Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros maijā pievienoti divi Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Pārvaldnieka ieruna par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu spēkā esību

Pārvaldnieks var izteikt tikai ierunu par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, ar kuru tam atsaukts pārvaldīšanas uzdevums, absolūtu spēkā neesību, proti, par to, ka lēmums ir pretrunā imperatīvai likuma normai, bet ne ierunu, kuras pamatā ir tādi iespējami kopības lēmuma trūkumi, kas varētu būt par pamatu vienīgi kopības lēmuma apstrīdēšanai.

Tas, ka norma ir imperatīva jeb tāda, kuru juridiski nav iespējams atcelt vai grozīt ar darījuma dalībnieku gribu (ar līdzēju vienošanos), var izrietēt no normā iekļautas tiešas norādes uz to, ka normai pretēji tiesiski darījumi nav spēkā, vai arī no normas aizsardzības mērķa.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma iztulkošana

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma iztulkošanā piemērojami Civillikuma noteikumi par darījumu iztulkošanu, ciktāl šie noteikumi attiecināmi uz tādu daudzpusēju tiesisku darījumu iztulkošanu, kuros gribas izteikumi vērsti līdztekus.

Ievērojot to, ka kopības lēmums ir spēkā pret visiem, nevis tikai tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri to pieņēmuši, šāda lēmuma iztulkošanā izšķirīga nozīme ir tā objektīvajai iztulkošanai, proti, tam, kā attiecīgo lēmumu saprastu neitrāla saprātīga persona, nevis tam, kādu nozīmi šim lēmumam ir vēlējušies piešķirt dzīvokļu īpašnieki, kuri pieņēmuši attiecīgo lēmumu.

Pārvaldīšanas uzdevuma uzdošana un tās tiesiskās sekas

Dzīvokļu īpašnieku kopība pārvaldīšanas uzdevumu var uzticēt un pārvaldīšanas līgumu slēgt tikai ar vienu personu, kas tādējādi tiek iecelta par pārvaldnieku un pēc būtības – par kopības kā personu apvienības izpildinstitūciju. Atsevišķu pārvaldīšanas darbību uzdošana citām personām nav uzskatāma par pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atkārtota pieņemšana nolūkā novērst lēmuma apstrīdamību

Gadījumā, kad pastāv tādi apstākļi, kas dod pamatu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma apstrīdēšanai, kopība, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto tās kompetenci, var novērst tiesisko neskaidrību par lēmuma spēkā esību, pieņemot jaunu kopības lēmumu, kura pieņemšanā attiecīgie trūkumi ir novērsti un ar kuru tiek apstiprināts sākotnējais lēmums (pieņemot tādu pašu lēmumu vai pieņemot lēmumu par sākotnējā lēmuma apstiprināšanu). Ar šādu vēlāk pieņemtu kopības lēmumu nevar novērst sākotnējā lēmuma absolūtu spēkā neesību.

Atkārtots kopības lēmums var tikt pieņemts arī tādas tiesvedības laikā, kuras ietvaros tiek izvērtēta sākotnēji pieņemtā lēmuma spēkā esība.

Ja atkārtota lēmuma pieņemšana ir pretēja labas ticības principam, piemēram, kad sākotnējā lēmuma trūkumi netiek novērsti un jauna lēmuma pieņemšana tiek rīkota, lai apgrūtinātu prettiesiskā lēmuma apstrīdēšanu, atkārtotais lēmums var tikt atzīts par absolūti spēkā neesošu.

Kopīpašnieku un dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības atsaukt pārvaldīšanas uzdevumu

Pārvaldīšanas līgumā noteiktais termiņš, kas dzīvojamās mājas īpašniekiem (dzīvokļu īpašumu mājā – kopībai) jāievēro pārvaldīšanas tiesisko attiecību izbeigšanai, atkarībā no lietas apstākļiem, pamatojoties uz vērtējumu par tā atbilstību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.1 panta trešajā daļā ietvertā regulējuma aizsardzības mērķim, var tikt atzīts par nesamērīgi ilgu, kas tiesai šādā gadījumā jākonstatē un jāpamato spriedumā.

Dzīvojamās mājas īpašnieku tiesības vienpusēji izbeigt pārvaldīšanas tiesiskās attiecības pārvaldīšanas līgumā papildus termiņa nosacījumam nevar tikt saistītas vēl ar kādiem citiem nosacījumiem.

Prasības lūguma daļa un sprieduma rezolutīvā daļa lietā par no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu nodošanu

Ceļot prasību un izskatot lietu par no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu nodošanu, ir norādāmas konkrētas naudas summas, kuras piedzenamas no pārvaldnieka, konkrēti priekšmeti, kuri atdodami natūrā, un konkrētas darbības, kuras uzliekamas izpildīt atbildētājam.

Tēze:
Līgums, ar kuru dzīvokļa īpašums nodots fiziskas personas lietošanā bez maksas, atzīstams par patapinājuma līgumu arī tad, ja līgums nosaukts par īres līgumu, jo tajā trūkst īres līguma būtiskās sastāvdaļas – īres maksas. Lietotāja pienākums maksāt par komunālajiem pakalpojumiem nepiešķir līgumam par dzīvokļa īpašuma lietošanu atlīdzības darījuma raksturu.