EST spriedums lietā C-67/13P Cartes bancaires; Jēdziena “ietekme uz tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm” izpratne; Valsts atbalsta tiesību jēdziens un piemērošana

Sanāksmē apspriests:

1)  Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 11.septembra spriedums lietā Nr.C-67/13P Cartes bancaires;

2)  jēdziena „ietekme uz tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm” izpratne;

3) valsts atbalsta tiesību jēdziens un piemērošana.

Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 11.septembra spriedums lietā Nr.C-67/13P Cartes bancaires ir svarīgs pienesums konkurences tiesību nozarē, jo analizē konkurences ierobežojuma „pēc mērķa” saturu un nošķiršanu no konkurences ierobežojuma „pēc sekām”.

Tiesa atzina, ka, kvalificējot konkurences ierobežojumu „pēc mērķa”, Vispārējai tiesai (vai pēc līdzības nacionālajai tiesai, piemērojot līdzīgu nacionālo regulējumu) būtu jāpamato (jāanalizē), kā atspoguļojas konkurences ierobežojuma pietiekamais kaitējuma līmenis, lai tas varētu tikt kvalificēts par ierobežojumu „mērķa dēļ” šīs normas izpratnē. Lai novērtētu, vai nolīgums starp uzņēmumiem vai koordinācija uzņēmumu starpā pietiekami kaitē normālai konkurences darbībai, ir jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi, it īpaši ietekmēto pakalpojumu iedaba, kā arī faktiskie attiecīgā tirgus vai tirgu darbības un struktūras apstākļi saistībā ar saimnieciski tiesisko kontekstu, kurā koordinācija ietilpst, neatkarīgi no tā, vai šie apstākļi ir raksturīgi konkrētajam tirgum vai nē.

Seminārā aplūkots arī jēdziena „ietekme uz tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm” saturs, Eiropas Savienības Tiesas svarīgākie nolēmumi šā jēdziena skaidrošanā. Jēdziena satura pareiza noskaidrošana ir nozīmīga, jo, ja konkurences tiesību pārkāpums ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tad piemērojams Līgums par Eiropas Savienības darbību, nevis nacionālās dalībvalsts konkurences tiesības (regulas Nr.1/2003 3.pants). Komisija uzskatīja par nepieciešamu šo jautājumu atgādināt, jo atsevišķu dalībvalstu tiesas ir tendētas aplūkot pārkāpumu tikai no nacionālo tiesību puses, kas savukārt iedrošina konkurences uzraugošās iestādes izvēli nepiemērot ES tiesības.

Semināra pēdējā daļa bija veltīta valsts atbalsta tiesībām. Izvērtējot kāda pasākuma atbilstību valsts atbalsta pazīmēm, jāievēro, ka:

• valsts atbalstu piešķir valsts vai ar valsts resursiem;

• valsts atbalsts dod priekšrocību tirgus dalībniekam iepretim citiem;

• valsts atbalsts ir selektīvs;

• valsts atbalsts ietekmē tirdzniecību starp ES dalībvalstīm;

• valsts atbalsts izjauc brīvu konkurenci.

Valsts atbalsts ir paziņojams pirms tā piešķiršanas Eiropas Komisijai, izņemot, ja tas ir nenozīmīgs (regula Nr.1407/2013 vai atbilst regulas Nr.651/2014 noteikumiem). Kamēr nav pieņemts EK lēmums, no valsts atbalsta piešķiršanas ir jāatturas. Šo prasību var prasīt īstenot tiesas ceļā ikviens no ietekmētajiem tirgus dalībniekiem.

Tādējādi nacionālās dalībvalsts tiesai (arī vispārējās jurisdikcijas tiesai) ir jāievēro, ka var tikt saņemtas tiesā:

• prasības/pieteikumi un prasības nodrošinājumi aizliegt izmantot jau piešķirto valsts atbalstu;

• prasības/pieteikumi par valsts atbalsta un procentu atmaksāšanu;

• prasības/pieteikumi par zaudējumu atlīdzību atbalsta piešķiršanas konkurentam dēļ.

Latvijas tiesas līdz šim nav bijušas aktīvas valsts atbalsta tiesību jautājumos. Komisija norādīja, ka Latvijas tiesas var gan uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, gan arī vērsties Eiropas Komisijā pēc viedokļa vai informācijas. Eiropas Komisiju lietā var pieaicināt arī amicus curiae statusā.