Būvvaldes pieteikumu par atļaujas sniegšanu būves piespiedu vizuālai apsekošanai izskata vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesis patstāvīgā procesā (10.02.2026.)

Būvniecības likuma 18. panta trešās daļas kārtībā iesniegts būvvaldes pieteikums atļaujas saņemšanai par būves būvdarbu laikā piespiedu vizuālās apsekošanas nodrošināšanu un sakarā ar to ierosināmais process ir īpašs likumdevēja izveidots kontroles mehānisms – patstāvīgs (sui generis) process, kurā vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesis lemj par plānotā personas pamattiesību ierobežojuma pieļaujamību. Šāds būvvaldes pieteikums ir izskatāms vispārējās jurisdikcijas tiesā procesā par atļaujas sniegšanu Būvniecības likuma 18. panta trešajā daļā paredzēto tiesību piespiedu nodrošināšanai.

LATVIJAS REPUBLIKAS SENĀTA
DEPARTAMENTU PRIEKŠSĒDĒTĀJU SĒDES
LĒMUMS
Nr. SP-2/2026

Rīgā 2026. gada 10. februārī

[1] Valmieras novada būvvalde 2025. gada 9. maijā vērsās Vidzemes rajona tiesā ar pieteikumu par dzīvokļa [adrese] piespiedu vizuālo apsekošanu, pamatojoties uz Būvniecības likuma 18. panta trešo daļu.

Pieteikumā norādīts, ka būvvaldē ierosināts administratīvais process par iespējamo patvaļīgo būvniecību minētajā dzīvoklī. Tā kā dzīvokļa īpašnieks nenodrošina dzīvokļa apsekošanu, nepieciešams īstenot Būvniecības likuma 18. panta trešajā daļā paredzētās tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par dzīvokļa piespiedu vizuālās apsekošanas nodrošināšanu.

Vidzemes rajona tiesas tiesnesis ar 2025. gada 30. maija lēmumu atteica pieņemt pieteikumu, jo atzina, ka būves apsekošana uzlūkojama kā administratīvā pārkāpuma vietas apskate un šīs darbības nodrošināšana tiesas ceļā ir veicama Administratīvās atbildības likuma, nevis Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tāpēc tiesnesis atzina, ka pieteikums nav pakļauts izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Par šo lēmumu iesniegta blakus sūdzība.

[2] Vidzemes apgabaltiesa ar 2025. gada 26. jūnija lēmumu, atsaucoties uz likuma „Par tiesu varu” 50. panta piekto daļu, vērsusies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājuma par pieteikuma pakļautību izšķiršanai Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdē.

Apgabaltiesa konstatēja, ka atbilstoši pieteikumā norādītajam būvinspektora tiesību nodrošināšana ir nepieciešama administratīvajā procesā par iespējamo patvaļīgo būvniecību, nevis administratīvā pārkāpuma lietā. Apgabaltiesa konstatēja, ka Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 19. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-223/2023 atzīts, ka Civilprocesa likuma 23. panta trešā daļa neaptver būvniecības procesa vai būves ekspluatācijas kontrolē būvinspektora tiesību nodrošināšanu, bet šo tiesību īstenošana iespējama Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus apgabaltiesa secināja, ka atbilstoši Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 31. oktobra lēmumā lietā Nr. SKA-101/2024 atzītajam Būvniecības likuma 18. panta trešajā daļā un 21. panta piektajā daļā paredzēto būvinspektora tiesību piespiedu nodrošināšana nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā neatkarīgi no tā, vai tās nodrošināmas administratīvās lietas vai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros.

Līdz ar to apgabaltiesa atzina, ka jautājuma par pieteikuma pakļautību izšķiršana nepieciešama, ņemot vērā jautājuma starpdisciplināro raksturu un vajadzību nodrošināt vienveidīgu tiesu praksi.

Motīvu daļa

[3] Būvniecību reglamentējošo normu mērķis ir nodrošināt, lai būvniecības process ir kvalitatīvs un drošs. Tas citstarp izriet no Būvniecības likuma 2. pantā nostiprinātā šā likuma mērķa, kas ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu.

Tiesiska būvniecības procesa norise ir visas sabiedrības interese.

Izvirzītā mērķa sasniegšanai Būvniecības likums noteic būvvaldes un būvinspektora kompetenci būvniecības kontroles un uzraudzības procesā.

[4] Būvniecības likuma 18. panta trešā daļa paredz, ka būvinspektoram, veicot būvniecības kontroli, ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā. Ja fiziskās un juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā, šādās būvēs un būvlaukumā var iekļūt, izmantojot aizvietotājizpildi un fizisku spēku saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz būvvaldes, Būvniecības valsts kontroles biroja vai citas institūcijas, kura veic būvvaldes funkcijas, pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē šo būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Līdzīgu regulējumu paredz arī Būvniecības likuma 21. panta piektā daļa: būvinspektoram, uzrādot darba apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ir tiesības apmeklēt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās būves un atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esību un būves drošumu. Ja fiziskās vai juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būves un atsevišķas telpas, šādās būvēs un atsevišķās telpās var iekļūt, izmantojot aizvietotājizpildi un fizisku spēku saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz būvvaldes, Būvniecības valsts kontroles biroja vai citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Ja šādās būvēs un telpās nepieciešams iekļūt, lietojot fizisku spēku, to veic likumā noteiktajā kārtībā. Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Tādējādi nolūkā pārliecināties par būvniecības atbilstību šo procesu reglamentējošo aktu prasībām Būvniecības likums paredz būvinspektora tiesības apsekot būvi (telpas). Ja persona nenodrošina būves apsekošanu labprātīgi, Būvniecības likumā nostiprināts šo tiesību piespiedu īstenošanas mehānisms, kura iedarbināšanai būvvaldei ir nepieciešams vērsties ar pieteikumu tiesā un tālākās darbības iespējamas saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu.

[5] Šāda pieteikuma pakļautības kontekstā nozīme ir tālākajam procesam, kas pēc būves apsekošanas un attiecīga būvinspektora atzinuma sagatavošanas norisinās iestādē.

Veicot būvdarbu kontroli, būvinspektori atbilstoši to iestāžu kompetencei, kurās viņi nodarbināti, pārliecinās par virkni būvniecību regulējošo prasību izpildi. Minētais citstarp konkrētāk reglamentēts Būvniecības likuma 18. panta ceturtās daļas normās.

Patvaļīgās būvniecības sakarā minētā panta ceturtās daļas 1. punkts paredz, ka būvinspektors, veicot būvdarbu kontroli, pārbauda būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ja būvinspektors šīs pārbaudes rezultātā konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta piektajai daļai un tās 1. un 2. punktam aptur būvdarbus un sagatavo atzinumu, bet iestāde atkarībā no pieļautā pārkāpuma būtības pieņem vienu no šādiem lēmumiem par rīcību ar patvaļīgo būvniecību: 1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu; 2) par atļauju veikt būvniecību pēc noteiktu prasību izpildes. Salīdzinājumam arī attiecībā uz citiem būvdarbu kontroles aspektiem, kas nostiprināti Būvniecības likuma 18. panta ceturtajā daļā, pārkāpuma konstatēšanas gadījumā būvinspektora atzinums ir pamats iestādei tālāk lemt par rīcību konstatētā sakarā.

Būtībā tāda pati būvniecības tiesiskuma kontroles sistēma Būvniecības likumā paredzēta arī attiecībā uz būves ekspluatācijas uzraudzības procesu jeb Būvniecības likuma 21. panta piektās daļas kārtībā īstenotu pārbaudi. Arī šajā gadījumā būvinspektora atzinums atbilstoši minētā panta septītajai daļai ir pamats būvvaldei lemt par tālāko rīcību, piemēram, aizliegumu ekspluatēt būvi līdz tās bīstamības novēršanai (minētā panta septītās daļas 3. punkts) vai aizliegumu būvi vai telpu ekspluatēt un pienākuma uzlikšanu atjaunot iepriekšējo stāvokli, ja šī būve vai telpa izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam (minētā panta septītās daļas 4. punkts).

Vienlaikus atbilstoši Būvniecības likuma 21. panta astotajai daļai papildus minētajiem lēmumiem, pamatojoties uz būvinspektora sagatavoto atzinumu, kompetentā institūcija likumā noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu par administratīvo sodu.

Savukārt administratīvā atbildība par patvaļīgu būvniecību noteikta Būvniecības likuma 25. pantā.

[6] Tātad atbilstoši Būvniecības likumā izveidotajai sistēmai, ja būvinspektors būves apsekošanas un pārbaudes rezultātā konstatē patvaļīgu būvniecību, šis konstatējums var būt pamats iestādei pieņemt lēmumus ar dažādām sekām.

Patvaļīga būvniecība ir tāda veida pārkāpums, par kura veikšanu iestājas administratīvā atbildība. Šā – administratīvā pārkāpuma procesa – mērķis ir soda piemērošana par būvniecību reglamentējošo prasību pārkāpumu, tādējādi rosinot personas atturēties no konkrēto tiesību normu pārkāpšanas.

Vienlaikus, neatkarīgi no administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas un iespējamās soda piemērošanas, iestādei ir jāatrisina pamatjautājums – jautājums par tiesiskuma atjaunošanu un tālāko rīcību ar patvaļīgo būvniecību. Tas atkarībā no pieļautā pārkāpuma būtības var paredzēt gan nepieciešamās būvniecības dokumentācijas izstrādi un akceptu jeb būvniecības legalizāciju, gan pienākuma uzlikšanu atjaunot iepriekšējo stāvokli. Līdz ar to primārais jautājums par patvaļīgas būvniecības novēršanu tiek risināts administratīvajā procesā iestādē. Šā procesa ietvaros iestādes pieņemtā lēmuma mērķis pārkāpuma konstatēšanas gadījumā ir novērst prettiesiskās situācijas pastāvēšanu.

[7] Būvniecību regulējošo normu efektīva piemērošana un kvalitatīva būvniecības procesa uzraudzība tiktu apdraudēta, ja būvinspektora nepieciešamība apsekot būvi un telpas tiktu saistīta vienīgi ar administratīvā pārkāpuma procesu. Katram no šiem procesiem – administratīvā pārkāpuma procesam un administratīvajam procesam iestādē – patvaļīgas būvniecības gadījumā ir savs mērķis. Savukārt mērķtiecīga administratīvā pārkāpuma procesa ierosināšana vienīgi nolūkā skaidrot apstākļus, kas būtiski administratīvajā procesā, neatbilstu tiesiskas valsts principam. Turklāt administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un administratīvā soda piemērošanas iespējas var ietekmēt arī noilgums un attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku (ja īpašnieks ir subjekts, kas veicis patvaļīgo būvniecību) maiņa. Taču neatkarīgi no minētā par būvniecības procesa uzraudzību atbildīgajai iestādei pamatotu aizdomu gadījumā ir pienākums pārliecināties par patvaļīgas būvniecības esību un patvaļīgas būvniecības gadījumā lemt par prettiesiskās situācijas novēršanu. Pienākumu nodrošināt būvniecības atbilstību tiesību normu prasībām neietekmē ne patvaļīgās būvniecības veikšanas laiks, ne arī patvaļīgās būvniecības objekta īpašnieku maiņa.

Tādējādi Būvniecības likuma 18. panta trešās daļas kārtībā iesniegts būvvaldes pieteikums par būves (telpas) piespiedu apsekošanu nav uzlūkojams kā administratīvā pārkāpuma procesa izmeklēšanas darbības nodrošināšana tiesas ceļā Administratīvās atbildības likumā paredzētajā kārtībā. Tas ir patstāvīgs mehānisms būvniecības kontroles un uzraudzības procesā.

[8] Ņemot vērā būves (telpas) piespiedu apsekošanas ietekmi uz personas pamattiesībām (privāto dzīvi un mājokļa neaizskaramību), likumdevējs ir paredzējis, ka šāda piespiedu mehānisma īstenošanai būvvaldei ir jāvēršas ar pieteikumu tiesā un tālākās darbības iespējamas saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu.

Norāde Būvniecības likuma 18. panta trešajā daļā un 21. panta piektajā daļā uz „rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” nozīmē vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi.

Minētais atbilst likumdevēja izveidotai sistēmai (kontroles mehānismam), kur tādas darbības, kas paredz tūlītēju un būtisku iejaukšanos personas pamattiesībās, ir īstenojamas ar vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša atļauju. Šā procesa mērķis ir īstenot pirmskontroli, lai nodrošinātu, ka plānotā iejaukšanās personas pamattiesībās nav patvaļīga un ir samērīga (sal. likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)). Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša atļaujas saņemšanu, lai ierobežotu personas pamattiesības un veiktu iestādes funkciju īstenošanai nepieciešamās pārbaudes vai iegūtu nepieciešamo informāciju paredz, piemēram, Konkurences likuma 10.1 pants, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.14 panta pirmā daļa, Latvijas Bankas likuma 56. panta pirmā daļa, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 61.1 panta pirmā daļa, kā arī tostarp saistībā ar valsts drošības apdraudējuma novēršanu – Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 11. pants. Tiesneša atļauju darbību veikšanai, ar kurām ierobežo piekļuvi starpniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumam vai pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes saskarnei, paredz Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 19.4 panta ceturtā daļa.

Līdzīgu kontroles mehānismu likumdevējs paredzējis arī Ārstniecības likuma 68. panta piektajā daļā (saistībā ar psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas) un Imigrācijas likuma 54. panta otrajā daļā (saistībā ar ārzemnieka aizturēšanu ilgāk par 10 diennaktīm).

Līdz ar to likumdevēja Būvniecības likuma 18. pantā trešajā daļā noteiktā kārtība atļaujas saņemšanai nav pakārtota tam, kādam procesam iestādei attiecīgās personas pamattiesības ierobežojošās darbības nepieciešams veikt, proti, vai tas ir nepieciešams administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa mērķu sasniegšanai. Pieteikums šādas atļaujas saņemšanai un sakarā ar to ierosināmais process ir īpašs likumdevēja izveidots kontroles mehānisms – patstāvīgs (sui generis) process, kurā vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesis lemj par plānotā personas pamattiesību ierobežojuma pieļaujamību. Lai arī ne Būvniecības likums, ne arī citi normatīvie akti nereglamentē procesuālos noteikumus šāda par būvniecības kontroli atbildīgās iestādes pieteikuma izskatīšanai, ir atzīstams, ka likumdevējs ir piešķīris kompetenci šādu pieteikumu izskatīt vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesim patstāvīgā procesā.

[9] Rezumējot minēto, Būvniecības likuma 18. panta trešās daļas kārtībā iesniegts būvvaldes pieteikums ir izskatāms vispārējās jurisdikcijas tiesā procesā par atļaujas sniegšanu Būvniecības likuma 18. panta trešajā daļā paredzēto tiesību piespiedu nodrošināšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50. panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji

nolēma

atzīt, ka Valmieras novada būvvaldes pieteikums ir izskatāms vispārējās jurisdikcijas tiesā procesā par atļaujas sniegšanu Būvniecības likuma 18. panta trešajā daļā paredzēto tiesību piespiedu nodrošināšanai.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A. Strupišs
Departamentu priekšsēdētāji A. Kovaļevska, N. Salenieks, A. Uminskis