Slovākijas Republika izveidojās kā neatkarīga valsts pēc Čehoslovākijas miermīlīgās iziršanas 1993.gadā. Pēc neatkarības iegūšanas šādā „samta šķiršanās” procesā Slovākija uzsāka politiskās un ekonomiskās pārveides ceļu, cenšoties panākt ciešāku integrāciju ar Eiroatlantijas institūcijām, tostarp Eiropas Savienību un NATO.
Slovākijas tiesu sistēma veidojās uz daudzu sociālo pārmaiņu un izaicinājumu fona, kas, protams, būtiski ietekmēja Slovākijas Republikas Augstākās tiesas attīstību. Arī Slovākijas Republikas Augstākā tiesa pagājušajā gadā atzīmēja 30.gadadienu kā atgādinājumu par tām demokrātijas vērtībām, kas bija pamatā Slovākijas Republikas dibināšanai 1993.gada janvārī. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ján Šikuta šajā sakarā atzīmēja, ka Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai ir bijis svarīgākais notikums trīsdesmit gadu ilgajā vēsturē, kad arī Augstākā tiesa pieņēma Eiropas vērtības, kuru nozīmīgumu ir būtiski saglabāt arī šodien. Šobrīd Augstākā tiesa ir stabila starptautisko struktūru dalībniece, kur tai ir iespējas iesaistīties starptautiskā dialogā un iedvesmoties no partneriem, kas veicina modernas tiesu sistēmas ideju. Augstākās tiesas vadība seko modernas tiesu sistēmas idejai un ievēro atklātas tiesas principu – tiesas, kam sabiedrība uzticas kā tiesiskuma pīlāram.
Šogad mēs atzīmējam 20.gadadienu kopš Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai, kas iezīmēja būtisku pagrieziena punktu valsts vēsturē un tās integrācijā Eiropas kopienā. Slovākijas Republika ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004.gada 1.maija. Pievienošanās process ietvēra plašas sarunas ar Eiropas Savienību par dažādām politikas jomām, tostarp ekonomiku, demokrātiju, tiesiskumu un Eiropas Savienības tiesību aktu un regulu (acquis communautaire) pieņemšanu. Viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, ko dēvē arī par Eiropas Savienības konstitucionālās identitātes daļu, ir tiesiskuma princips.
Kaut gan Eiropas Savienība nosaka pienākumu ievērot tiesiskumu, visaptveroša minimālo prasību, kas jāizpilda jebkādos apstākļos, saraksta nodrošināšana šķiet izaicinājums. Tādējādi Eiropas Savienībai trūkst skaidrības, nosakot tiesiskuma jēdzienu, kur galvenie elementi ietver tiesisko noteiktību, vienlīdzību likuma priekšā, pamattiesību ievērošanu, efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī neatkarīgu tiesu varu.
Lai ievērotu tiesiskumu, ir būtiski nodrošināt, ka likumus interpretē un piemēro objektīvi. Ja uzskatām, ka tiesu sistēmas organizācija ir dažādu nacionālo sistēmu daudzveidīga joma, uz ko tradicionāli nav bijis attiecināms acquis communitaire, tiesiskuma jēdziens šķiet saistīts ar vislielākajiem izaicinājumiem, īpaši tiesu varai. Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atsaucas uz nacionālo tiesnešu neatkarību kā nepieciešamu tiesiskuma sastāvdaļu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2.pantu.
Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumā sniegta informācija, ka 53% Eiropas pilsoņu savas valsts tiesu sistēmu vērtē kā labu no tiesu un tiesnešu neatkarības viedokļa, bet 36% apgalvo, ka tā ir (diezgan vai ļoti) slikta. Tiesu neatkarības saglabāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu tiesiskumu un garantētu taisnīgu un objektīvu tiesas spriešanu. Taču ir vairāki izaicinājumi, kas var apdraudēt tiesu neatkarību, tostarp politiskā iejaukšanās, institucionālās autonomijas trūkums, spiediens no specifiskām interešu grupām, u.c. Šo izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami saskaņoti centieni, lai stiprinātu juridisko aizsardzību tiesu neatkarībai, veicinātu caurskatāmību un atbildību tiesnešu iecelšanas un lēmumu pieņemšanas procesos, uzlabotu tiesu darbinieku apmācību un profesionalitāti, kā arī veicinātu tiesiskuma ievērošanas kultūru un tiesu neatkarību. Papildus tam starptautiskajai sadarbībai un atbalstam var būt kritiski svarīga loma, palīdzot valstīm risināt sistēmiskos izaicinājumus tiesu neatkarībai.
Slovākijas Republikā lielākā daļa respondentu par nozīmīgāko faktoru, kas apdraud tiesu varas neatkarību, uzskatīja iejaukšanos vai spiedienu no valdības un politiķu puses. Ir bijušas bažas par iespējamu politisko iejaukšanos tiesu sistēmā. Tas ir radījis jautājumus par tiesu sistēmas spēju darboties neatkarīgi no valdības, izpildu un likumdošanas struktūrām. Nesenu notikumu kontekstā Slovākijas Republikas Tiesu padome stingri vērsās pie izpildu un likumdošanas varas struktūrām, kā arī citām valsts amatpersonām un aicināja, sniedzot publiskus paziņojumus par tiesu lēmumiem un/ vai tiesnešiem, ievērot neatkarību kā vienu no tiesiskuma pīlāriem. Tiesu padome uzskata, ka ir nepieņemami, ja izpildu un likumdošanas varas pārstāvji publiski aicina veikt disciplināru vai kriminālvajāšanu pret tiesnešiem un/ vai sniedz publiskus paziņojumus, pārkāpjot nevainīguma prezumpcijas principu saistībā ar disciplināriem vai kriminālprocesiem vai sankcijām pret tiesnešiem. Ievērojot tiesības izteikt profesionālu kritiku, Tiesu padome uzvēra, ka, izsakot kritiku, ir jāievēro elementāras pieklājības normas, tā nedrīkst būt iebiedēšanas, naidīguma vai citā formā, kas ietekmē tiesnesi lēmumu pieņemšanā.
Slovākijas Republikā, līdzīgi kā daudzās valstīs, tiesu neatkarība saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai Slovākijā ir bijusi relatīvi zema, un pētījumi liecina, ka tiek uzskatīts, ka tiesu sistēmā pastāv korupcija un neefektivitāte. Slovākijas tiesu sistēma ir sastapusies ar izaicinājumiem saistībā ar neizskatīto lietu uzkrāšanos, tiesas procesu kavēšanos un tiesvedības neefektivitāti. Lai saglabātu tiesas neatkarību, kritiski svarīgi ir nodrošināt augstus ētiskos standartus un tiesnešu profesionalitāti. Līdzīgi kā citās dalībvalstīs, arī Slovākijas tiesu sistēmā ir ierobežoti resursi, tostarp neatbilstošs finansējums, darbinieku trūkums un ierobežota infrastruktūra. Šo izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami pastāvīgi pūliņi, lai nodrošinātu tiesiskumu, veicinātu caurskatāmību un atbildību tiesu sistēmā, kā arī nodrošinātu jēgpilnu tiesu reformu atbilstoši starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei. Tam nepieciešams arī konstruktīvs dialogs.
Lai gan tiesu sistēmas izaicinājumi Eiropas Savienības dalībvalstīs var atšķirties, tie bieži ietver juridiskās interpretācijas konsekvences nodrošināšanu visās valstīs. Lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas Eiropas Savienības tiesiskās kārtības specifiskās iezīmes un autonomija, ar Līgumiem ir izveidota tiesu sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības tiesību aktu interpretācijas konsekvenci un vienādumu. Šādas tiesu sistēmas stūrakmens ir prejudiciālā nolēmuma procedūra, kas paredzēta LESD 267.pantā. Tā dod iespēju nacionālajiem tiesnešiem iesniegt Eiropas Savienības Tiesai jautājumus par Eiropas Savienības tiesību spēkā esamību un interpretēšanu un tādējādi izveidot dialogu starp Eiropas Savienības Tiesu un dalībvalstu tiesām, lai tiktu nodrošināta Eiropas Savienības tiesību interpretācijas konsekvence un vienādība.
No valstīm, kas pievienojās 2004.gadā, Slovākijas Republika (2006.gadā) bija ceturtā dalībvalsts, kas uzdeva prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai. Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai Slovākijas Republika ir uzdevusi kopā 86 prejudiciālus jautājumus. Lai gan tie attiecās uz dažādām Savienības tiesību jomām, ir iespējams noteikt vairākas tendences: (i) patērētāju tiesību aizsardzība, (ii) sekundāro tiesību aktu interpretācija Eiropas Savienības Pamattiesību hartas kontekstā un (iii) prejudiciālo jautājumu krimināllietās pieauguma tendence. Nacionālajām tiesām ir visplašākā rīcības brīvība lemt par prejudiciālo jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai, tostarp par attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu normu interpretāciju, taču galīgās instances tiesās šo rīcības brīvību aizstāj pienākums.
Kā norādīts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, nacionālo tiesību aktu normas nedrīkst liegt nacionālajai tiesai atbilstošās situācijās izmantot šo rīcības brīvību vai izpildīt šo pienākumu. Galīgās instances tiesa, kas neizpilda šo pienākumu, pārkāpj pušu tiesības uz tiesisko aizsardzību vai tiesības uz taisnīgu tiesu. Šajā kontekstā nevar neievērot nacionālo tiesību aktu interpretācijas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām nozīmīgumu. Prasība interpretēt nacionālos tiesību aktus saskaņā ar Kopienas tiesībām ļauj nacionālajai tiesai nodrošināt pilnīgu Kopienas tiesību efektivitāti, izšķirot tai iesniegtu strīdu, attiecībā uz tās jurisdikcijā esošajiem jautājumiem. Saskaņā ar šo principu nacionālajai tiesai ir arī jāaplūko nacionālie tiesību akti kopumā, lai novērtētu, kādā mērā tos var piemērot, neradot rezultātu, kas ir pretējs tam, ko cenšas panākt ar direktīvu. Nacionālajai tiesai ir jāapsver visas nacionālo tiesību aktu normas kā viens vesels un jāinterpretē tās pēc iespējas atbilstoši direktīvas tekstam un nolūkam, lai panāktu iznākumu, kas atbilst direktīvas mērķim. Taču šī pienākuma ierobežojums ir tādas nacionālo tiesību aktu piemērošanas interpretācijas vai interpretācijas atbilstoši Savienības tiesību aktiem aizliegums, kas būtu contra legem. Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa savā judikatūrā ir paskaidrojusi, ka situācija, kad iesniedzēja tiesa lietas izskatīšanā interpretē Eiropas Savienības Tiesas formulēta sprieduma prejudiciālā procesā rezolutīvo daļu izolēti, neņemot vērā EST lēmuma par prejudiciālo nolēmumu argumentācijas kontekstu, ir judikatūras piemērošanas pārsniegums.
Lai risinātu atbilstīgu dialogu ar Eiropas Savienības Tiesu, nacionālajiem tiesnešiem vienmēr ir jāievēro pienākums interpretēt tiesību aktus Eiropas Savienības tiesību kontekstā. Tāpēc atbilstīga Eiropas Savienības tiesību aktu interpretācija saglabājas kā izaicinājums tiesu sistēmai arī 20 gadus pēc Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai.
Avoti:
- Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa, 2018.gada 5.decembra lēmums, II. ÚS 381/2018, publicēts 44/2018.
- EST, Rheinmühlen-Düsseldorf, C-166/73, EU:C:1974:3.
- EST, Puligienica Facility Esco SpA, C-689/13, EU:C:2016:199.
- EST, Rheinmühlen-Düsseldorf, C-166/73, EU:C:1974:3.
- EST, Melki and Abdeli, C-188/10 and C-189/10, EU:C:2010:363.
- EST, Elchinov, C-173/09, EU:C:2010:581.
- EST, Mau, C-160/01, ECR I-4791.
- EST, Robert Bosh GmbH, C-135/77.
- EST, Achmea, C-284/16, EU:C:2018:158.
- EST, Kovaľský, C-302/06, EU:C:2007:64.
- Eiropas Komisija, 2023.gada Ziņojuma par tiesiskumu valstu nodaļa – par tiesiskuma situāciju Slovākijā, SWD(2023) 825 final.
- Vispārējās normas, 3) punkts Lisabonas līgumā, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Kopienas izveidošanu (2007/C 306/01) (2007/C 306/01).
- Jánošíková M. (2015). Kladenie prejudiciálnych otázok súdmi Slovenskej republiky. 15 rokov v Európskej únii: aktuálne otázky a súčasné výzvy. Zborník vedeckých prác z medzinárodnej konferencie, 108–127.
- Knežević Bojović A and Ćorić V (2023). Challenges of rule of law conditionality in EU accession. Bratislava Law Review, 41–62.
- Passalacqua V and Costamagna F (2023). The law and facts of the preliminary reference procedure: a critical assessment of the EU Court of Justice’s source of knowledge. European Law Open 2, 322–344.
- Rule of law – EUR-Lex (europa.eu).
- Perceived independence of the national justice systems in the EU among the general public – jún 2023 – Eurobarometer survey (europa.eu).
QR
