Krimināllietā, kurā bijušais maksātnespējas administrators apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis prokurora kasācijas protestu un atcēlis apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam noteikto brīvības atņemšanas sodu nosacīti un par aresta atcelšanu viņam piederošajam nekustamajam īpašumam. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti secinājusi, ka pastāv iespēja samazināt pirmās instances tiesas piespriesto brīvības atņemšanas sodu, taču nav pienācīgi izvērtējusi, vai ir pamats brīvības atņemšanu apsūdzētajam noteikt nosacīti, un tikai formāli atsaukusies uz noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitīgo seku apjomu. Tā kā apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgais nodarījums ir smags noziegums, nosacīta soda piemērošana tiesai bija īpaši jāmotivē un jāņem vērā arī vispārējās prevencijas mērķis. Tādēļ apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, vispusīgi jāizvērtē gan tie apstākļi, kas var pamatot reāla brīvības atņemšanas soda piemērošanu, gan tie, kas var būt pamats citu alternatīvu piemērošanai.

Senāts arī secina, ka apelācijas instances tiesa nepamatoti atsaukusies uz ierobežojumiem uzlikt arestu apsūdzētā mantai ar argumentu, ka viņa nekustamais īpašums nav pakļaujams mantas konfiskācijai, jo likums nepieļauj konfiscēt personas vienīgo mājokli, kurā tā dzīvo ikdienā. Senāts vērš uzmanību uz to, ka šis noteikums izskatāmajā lietā nav piemērojams, jo pirmās instances tiesa nekustamo īpašumu nav konfiscējusi, bet gan nospriedusi vērst piedziņu uz to materiālā kaitējuma kompensācijas nesamaksāšanas gadījumā, un šādā situācijā likums neparedz ierobežojumus vērst piedziņu uz personas vienīgo mājokli.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu bija konstatēts, ka apsūdzētais, būdams maksātnespējas administrators un vienīgā amatpersona ar paraksta tiesībām, noslēdza līgumu par maksātnespējīgā uzņēmuma “OGRES TRIKOTĀŽA” mantas pārdošanu par 785 290 euro, no kuriem 136 290 euro veidoja pievienotās vērtības nodoklis, taču šo nodokli nenomaksāja un vairākkārt maldināja Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku par to, ka tas ticis vai tiks izdarīts. Šādas darbības tiesa atzina par izvairīšanos no nodokļa nomaksas un zaudējumu nodarīšanu valstij lielā apmērā, piespriežot apsūdzētajam brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem un aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu uz diviem gadiem, kā arī daļēju mantas konfiskāciju. Apelācijas instances tiesa, izskatījusi apsūdzētā apelācijas sūdzību, samazināja apsūdzētajam piespriesto brīvības atņemšanas sodu un noteica, ka tas izciešams nosacīti.

Lieta SKK-240/2025 (15830013416)

Informāciju sagatavoja Viesturs Lācis, Augstākās tiesas padomnieks Senāta komunikācijas jautājumos

Tālr.: 67020302; e-pasts: viesturs.lacis@at.gov.lv