Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti vienpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 1.punkts noteic prasību notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt Krimināllikuma normu, pēc kuras apsūdzētais atzīts par vainīgu. Par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija ir juridiski nozīmīgs fakts, kura labošanu notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā nevar atzīt par pārrakstīšanās kļūdu Kriminālprocesa likuma 474.panta izpratnē.

Tēze:
Tiesai, apstiprinot starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 543.panta otrās daļas nosacījumiem jānovērtē noslēgtās vienošanās pamatotība arī daļā par apsūdzētajam nosakāmo sodu. Tiesai jāsniedz apsūdzētajam izraudzītā soda veida un mēra izvērtējums atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, un nosacītas notiesāšanas pamatojums atbilstoši Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas nosacījumiem. Proti, tiesa spriedumā sniedz ziņas par apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, viņa personību, atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, norāda motīvus, kā šo ziņu izvērtējums ietekmējis soda veida un mēra izvēli apsūdzētajam, kā arī norāda apstākļus, kas bijuši par pamatu nosacītas notiesāšanas piemērošanai.

Kriminālprocesa likuma 543.panta normas neuzliek tiesai pienākumu īpaši motivēt soda piemērošanu gadījumā, ja šādu motivāciju satur noslēgtā vienošanās un tiesa tai pievienojusies.

Tēze:
Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 2.punktā paredzētais, ka tiesa „var noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu” norāda, ka tiesa var noteikt zemāku soda mēru par sankcijā norādīto minimālo robežu, tomēr šī tiesību norma nepiešķir tiesai tiesības nepiemērot soda veidu, kas par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu sankcijā paredzēts kā obligāts.

Tēze:
Tiesas spriešanā ietilpst arī lūgumu izlemšana par ekspertīzes noteikšanu un lēmuma par ekspertīzes noteikšanu pieņemšana. Tiesai, pēc aizstāvības lūguma nosakot ekspertīzi, nav pienākuma ietvert tajā tikai procesa dalībnieku uzdotos jautājumus, bet jāizvērtē ietverto jautājumu pamatotība un jāizlemj, kādi jautājumi uzdodami ekspertam, kas veicinātu nozīmīgu apstākļu noskaidrošanu kriminālprocesā un panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

Tēze:
Vardarbīga apiešanās ar nepilngadīgo, kas paredzēta Krimināllikuma 174.pantā, var izpausties kā vecāku nolaidīga rīcība, nepildot bērna uzraudzības pienākumu, ja tās rezultātā nepilngadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas.

Tēze:
Konstatējot, ka prokuroram nebija tiesiska pamata vienoties ar apsūdzēto par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem, jo uz vienošanās noslēgšanas dienu ar iepriekšējo spriedumu  piespriestās neizciestās piespiedu darba stundas nebija aizstātas ar brīvības atņemšanas sodu likumā noteiktajā kārtībā, tiesai jāpieņem lēmums par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai.

Cita soda veida noteikšana nav atzīstama par pieļautas kļūdas precizēšanu vai attiecināma uz laika tecējumu no vienošanās noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturtās daļas izpratnē.

Tēze:
Kriminālprocesa likums neparedz tiesas sēdes gaitas fiksēšanu tikai protokolā vai tikai skaņu ierakstā. Arī tad, ja tiesas sēdē tiek veikts skaņu ieraksts, tiesas sēdes gaita tiek fiksēta protokolā, taču atbilstoši Kriminālprocesa likuma 484.pantam atšķiras tiesas sēdes protokolā fiksējamās informācijas apjoms apstākļos, kad netiek veikts tiesas sēdes audioieraksts.

Ja pēc tiesas sēdes tiek konstatēts, ka tehnisku iemeslu dēļ skaņu ieraksts nav veikts vai tas ir bojāts, proti, nevar dzirdēt tiesas sēdes gaitu, tas ir pielīdzināms gadījumam, kad tiesas sēdes skaņu ieraksts nav veikts. Šādā gadījumā par tiesas sēdi sagatavojams tiesas sēdes protokols, atspoguļojot tajā visu tiesas sēdes gaitu, tajā skaitā, apsūdzētā, cietušā, liecinieka, ekspertu, kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests, liecības un citu procesā iesaistīto personu paskaidrojumus, tiesas debašu runas, replikas, apsūdzētā pēdējo vārdu.

Tēze:
Apsūdzētajam faktiski tiek liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu, ja pirmās instances tiesā lieta bez tiesiska pamata iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās un uz viņu attiecinātas nolēmumu vispārīgās pārsūdzības tiesības.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)