Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros aprīlī pievienoti pieci Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:

Zaudējumi, par ko atbild paaugstinātas bīstamības avota valdītājs

Civillikuma 2347. panta otrās daļas norma regulē paaugstinātas bīstamības avota valdītāja civiltiesisko atbildību par jebkādiem zaudējumiem, kuri nodarīti cietušajam paaugstinātas bīstamības avota iedarbības rezultātā, tostarp par zaudējumiem, kuri nodarīti, paaugstinātas bīstamības avotam sabojājot vai iznīcinot cietušā kustamu lietu vai nekustamo īpašumu.

Atbildētājs prasībā par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri nodarīti ar būvniecību, kas kvalificējama kā paaugstinātas bīstamības avots

Ja konkrētā būvniecība ir juridiski kvalificējama kā paaugstinātas bīstamības avots, Civillikuma 2347. panta otrajā daļā paredzētās stingrās atbildības subjekts atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem var būt būvprojekta izstrādātājs vai būvdarbu veicējs, nevis būvniecības ierosinātājs, ja vien viņš pats vienlaikus nav būvdarbu veicējs (būvētājs) vai būvprojekta izstrādātājs.

Nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ar būvdarbiem nenodarīt kaitējumu kaimiņa nekustamajam īpašumam

Īpašnieka prettiesiska rīcība attiecībā uz Civillikuma 1089. pantā paredzētā pienākuma izpildi var izpausties ne vien kā normatīvajā aktā paredzētas prasības pārkāpšana, bet arī kā tādas darbības veikšana, kuru krietns un rūpīgs saimnieks neveiktu, vai tādu drošības pasākumu neveikšana, kādus veiktu krietns un rūpīgs saimnieks, lai konkrēto būvdarbu rezultātā nesagrūtu vai kā citādi netiktu bojāta kaimiņam piederoša būve. Izvērtējot nekustamā īpašuma īpašnieka kā būvniecības ierosinātāja atbildību par viņa izvēlēto uzņēmēju radīto kaitējumu (sk. Civillikuma 1782. pantu), jānoskaidro, vai būvniecības ierosinātājs ir pieļāvis kļūdu šo citu būvniecības procesa dalībnieku izvēlē.

Tiesas kompetence nodibināt piespiedu reālservitūtu – piekļuves tiesību būvdarbu veikšanai

Konstatējot piespiedu servitūta nodibināšanas priekšnoteikumus, tiesa ir kompetenta ar spriedumu nodibināt arī tādu servitūtu, kas piešķir servitūta izlietotājam tiesisku iespēju izmantot kaimiņu zemesgabalu (kā kalpojošo nekustamo īpašumu) būvdarbu veikšanai valdošajā nekustamajā īpašumā, vienlaikus atkarībā no apstākļiem aprobežojot nodibināto servitūtu izlietošanas laika, vietas un veida ziņā.

Tēzes:
Civillikuma 1439. panta piemērošana tikai prasībās par darījuma apstrīdēšanu tā simulatīvā rakstura dēļ

Ja nav pieteikts prasījums atzīt darījumu par simulatīvu, tiesai nav pamata piemērot Civillikuma 1439. pantu.

Priekšnoteikumi fakta atzīšanai par vispārzināmu

Par vispārzināmu faktu nevar atzīt tādas ziņas, kurām ir tikai augsta varbūtība, jo tādām ziņām var būt nepieciešami pierādījumi. Lai nodrošinātu sacīkstes principa ievērošanu, tiesai, apsverot kāda fakta vispārzināmo raksturu, ir jādod iespēja lietas dalībniekiem izteikties – izteikt iebildumus vai iesniegt pierādījumus par to, ka faktu, ko tiesa gatavojas atzīt par vispārzināmu, nevar par tādu atzīt.

Par vispārzināmiem faktiem, kuru būtiskums strīda izšķiršanā lietas dalībniekiem ir zināms, viņiem ir iespēja izteikties, tāpēc nevar būt pārsteigums par šādu faktu izmantošanu strīda izšķiršanā.

Vadlīnijas Civillikuma 1. panta piemērošanai, ja apstākļi liecina par prasības tiesības izlietošanu pretēji labai ticībai

Civillikuma 1. panta norma izmantojama, lai konkretizētu subjektīvās tiesības, kuras piešķir strīda izskatīšanā piemērojamās tiesību normas, tostarp noskaidrojot, vai tās tiek izmantotas labā ticībā un pelna aizsardzību.

Tēzes:

Līguma spēkā esībai piemērojamais likums, ja puses ir vienojušās par līgumam piemērojamo likumu

Ja puses ir vienojušās par līgumam piemērojamo likumu (citas valsts tiesību aktiem), strīdā par līguma spēkā esību tiesai attiecīgie līguma noteikumi jāiztulko, ņemot vērā tiesību aktus, par kuru piemērošanu puses vienojušās. Nepiemērojot ārvalsts tiesību normas, tiek pārkāpti Civilprocesa likuma 5. panta ceturtās daļas un 655. panta noteikumi.

Restitūcijas prasībai piemērojamais likums, ja apstrīdēta līguma spēkā esība

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Romas II), 10. pants paredz īpašu tiesību aktu izvēles režīmu prasībām, kas izriet no netaisnas iedzīvošanās. Tomēr ne visas restitūcijas prasības ir ārpuslīgumiskas prasības. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Romas I), 12. panta 1. punkta „e” apakšpunktam strīdam par naudas summas atgriešanu, kas izmaksāta uz šī līguma pamata, piemērojami pušu izvēlētie tiesību akti arī tad, ja līgums nav stājies spēkā, vai nav bijis spēkā naudas izmaksas brīdī.

Tēzes:
Ar Eiropas Savienības tiesībām saderīgs iztulkojums Latvijas tiesiskajam regulējumam kaitējuma apmēra noteikšanai un piedziņai sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas jomā

Personai, kas cietusi ceļu satiksmes negadījumā, ir no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas likuma izrietošās tiesības prasīt no apdrošinātāja, kas apdrošinājis vainojamā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, atlīdzinājumu, ja ir konstatējams, ka kaitējumu ir izraisījis apdrošinātais transportlīdzeklis un cietušais ir pierādījis kaitējuma apmēru. Savukārt Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” (spēkā no 21.05.2005. līdz 10.07.2014.) bija pieņemti, lai atvieglotu cietušās personas aizsardzību, nodrošinot iespējas saņemt tūlītēju atlīdzinājumu, ja ir konstatēti attiecīgi apstākļi, kas rada apdrošinātājam pienākumu izmaksāt atlīdzību saskaņā ar minētajos noteikumos ietvertajām formulām aprēķinātajā apmērā, proti, kaitējums šajā (minimālajā) apmērā tiek prezumēts. Ja cietušais uzskatīja, ka viņam nodarītā kaitējuma apmērs pārsniedz to, kas aprēķināts saskaņā ar šajos noteikumos minēto formulu, viņš varēja celt prasību ar saskaņā vispārīgajiem noteikumiem un pierādīt, ka viņam nodarīts kaitējums lielākā apmērā.

Satversmes tiesas sprieduma iedarbība

1. Satversmes tiesas sprieduma seku attiecināšana pieļaujama tikai uz tādiem subjektiem, kuri ietilpst Satversmes tiesas spriedumā norādīto personu lokā.

2. Satversmes tiesas spriedums neietekmē tiesas pienākumu ievērot Eiropas Savienības tiesību pārākuma principu.

Tiesas sprieduma par kaitējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšanu kriminālprocesā nozīme

Kriminālprocesā izlemts kaitējuma atlīdzināšanas jautājums civillietā vērtējams no aspekta, ka cietušajam nav tiesību gan civiltiesiskā, gan krimināltiesiskā kārtībā saņemt divkāršu kompensāciju par vienu un to pašu kaitējumu, kā arī no aspekta, ka respektējams res judicata princips.

 

Pievienots klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)