Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti septiņpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Tas vien, ka pievienotās vērtības nodokļu pārmaksa no tās vērtības viedokļa būtu pietiekama, ja tā tiktu novirzīta cita nodokļa parāda samaksai, nav pamats secinājumam, ka pēdējā piedāvājumu iesniegšanas dienā nodokļu parāda publiskā iepirkuma kandidātam vai pretendentam nebija.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109.panta otrajā daļā minētā nodokļu pārvirzīšana nenotiek automātiski. Priekšnoteikums pārmaksāto nodokļu summu pārvirzīšanai ir nodokļu maksātāja iesniegums, kurā lūgts nodokļus novirzīt konkrētu citu nodokļu samaksai. Pamats pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas novirzīšanai citu personas nodokļu saistību segšanai ir Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas esību un pamatotību, un arī lēmums par pārmaksas pārvirzīšanu citu nodokļu samaksai. Tāpēc personai, pirms tā iesniedz savu piedāvājumu iepirkumā, ir jābūt pietiekami modrai un savas tiesības, tostarp uz iespēju prasīt nodokļu saistību ieskaitu, jāizmanto laikus, lai nodrošinātu to, ka tā atbilst publiskā iepirkuma pretendentiem izvirzītajām prasībām un tai nav neizpildītas nodokļu saistības.

Tēze:
Pieteikums, kas kopumā ir vērsts uz sākotnējās argumentācijas un pierādījumu bāzes papildināšanu jau pabeigtajā administratīvajā lietā, neatbilst Administratīvā procesa likuma 39.nodaļā noteiktā tiesību institūta (lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem) tvērumam.

Tēze:
Politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroles kontekstā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībai publisko tiesību jomā pierēķināma ne vien administratīvo aktu izdošana un faktiskās rīcības veikšana attiecībā uz politiskajām partijām, bet arī sabiedrības informēšana par tā darbībām un konkrētu administratīvo procesu norisi. Līdz ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvja rīcība, televīzijas raidījumā sniedzot, iespējams, nepatiesu informāciju par konkrētu personu saistībā ar tās izteikumiem par politisko partiju pārkāpumiem, ir atzīstama par iestādes faktisko rīcību, un personai ir tiesības par to vērsties administratīvajā tiesā.

Tēzes:
Prasījuma uzstādīt jaunu ceļa zīmi saistība ar prasījumu atcelt uz ceļa jau uzstādīto ceļa zīmi

Personas prasījums uzstādīt jaunu ceļa zīmi, kas pēc būtības noteic pretēju regulējumu konkrētajā vietā jau esošajai ceļa zīmei, ir nesaraujami saistīts ar prasījumu atcelt uz ceļa uzstādīto ceļa zīmi un nevar tikt aplūkots atrauti no tā. Proti, ir pašsaprotami, ka uz ceļa vienā vietā nevar blakus atrasties divas ceļa zīmes ar atšķirīgu darbību, tādēļ pieeja, prasījuma uzstādīt jaunu ceļa zīmi atbilstību pieteikuma pieļaujamības kritērijiem vērtējot atsevišķi no prasījuma atcelt uz ceļa jau izvietoto ceļa zīmi atbilstību minētajiem kritērijiem, nav pareiza.

Prasījums par publisko tiesību līguma izbeigšanu

Prasījums par publisko tiesību līguma izbeigšanu sakarā ar to, ka līgums netiek pildīts atbilstoši tā noteikumiem, atbilst vienam no Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmajā daļā norādītajiem pieteikuma priekšmetu veidiem (pieteikumam par publisko tiesību līgumu). Līdz ar to tā izskatīšana administratīvajā tiesā vispārīgi ir pieļaujama. Ar šādu pieteikuma priekšmetu var būt saistīta gan personas individuāla interese, gan uz vides aizsardzību vērsta interese.

Tēzes:
Personas tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ja galīgais administratīvais akts nav izdots

Personai, nesagaidot galīgo administratīvo aktu, ir tiesības vērsties tiesā ar sūdzību tad, ja tā uzskata, ka administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšana ir bijusi prettiesiska un neatbilstoša Administratīvā procesa likuma 64.pantam. Šādā gadījumā pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ietverot tajā arī pieteikuma pamatu un pierādījumus, ja tādi ir personas rīcībā.

Tiesai, ja tā konstatē, ka iestāde nepamatoti pagarinājusi administratīvā akta izdošanas termiņu, tostarp nav noteikusi objektīvi nepieciešamu un saprātīgu termiņu administratīvā akta izdošanai, ir tiesības noteikt iestādei pienākumu izdot administratīvo aktu.

Vecāka, kuram pārtraukta aizgādība, tiesības vērsties bāriņtiesā neatkarīgi no tiesvedības par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu

Vecāks, kuram pārtrauktas aizgādības tiesības, ir tiesīgs vērsties ar iesniegumu bāriņtiesā, lai tā, neatkarīgi no esošas tiesvedības tiesā, pārbauda, vai ir zudis pamats pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanai. Tas saistīts ar to, ka bērna interesēs ir, lai lēmums par aizgādības tiesību atjaunošanu tiktu pieņemts pēc iespējas agrāk un lai bez kavēšanās varētu novērst nelabvēlīgās sekas, kas radušās pārtraukto aizgādības tiesību pārtraukšanas rezultātā, piemēram, pēc iespējas ātri atjaunotu bērna un vecāku zudušo savstarpējo saikni. Tāpēc šādās lietās ir arī ļoti svarīgi apzināt aktuālo situāciju un noskaidrot, vai nav zudis pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai vecākam.

Gaidīt, kamēr citā tiesvedībā ar galīgo tiesas nolēmumu tiks izlemts jautājums par aizgādības tiesību atņemšanas tiesiskumu, būtu pretēji bērna interesēm pēc iespējas ātri atjaunot saikni ar vecākiem. Tādēļ tas, ka tiesā citā lietā jau tiek izskatīts jautājums par aizgādības tiesību pārtraukšanu, nav šķērslis personai vērsties ar iesniegumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu bāriņtiesā un nepieciešamības gadījumā arī tiesā.

Tēze:
Apgrūtinājums, ar kādu persona saskaras uzstādīto ceļa zīmju dēļ ceļa posmā, kas tiek izmantots ikdienā, rada pietiekami nozīmīgu tās tiesisko interešu aizskārumu, kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 31.panta otrajai daļai rada pamatu vērsties ar pieteikumu tiesā.

Tēze:
Lai būtu pamats pamattiesību būtiska aizskāruma riska novēršanas labad atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas pienākuma, jākonstatē, ka informācijas nesaņemšana var novest pie personas tiesisko interešu būtiska aizskāruma un būtiska kaitējuma personai. Tāpēc iestādes (un secīgi tiesas) argumentiem par to, kādēļ konkrētajā gadījumā persona ir atbrīvojama no valsts nodevas apmaksas par informācijas izsniegšanu no Fizisko personu reģistra, ir jābūt balstītiem uz pietiekami būtiskiem apstākļiem.

Tēze:
Robežsargs ir Valsts robežsardzes amatpersona, kurai ir jāievēro tiesību un ētikas normas gan dienesta laikā, gan ārpus dienesta, tostarp rūpīgi jāpārdomā savi izteikumi, jāizturas tā, lai nekaitētu Valsts robežsardzes reputācijai un jārīkojas atbilstoši valsts pārvaldes vērtībām. Valsts robežsardzes amatpersonām ir izvirzīti augsti uzvedības standarti. Ikvienam robežsargam, jo īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, ir rūpīgi jāpārdomā, lai tā izteikumi un rīcība neradītu kaitējumu robežsardzes reputācijai.

Amatpersonai ir jāapzinās, ka neviennozīmīga izteikuma, kas var tikt uztverts arī kā agresīvs un asociēties ar atbalstu Krievijas Federācijai, paušana videomateriālā, kas pēc tam tiek izsūtīts tālāk citām personām un nonāk arī interneta vidē, var sabiedrībai radīt šaubas par konkrētās amatpersonas kā Latvijas valsts robežsarga vērtībām un uzticamību un var graut robežsardzes kā valsts institūcijas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos tai. Tāpēc nav izšķirošanas nozīmes tam,  kāds bija konkrētās personas nodoms izsakot minēto komentāru. Šāds personas pārkāpums ir nodarījis kaitējumu Valsts robežsardzes reputācijai, un tātad arī valstij. Tādējādi iestādes piemērotais disciplinārsods, atvaļināšana no dienesta, kas saistīts ar uzticības zaudēšanu konkrētajai personai, ir samērīgs.

Tēze:
Vērtējot, vai pasūtītājs iepirkuma nolikumā paredzējis tādas prasības, kas nepamatoti ierobežo konkurenci un rada priekšrocības konkrētiem pretendentiem, tiesai jāvērtē, vai iepirkuma nolikumā, tostarp tehniskajā specifikācijā ir ievērots noteikums, ka tajā nevar iekļaut atsauci uz „konkrētu ražotāju”, nepievienojot norādi ,,vai ekvivalents”, ja vien konkrēta ražotāja iekārtu vai pārlūkprogrammas izmantošana nenovēršami izriet no līguma priekšmeta un nav iespējama nekāda uz citu tehnisko risinājumu balstīta alternatīva. Šī situācija ir atzīstama par izņēmuma gadījumu, kas interpretējama šauri un  tikai tādā veidā, kas nepamatoti neierobežo konkurenci publiskajā iepirkumā.

Tēzes:
Nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšana

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 39.1pants kā speciālā tiesību norma precīzāk nosaka iestādes rīcību gadījumā, kad persona savas vainas dēļ, sniedzot nepatiesas ziņas vai noklusējot tās, ir saņēmusi tai izdotu labvēlīgu administratīvo aktu, proti, nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšanu. Minētā norma neparedz konkrētu termiņu, par kādu iespējams atprasīt personai nepamatoti izmaksātus sociālos pabalstus.

Apstākļos, kad likumā nav norādīti konkrēti termiņi kādu darbību veikšanai, iestādei ir īpaši jāpievērš uzmanība labas pārvaldības principam kā tiesiskā valstī pastāvošai vadlīnijai valsts pārvaldes iestādes tiesiskajās attiecībās ar privātpersonu. Proti, tas, ka nav konkrēta termiņu noteicoša norma, nozīmē tieši to, ka jāvadās pēc vispārīgā principa – taisnīga procedūra saprātīgā laikā. Tas, vai ir bijusi taisnīga procedūra saprātīgā laikā (vai termiņš, par kādu tiek atprasīti personai nepamatoti izmaksātie sociālie pabalsti, ir samērīgs), tiesa noskaidro atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem.

Lēmuma par nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšanu mērķis

Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 39.1pantu ne tikai ierobežo personas tiesības paturēt saņemtos pabalstus (paredz tos atmaksāt), bet arī kalpo būtiskām sabiedrības interesēm – nodrošina, ka sociālo palīdzību, tostarp pabalstu veidā, var saņemt pēc iespējas plašāks personu loks, vai saņemt pabalstus lielākā apmērā, kā arī veicina personas pašas iesaisti savas sociālās situācijas risināšanā. Pašvaldībai nav jāsubsidē tās personas, kurām sociālās palīdzības pabalsti nepienākas, jo tādā veidā var tikt ierobežota palīdzība citām personām, kurām tā patiešām ir nepieciešama. Neskatoties uz valsts tiesībām atgūt nepamatoti izmaksāto pabalstu, kas ir sabiedrības interesēs, šis vispārīgais princips nevar dominēt situācijā, kad attiecīgajai personai ir jāuzņemas pārmērīgs slogs, ko rada piešķirtā labuma atņemšana.

Iestādes pienākums apsvērt tiesisko seku samērīgumu obligātā administratīvā akta izdošanas gadījumā

Arī obligātā administratīvā akta izdošanas gadījumā iestādei ir pienākums vērtēt, vai šāds akts tomēr nerada netaisnīgas un nesamērīgi nelabvēlīgas sekas akta adresātam. Tiesību piemērotājam tiesisko seku samērīgums ir jāapsver ikviena administratīvā akta izdošanas gadījumā un jāizvēlas sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu. Tas ietver arī vērtējumu par taisnīgu procedūru saprātīgā laikā.

Tēze:
Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījums, kas adresēts nodokļu maksātājam un par kura neizpildīšanu Valsts ieņēmumu dienests draud ar nelabvēlīgām sekām – saimnieciskās darbības apturēšanu, izslēgšanu no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai administratīvā soda piemērošanu – uzliek personai patstāvīgu pienākumu un ir pārsūdzams tiesā.

Vērtējot informācijas pieprasījuma iespējamo prettiesiskumu un patvaļīgumu, tiesai nav padziļināti jāizvērtē pieprasītās informācijas nepieciešamība iespējamā administratīvajā procesā. Proti, tā ir iestādes rīcības brīvība – pareizi identificēt tās kompetencē esošo lietu izmeklēšanai nepieciešamos faktus un noteikt, kādi pierādījumi iestādei nepieciešami. Tiesai atbilstoši pieteikuma pamatojumam jāvērtē informācijas pieprasījuma iespējamais prettiesiskums atbilstoši konkrētām tiesību normām (iestādes kompetences pārkāpums, personas datu apstrādes pārkāpums u.c.), kā arī vispārīgas patvaļas pazīmes. Tāpat tiesai būtu iespējams pārbaudīt, vai informācijas pieprasījums ir samērīgs – tostarp, vai šāds pieprasījums, kas veikts laikā pirms administratīvā procesa uzsākšanas, nav tik apjomīgs un apgrūtinošs, ka būtībā atbilst likumā regulētam nodokļu kontroles vai audita procesam.

Tēze:
Tas, ka persona iesniegumā ir izteikusies par jautājumu, kurš pats par sevi nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā, nav pamats uzskatīt, ka personas mērķis, vēršoties tiesā, nevarētu būt atbildes saņemšana uz iesniegumu pēc būtības. Tādējādi tas vien, ka konkrēts lēmums sevī ietver politiskus apsvērumus, kurus izdarījusi pašvaldības dome, nenozīmē, ka šajā sakarā nebūtu pieļaujami nekādi personu iesniegumi Iesniegumu likuma izpratnē. Personām ir tiesības interesēties par savas pašvaldības darbu un tās pieņemtajiem lēmumiem, un attiecīgi pašvaldībai ir pienākums skaidrot savu rīcību.

Tēze:
Atbalstu var izmaksāt arī tad, kad ir beidzies tiesību normās paredzētais termiņš atbalsta piešķiršanai, ja tiek konstatēts, ka kompetentā iestāde ir nepamatoti atteikusies atbalstu piešķirt personai, kura bija to pieprasījusi piešķiršanai paredzētajā termiņā.

Tēze:
Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 6.punkts interpretējams tādējādi, ka dalībnieka izslēgšanas prasībā piemērotais prasības nodrošinājuma līdzeklis, ar kuru atbildētājam aizliegts atsavināt un ieķīlāt savas kapitāla daļas, prasības apmierināšanas gadījumā nav uzskatāms par tiesisku šķērsli pievienot sabiedrības reģistrācijas lietai kapitālsabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu, kurā atspoguļota kapitāla daļu pāreja, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu par atbildētāja izslēgšanu no sabiedrības un viņa daļu pāreju sabiedrībai.

Sabiedrībai, kuras labā noteikts prasības nodrošināšanas līdzeklis, ir tiesības reģistrēt izmaiņas dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz spēkā stājušos spriedumu par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības. Līdz ar minēto izmaiņu reģistrāciju iepriekš reģistrētā aizlieguma atzīme zaudē nozīmi (JUDIKATŪRAS MAIŅA).

Tēze:
Personas amatpersonas statuss ir saistīts ar konkrēta amata ieņemšanu un atstādināšanas laikā persona joprojām turpināja ieņemt šo amatu. Arī atstādināšanas laikā uz personu attiecas ar amatpersonas statusu saistītie ierobežojumi, tostarp par amatu savienošanu.

Vērtējot to, vai amatu savienošanas ierobežojums situācijās, kad persona ir atstādināta, nerada pārmērīgu ietekmi uz amatpersonu, ir būtiski izvērtēt personas iespējas ieņemt citu amatu.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)