Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti četrpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Slepkavības pastiprinošos apstākļos pareizai kvalifikācijai būtiska nozīme ir ne tikai vainīgās personas faktiskajām darbībām, bet arī vainīgās personas nodoma saturam, cietušā nāves cēlonim un nāves iestāšanās brīdim. Lemjot par slepkavības kvalificējošo pazīmju esību, juridiska nozīme ir arī vainīgā psihiskās attieksmes pret izvēlēto slepkavības veidu un paņēmieniem noteikšanai. Ja tiesa atzīst par pierādītu, ka persona ir tikusi dedzināta, būtiski ir noteikt, vai persona ir dedzināta nolūkā nonāvēt, sagādāt tai sevišķas ciešanas, vai arī ir dedzināts jau nonāvētas personas līķis nolūkā izdarīt līķa apgānīšanu.

Tēze:
Apelācijas instances tiesa var pārsniegt apelācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību ietvarus, ja konstatē, ka no pirmās instances tiesas sprieduma pamatošanā izmantoto pierādījumu kopuma ir izslēdzami atsevišķi pierādījumi, kurus apelācijas instances tiesa atzinusi par nepieļaujamiem.

Apsūdzību pamatojošu pierādījumu izslēgšana no pieļaujamo pierādījumu kopuma ir apsūdzētajam labvēlīgs tiesas lēmums.

Tēze:
Ja persona ir veikusi narkotiskās vai psihotropās vielas pasūtījumu no citas valsts un ar kurjerdienestu vienojusies par minētā sūtījuma nogādāšanu uz Latviju, proti, ir veikusi visu nepieciešamo darbību kopumu, lai sūtījums ar narkotisko vai psihotropo vielu no citas valsts nonāktu pie tās Latvijā, šī persona ir saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 190.1 panta. Noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neietekmē tas, ka aizliegto vielu sūtījumā ārvalstī ievietojusi cita persona, bet pāri Latvijas Republikas valsts robežai pārvietojis kurjerdienests.

Tēze:
Tiesības neliecināt ietver gan tiesības atteikties sniegt liecības pavisam jeb tiesības klusēt, gan tiesības sniegt liecības paša izvēlētajā apjomā, gan tiesības neatbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Tādējādi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības izvēlēties, vai izmantot tai piešķirtās tiesības neliecināt, kā arī izvēlēties, cik lielā apmērā un kurā brīdī tās izmantot, savukārt amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums respektēt personas izvēli.

Tēze:
Pamatsods – probācijas uzraudzība – piemērojams nepilngadīgām personām par jebkuru Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas izdarīts pēc 2021. gada 31. decembra, savukārt pilngadīgām personām – par Krimināllikuma Pārejas noteikumu 25. un 26. punktā norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja tie izdarīti pēc 2021. gada 31. decembra.

Par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz 2021. gada 31. decembrim, pamatsods – probācijas uzraudzība – nav piemērojams.

Tēze:
Ja pirmās instances tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, kurā vismaz viens noziedzīgais nodarījums ir sevišķi smags noziegums, piemērojusi tādu galīgā soda noteikšanas veidu, kāds nav paredzēts Krimināllikuma 50. panta trešajā daļā, proti, vieglākā soda ietveršanu smagākajā, apelācijas instances tiesai, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu, pirmās instances tiesas piemērotais galīgā soda noteikšanas veids nav saistošs, un galīgais sods nosakāms, saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta trešo daļu pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Tomēr, ja nepastāv Kriminālprocesa likuma 562. panta trešajā daļā paredzētie apstākļi, apelācijas instances tiesas noteiktais galīgais sods nedrīkst būt lielāks par pirmās instances tiesas noteikto galīgo sodu.

Tēzes:
Brīvības atņemšanas soda noteikšana personai ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem

Izlemjot jautājumu par nosakāmo sodu personai, kurai smagu funkcionēšanas ierobežojumu dēļ ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanai, lai arī epizodiski, tomēr ir nepieciešama citu personu palīdzība vai uzraudzība, tiesa izvērtē, vai šāda palīdzība vai uzraudzība personai var tikt nodrošināta brīvības atņemšanas vietā un vai pretējā gadījumā persona netiks pakļauta tādām ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni, kā arī to, vai persona, atrodoties brīvības atņemšanas vietā, varēs saņemt nepieciešamo ārstēšanu.

Sabiedriskā darba piemērošana personai ar invaliditāti

Personai ar fiziskiem vai psihiskiem traucējumiem soda veids – sabiedriskais darbs  –  ir piemērojams, ja tiesa, individuāli izvērtējot, atzīst, ka persona to spēj veikt. Apstāklis, ka personai ir noteikta invaliditāte, pats par sevi nav šķērslis sabiedriskā darba piemērošanai, tai skaitā par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms 2022. gada 1. janvāra.

Tēze:
Ja pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā, tiesai jānosaka galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu neatkarīgi no tā, vai persona ar iepriekšējiem nolēmumiem noteikto sodu ir izcietusi vai ne, kā arī soda laikā jāieskaita šajos nolēmumos noteiktais pilnīgi vai daļēji izciestais sods.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)