Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti seši Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Ja persona viltojusi dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, un šo viltoto dokumentu izmantojusi, lai izdarītu krāpšanu, personas darbības kvalificējamas atbilstoši Krimināllikuma 177.pantam un 275.pantam kā noziedzīgu nodarījumu reālā kopība. Dokumentu viltošana un viltotu dokumentu izmantošana ir sagatavošanās darbības, lai atvieglotu vai nodrošinātu svešas mantas vai tiesību uz mantu iegūšanu ar viltu – krāpšanu.

Tēze:
Apstāklis, ka personai jauna sprieduma taisīšanas brīdī par tīšu noziedzīgu nodarījumu konstatējama sodāmība par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, pats par sevi neveido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Noziedzīgu nodarījumu recidīvu veido jauns tīšs noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu taisīšanas par kādu agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu – spriedumā vai priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā vai pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Tēze:
Izskatot krimināllietu, kurā pirmstiesas kriminālprocesā noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, tiesa nevar izmantot Krimināllikuma 44.panta trešajā daļā paredzētās tiesības un piespriest apsūdzētajam Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā neparedzētu papildsodu – tiesību ierobežošanu –, ja par to nav noslēgta vienošanās.

Tēze:
Krimināllikuma 218.panta otrās daļas izpratnē bezdarbība kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas tiek pieļauta tikai tajā gadījumā, ja konstatējama ļaunprātīga noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšana, proti, pastāvot reālai iespējai tos pildīt un tā rezultātā valstij vai pašvaldībai nodarot zaudējumus lielā apmērā. Savukārt jautājums, vai personai, kura atbildīga par nodokļu nomaksu, bija iespējams izpildīt viņai uzlikto pienākumu un novērst kaitīgās sekas, ir jāizlemj, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus.

Tēze:
Eksperta atzinumam nav augstāka ticamība kā citiem pierādījumiem. Jebkura pierādījuma, arī eksperta atzinuma, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas prasībām – aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

 

Pievienots klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)