Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros maijā pievienoti astoņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai Krimināllikuma 285. panta izpratnē ir ne tikai personas nelikumīga pārvietošana pāri Eiropas Savienības ārējai robežai, bet arī palīdzība personai nelikumīgi šķērsot Eiropas Savienības dalībvalsti tranzītā.

Personas uzturēšanās nodrošināšana valstī tranzīta laikā, lai īstenotu nodomu – personu nelikumīgi pārvietot pāri valsts robežai –, neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 285. panta.

Tēze:
Kasācijas instances tiesā senatoram nav ierobežojuma piedalīties lietas izskatīšanā vairākkārt.

Tēzes:
Aizstāvības kvalitātes vērtējums

Aizstāvja un apsūdzētā atšķirīgā izpratne par aizstāvības taktiku pati par sevi nenozīmē nekvalitatīvu aizstāvību.

Personas audiokontroles laikā iegūto ziņu izmantošana pierādīšanā

Viens no personas audiokontroles (Kriminālprocesa likuma 222. pants) veikšanas leģitīmajiem mērķiem ir iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, neattaisnoti neiejaucoties personas dzīvē.

Tiesas pēckontroli, tajā skaitā ziņu par faktiem attiecināmības, pieļaujamības, ticamības un pierādījumu pietiekamības novērtēšanu, veic tiesa, kas iztiesā krimināllietu pēc būtības.

Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītu rakstveida pierādījumu un dokumentu izmantošana tiesas sprieduma pamatošanā

Tiesa spriedumu var pamatot ar rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, pat ja neviena no procesā iesaistītajām personām nav pieteikusi lūgumu par šo pierādījumu nolasīšanu vai atskaņošanu.

Rakstveida pierādījumu nolasīšana nav priekšnoteikums, lai šos pierādījumus varētu izmantot, izspriežot lietu un pamatojot spriedumu.

Tēzes:
Apsūdzības pamatotības izlemšana

Pret personu celtās apsūdzības pamatotības izlemšana nozīmē sākotnēji noskaidrot, kādi apsūdzībā norādītie noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi ir pierādīti, izslēdzot no apsūdzības nepierādītos faktiskos apstākļus, ja tam ir tiesisks pamats, un pēc tam sniegt vērtējumu par faktisko apstākļu atbilstību juridiskajai kvalifikācijai.

Kukuļa pieprasīšanas izpausme

Noskaidrojot, vai kukulis ir pieprasīts, nav izšķirošas nozīmes, kura persona uzsākusi komunikāciju, bet tam, vai tieši valsts amatpersona jebkādā veidā mutiski vai konkludenti jeb slēpti (maskēti) ir ierosinājusi dot kukuli par kādu darbību vai bezdarbību. Izvērtējot valsts amatpersonas slēpto kukuļa pieprasījumu, tiesai jāņem vērā lietas apstākļi, kas ļauj atklāt amatpersonas gribu saņemt labumu.

Tēze:
Kriminālatbildības noilguma termiņš attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, kurā persona atzīta par vainīgu, ir aprēķināms līdz apsūdzības izsniegšanai.

Tēze:
Laikus pamanot gājēju, kurš pārvietojas neadekvāti, un nepastāvot iespējai precīzi noteikt gājēja neadekvātās uzvedības cēloni, kā arī prognozēt tā iespējamo tālāko rīcību, proti, rodoties šaubām, transportlīdzekļa vadītājam no kustības drošības viedokļa jāparedz iespējamā bīstamības rašanās jau tajā brīdī, kad šāds gājējs nonācis transportlīdzekļa vadītāja redzeslokā, un atbilstoši jārīkojas, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumu.

Izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus un konstatētos apstākļus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa izvērtē arī apsūdzētā liecības kopsakarā ar eksperta atzinumā paustajiem secinājumiem par kustības bīstamības rašanās brīdi un apsūdzētā iespēju novērst ceļu satiksmes negadījumu no tehniskā redzes viedokļa.

Tēze:
Sevišķa cietsirdība Krimināllikuma 117. panta 4. punkta izpratnē ir juridiska kategorija, ko konstatē tiesa, pamatojoties uz juridiskajiem un medicīniskajiem kritērijiem.

Lai personu atzītu par vainīgu slepkavības, kas izdarīta ar sevišķu cietsirdību (Krimināllikuma 117. panta 4. punkts) izdarīšanā, jākonstatē gan pats sevišķas cietsirdības fakts (objektīvais kritērijs), gan arī vainīgās personas subjektīvā attieksme pret izvēlēto slepkavības veidu un paņēmieniem (subjektīvais kritērijs), proti, vainīgā apzināšanās, ka, atņemot citai personai dzīvību, šai personai vai tās tuviniekiem tiek sagādātas sevišķas ciešanas.

 

Pievienots klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)