Vienpadsmit Latvijas dažādu instanču tiesneši, tostarp Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Ermīns Darapoļskis, decembrī devās pieredzes vizītē uz Eiropas Savienības Tiesu.
Vizītes laikā bija iespēja uzzināt par Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas kompetenci, ikdienas darba organizāciju un lietu sagatavošanas procesu, kā arī apmeklēt tiesas sēdi.
Vispārējās tiesas tiesneses Ingas Reines biroja juridiskā padomniece Vineta Bei un juridiskais asistents Linards Ābelīte un tiesneša Pētera Zilgalvja juridiskais padomnieks Māris Kurečko iepazīstināja ar Vispārējās tiesas vietu Eiropas Savienības tiesu sistēmā, tās struktūru, sastāvu un kompetenci, kā arī 2024.–2025. gada darbības statistiku, tostarp galvenajām izskatāmo lietu kategorijām.
Atsevišķi aplūkotas Vispārējās tiesas kompetences jomas – atcelšanas prasības, prasības sakarā ar bezdarbību, zaudējumu atlīdzības prasības, intelektuālā īpašuma lietas, civildienesta strīdi un prejudiciālo nolēmumu reforma. Izskaidrota atcelšanas prasības būtība, lietas dalībnieki, pieņemamības nosacījumi un sprieduma sekas, kā arī valsts atbildība par ES tiesību pārkāpumu.
Latvijas tiesneši iepazinās ar tiesvedības procesu Vispārējā tiesā – prasības pieteikuma un iebildumu raksta saturu, procesuālajiem termiņiem, lietu pieņemamību, pierādījumu savākšanu, mutvārdu procesu un sprieduma taisīšanu, kā arī atsevišķiem procesa aspektiem (pagaidu noregulējums, paātrinātā tiesvedība, juridiskā palīdzība, konfidencialitāte, pušu pārstāvība).
Apskatīta arī aktuālā Vispārējās tiesas judikatūra, īpašu uzmanību pievēršot piesardzības principa piemērošanai Eiropas Savienības tiesībās un Latvijā, kā arī psiholoģiskās vardarbības jautājumiem darbavietā Eiropas Savienības civildienesta kontekstā. Analizēts atbilstošais Eiropas Savienības un nacionālais regulējums, pamattiesību aspekti un būtiskākie tiesu nolēmumi.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele sniedza ieskatu Eiropas Savienības Tiesas darbā no tiesneša skatpunkta un atsevišķos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanas problēmjautājumos, kā arī apskatīja Tiesas judikatūru par Eiropas apcietinājuma orderi, sadarbību krimināllietās un imigrācijas politiku.
Tiekoties ar Vispārējās tiesas tiesnesi Ingu Reini, pārrunāti Latvijā lietu izskatīšanā novērotie problēmjautājumi, kā arī pieredze darba efektivitātes paaugstināšanā. Savukārt Vispārējās tiesas tiesnesis Pēteris Zilgalvis analizēja aktuālo judikatūru par ierobežojošiem pasākumiem.
Ģenerāladvokāte Laila Medina un jurista palīdze Žaneta Mikosa sniedza ieskatu Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta darbā. Atsevišķās prezentācijās sniegts vispārējs ieskats Vispārējās tiesas Kancelejas darba organizācijā, Eiropas Savienības Tiesas daudzvalodībā un jurista lingvista profesijā un ikdienas darba pienākumos.
Senāta Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece Inga Bērtaite-Pudāne, kura šobrīd strādā par norīkotu valsts eksperti Eiropas Savienības Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijā, sniedza praktisku informāciju par EST resursiem, kas var palīdzēt Latvijas tiesu darbā.
Latvijas tiesnešiem bija iespēja kā klausītājiem piedalīties Eiropas Savienības Tiesas sēdē. Pirms tam tika sniegts lietas C-11/25 Jelgavas valstspilsētas pašvaldība apskats. Lieta ir ierosināta saistībā ar Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai. Tiesneses Inetas Ziemeles biroja juridiskā padomniece Ieva Freija-Peccati pirms lietas izskatīšanas sniedza pārskatu par tās faktiskajiem apstākļiem un tiesisko problemātiku.
Tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieki: Jelgavas valstspilsētas pašvaldības un Konkurences padomes pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas pārstāvji. Lietas dalībnieki sniedza paskaidrojumus par prejudiciālajā jautājumā ietverto problemātiku, kā arī atbildēja uz tiesnešu un ģenerāladvokāta uzdotajiem jautājumiem.
Šī lieta skar būtiskus konkurences tiesību jautājumus, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. panta piemērošanu, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu un „uzņēmuma” jēdziena tvērumu Eiropas Savienības tiesībās. Prejudiciālais jautājums ir par to, vai pašvaldības lēmums organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā, piešķirot pakalpojuma sniegšanas tiesības daļēji pašvaldībai piederošam uzņēmumam bez konkursa procedūras, izmantojot tā saukto in-house piešķīrumu, var ietilpt Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. panta piemērošanas jomā un vai šādā situācijā pašvaldība ir uzskatāma par „uzņēmumu” šā panta izpratnē.
Vizītes laikā iegūtās zināšanas un pieredze ir nozīmīga tiesneša darbam, jo sniedz padziļinātu izpratni par Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas procesu, paplašina izpratni par prejudiciālā nolēmuma procedūras norisi un Eiropas Savienības tiesību interpretācijas metodoloģiju, kā arī tiesas aktīvo lomu procesa vadībā un juridisko jautājumu fokusēšanā uz strīda kodolu.
Iegūtā pieredze palīdzēs precīzāk formulēt prejudiciālos jautājumus, novērtēt to nepieciešamību un tvērumu, kā arī efektīvāk integrēt Eiropas Savienības Tiesas judikatūru nacionālajos nolēmumos, nodrošinot argumentācijas konsekvenci. Iepazīšanās ar Pētniecības un dokumentācijas direkcijas rīku iespējām un daudzvalodības nodrošināšanas procesu veicinās kvalitatīvāku judikatūras atlasi, terminoloģijas un atsauču precizitāti. Novērtējama iespēja tiešā dialogā uzdot jautājumus par katram dalībniekam aktuāliem aspektiem un saņemt praksē balstītas atbildes.
QR
