiesu administrāciju un TIS-2 izstrādātājiem. Savukārt, lai meklētu veidus departamenta nolēmumu kvalitātes pilnveidei, 2025. gadā tika organizēta departamenta tikšanās ar bijušo Eiropas Cilvēktiesību tiesas juristi Dainu Celmu. Pārrunāta Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieredze tiesas darba optimizācijā un nolēmumu rakstīšanas efektivitātes uzlabošanā.

Vienlaikus efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana pieprasa arī nepārtrauktu zināšanu pilnveidi. Pārskata periodā departamenta pārstāvji ir aktīvi iesaistījušies tiesnešu un tiesas darbinieku izglītošanā, vadot mācības Tieslietu akadēmijā.

Tāpat departamenta senatori un darbinieki līdzdarbojās vairāku likumprojektu izstrādē: pastāvīgajā Administratīvā procesa likuma darba grupā, kā arī likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”,  „Grozījumi Iesniegumu likumā” un „Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” apspriešanā.

Starptautiskās sadarbības jomā izceļama departamenta dalība Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijā (ACA-Europe). Dalība šajā organizācijā ir vērtīgs pienesums kopējai valststiesību domas attīstībai kā starptautiskā, tā nacionālā līmenī. Atzīmējams, ka Augstākā tiesa piekritusi būt par ACA-Europe viceprezidenti Grieķijas prezidentūras laikā, kā arī būt par ACA-Europe prezidējošo valsti no 2027. gada līdz 2029. gadam, Baltijas valstīm īstenojot kopīgu sadarbību.

Starptautiskās sadarbības ietvaros departamenta pārstāvji piedalījās arī Ārlietu ministrijas organizētajās Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes departamenta vizītes ietvaros rīkotajās sanāksmēs un diskusijās par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi, tostarp konkrētās lietās pret Latviju. Tika pārrunāts gan tas, kādi problēmaspekti saskatāmi Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietās pret Latviju, gan analizēti valsts iespējamie rīcības modeļi personu cilvēktiesību efektīvākā nodrošināšanā nākotnē.

Pārskata periodā departaments sniedzis arī ieguldījumu sabiedrības izglītošanā. Gan departamenta senatori, gan darbinieki ir publicējuši virkni publikāciju, piedalījušies ar priekšlasījumiem konferencēs. Senatori ir vadījuši tiesību zinību stundas skolēniem, kā arī lekcijas studentiem par tiesu sistēmu un tiesībpratību, Satversmes izstrādāšanu un spēkā stāšanos, kā arī studenti ir iepazīstināti ar tiesnešu Ētikas komisijas darbu.

Gada noslēgumā departamenta vadībā iznāca administratīvajām tiesībām veltīta rakstu kopa jaunajā grāmatžurnālā „Jurista Vārds”. Rakstu kopa bija veltīta ģeopolitiskā konteksta ietekmei uz tiesas spriešanu. Šis aspekts, kā jau minēts, arī 2025. gadā ir joprojām būtisks demokrātisko vērtību aizsardzībā un iezīmējas arvien dažādākās administratīvo lietu kategorijās visu instanču tiesās. Savukārt pārskata periodā departamenta vadībā veidoto rakstu par aktuālajiem administratīvo tiesību un procesa jautājumiem publikācija plānota 2026. gada janvāra un februāra grāmatžurnāla laidienā.

Galvenie uzdevumi 2026. gadā

Galvenais Administratīvo lietu departamenta uzdevums 2026. gadā paliek nemainīgs – veicināt administratīvo lietu kvalitatīvu un efektīvu izskatīšanu.

Šā mērķa sasniegšanai departaments plāno turpināt meklēt veidus, kā pilnveidot nolēmumu rakstīšanu – veicināt lakonismu, nezaudējot nolēmuma kvalitāti un saprotamību. Tāpat departaments joprojām centīsies meklēt veidus, kā ātrāk identificēt lietas, kurās nepieciešams vērsties ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā vai ar pieteikumu Satversmes tiesā, un kā sekmēt to, lai attiecīgie nolēmumi tiktu sagatavoti pēc iespējas agrākā lietas izskatīšanas stadijā. Vienlaikus, kā redzams no šodien aplūkotā, Eiropas Savienības tiesības ir klātesošas lielākajā daļā administratīvo lietu. Tāpēc šis ir ilgtermiņa mērķis, kura sasniegšana ir cieši saistīta ar kopējās lietu izskatīšanas efektivitātes uzlabošanu.

Tomēr jau šobrīd redzams, ka 2026. gads paies būtisku tehnoloģisko izaicinājumu gaismā. Pirmkārt, departaments paralēli darbam TIS-1 sistēmā uzsāks darbu TIS-2 sistēmā. Tas nozīmē, ka gan tiesnešiem, gan darbiniekiem būs jāapgūst jaunā sistēma, turklāt jārēķinās arī ar to, ka TIS-2 sistēmā darba procesā var atklāties problēmas, kas var apgrūtināt darbu. Otrkārt, saskaņā ar Administratīvā procesa likumu administratīvajās lietās šogad ir jānotiek pārejai uz lietvedības kārtošanu elektroniskajā lietā. Jau 2025. gadā kopā ar Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājiem tikāmies ar Tiesu administrāciju, lai pārrunātu minimālos priekšnoteikumus e-lietas ieviešanai visās administratīvajās lietās, piemēram, to, ka ir jābūt nodrošinātai lietas materiālu numerācijai, lai uz tiem var atsaukties lietā un gan tiesa, gan procesa dalībnieki var tos atrast elektronisko materiālu kopā; ir jānodrošina, lai lietas materiāli pakotnē tiktu kārtoti noteiktā loģiskā secībā un līdz ar to būtu pārskatāmi; ir jānodrošina ērts un efektīvs darbs ar elektroniski parakstītu dokumentu pakotnēm. Šobrīd no Tiesu administrācijas vēl nav saņemta informācija, ka šie minimālie priekšnoteikumi ir nodrošināti. Tas rada bažas par to, ka e-lietas ieviešana var būtiski apgrūtināt un kavēt tiesas darbu.

Tehnoloģisko pārmaiņu nestie izaicinājumi atklāsies vairākos ikdienas darba līmeņos, un jau šobrīd ir paredzams, ka tie ietekmēs kopējo departamenta darbības efektivitāti. Pārmaiņu ieviešana nenoliedzami prasīs laika resursus un tehnisko iemaņu pilnveidi, kā arī kopējas izpratnes par darbu ar vairākām tiesu informatīvajām sistēmām un elektronisko lietu veidošanu. Turklāt jāņem vērā, ka uzlabojumus, kas nepieciešami ērta un kvalitatīva darba nodrošināšanai, būs iespējams identificēt tikai darba procesā, turklāt nav zināms, cik ilgs laiks un vai vispār būs iespējama konstatēto nepilnību novēršana. Lai nodrošinātu vienotu pieeju jauno sistēmu izmantošanā visu līmeņu administratīvajās tiesās, departaments ir plānojis sadarboties ar zemākām instancēm arī tehnoloģisko jautājumu risināšanā.

Vienlaikus ne visi jautājumi, kas saistīti ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, apzīmējami kā izaicinājumi. Sagaidāms, ka pozitīvu pienesumu ikdienas darba efektivitātes celšanā sniegs sagaidāmais Augstākās tiesas mākslīgā intelekta rīks.

2026. gadā neparedzamu ietekmi uz departamenta darbu var atstāt arī tas, ka notiks Saeimas vēlēšanas un līdz ar to ir iespējams, ka departamentam kā pirmās instances tiesai 30 dienu laikā būs jāizskata lietas par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem, ar kuriem apstiprināti Saeimas vēlēšanu rezultāti. Šādu lietu skaitu prognozēt ir grūti, un līdz ar to arī ir grūti prognozēt, kādu ietekmi uz departamenta darbu atstās šīs ārpus kārtas izskatāmās lietas.

Arī 2026. gadā departaments turpinās līdzdarboties Tieslietu akadēmijas organizēto apmācību veidošanā un vadīšanā tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Tāpat novārtā netiks atstātas arī tādas departamenta tradīcijas kā ikgadējā tikšanās ar zemāku instanču tiesu tiesnešiem un darbiniekiem. Savukārt aktivitāte sabiedrības izglītošanas pasākumos būs pakārtota tam, kādus resursus prasīs 2026. gada izaicinājumu pārvarēšana.

Noslēgumā

Kvalitāte, efektivitāte un izaugsme. Šie vārdi bija Administratīvo lietu departamenta 2025. gada ikdienas darba mērķis un būs vadmotīvs arī 2026. gadam. Lai arī 2026. gadā zem vārda „izaugsme” slēpjas arī tehnoloģiskie izaicinājumi, ar tiem spēkoties pieprasa laikmets, kurā dzīvojam.

Šajā sakarā var teikt, ka tiesas spriešana nav tikai mehāniska tiesību normu „saskaitīšana”. Tā ir kolektīva, dinamiska un savstarpējā dialogā balstīta darbība, kurā tikai visu elementu harmoniska mijiedarbība rada „mūziku” – kvalitatīvu, pārliecinošu un tiesiskas valsts vērtībām atbilstošu nolēmumu. Esmu pārliecināta, ka arī 2026. gadā mums būs vairāku elementu harmoniska mijiedarbība, proti, produktīva un veiksmīga sadarbība gan departamenta kolēģu starpā, gan arī ar pārējiem Augstākās tiesas kolēģiem. Savukārt par tādu elementu kā dažādas tehnoloģijas ietekmi ir lielākas bažas. Taču ceru, ka mums izdosies nodrošināt arī harmonisku mijiedarbību starp tehnoloģijām un cilvēkiem! Ja tas izdosies, tad varam cerēt uz labiem darba rezultātiem arī 2026. gadā.