“Godinot Franci Trasunu, mēs apzināmies apvienotās Latvijas lielumu un pārlaicīgumu. Gan toreiz, kad viņš veda kopā vēsturē sašķeltās tautas daļas, gan šodien un nākotnē,” Franča Trasuna 160 gadu jubilejas piemiņas pasākumā 16.oktobrī sacīja senators Jānis Pleps. Uzrunājot klātesošos, senators akcentēja Franča Trasuna konstitucionālo mantojumu un tiesiskās idejas, kas aktuālas arī šodien.

Francis Trasuns ir viens no Latvijas valsts pamatu licējiem. Ja katram no Satversmes tēviem vajadzētu atrast Satversmes pantu, kas visciešāk izsaka viņu devumu un lomu Latvijas valsts tapšanā, Jānis Pleps Trasunam dotu Satversmes 3.pantu, kas paredz latviešu apdzīvoto zemju vienotības principu. Citējot pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, “Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali”. Bez viņa Latvijas valsts un tautas vēstures ritējums varēja būt krietni citādāks – sacīja Jānis Pleps.

Kā vēl vienu Franča Trasuna devumu Jānis Pleps minēja parlamentārās tradīcijas veidošanu un nostiprināšanu Latvijā. Trasunam bija parlamentārā darba pieredze Krievijas impērijas I Valsts domē, un Satversmes sapulces un Saeimas darbā caur viņa runām, starpsaucieniem un priekšlikumiem var redzēt pašapzinīgu un pieredzējušu parlamentārieti, kurš labi pārzina parlamentārā darba smalkumus un kuram svarīga parlamenta autoritāte un darba prestižs.

Jānis Pleps minēja arī vairākus piemērus, kas parāda Franča Trasuna aizstāvētās Latvijas valsts attīstības vīzijas laikmetīgumu arī šodienas Latvijai.

Trasuns iebilda pret pārmērīgu valsts centralizāciju un reģionu vienādošanu, viņam tuva bija decentralizācijas un subsidiaritātes ideja, jo īpaši attiecībā uz dzimto Latgali.

Diskutējot par cilvēka tiesībām, viņš uzsvēra sagatavotās Satversmes II daļas vienpusīgumu, deklarējot tikai tiesības, bet aizmirstot par pilsoņu pienākumiem pret valsti.

Vai arī – nekādu ilūziju par Kremļa politiku un interesēm attiecībā pret Latviju. Latgales un visas Latvijas nākotni Trasuns redzēja ģeopolitiskajā piederībā Eiropai. Jānis Pleps citēja Trasuna teikto Latgales latviešu kongresā Rēzeknē: “Mani kungi! Mums reiz jāizšķiras: vai iet kopā ar barbariem uz Austrumiem jeb ar kultūru uz Rietumiem!”

Jānis Pleps uzsvēra vēl vienu Franča Trasuna mūža veikumu – ticības brīvības un katoļu baznīcas statusa kārtošanu jaunajā Latvijas valstī, kas bija būtisks jautājums valsts un tautas apvienošanas ceļā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas rīkotajā Franča Trasuna piemiņas pasākumā klātesošos uzrunāja arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis, vēsturnieks Vladislavs Malahovskis un rakstniece Inga Ābele.

Francis Trasuns bija Satversmes sapulces, 1. un 2.Saeimas deputāts, garīdznieks un literāts. 1917.gadā viņš vadīja Latgales kongresu Rēzeknē, kurā pieņēma lēmumu, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Francis Trasuns ir arī literāts, viņš dibinājis un vadījis vairākus latgaliešu periodiskos izdevumus.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211

Foto: Saeimas preses dienests