Tieslietu padome ir apstiprinājusi jaunu Augstākās tiesas tiesnešu jeb senatoru atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Salīdzinot ar līdzšinējo, jaunā kārtība ir detalizētāka un vairāk orientēta uz praktisku kandidāta spēju pārbaudi. Būtiskākās izmaiņas attiecas uz kvalifikācijas eksāmenu, esejas sagatavošanu, psiholoģisko novērtēšanu, tiesnešu kandidātu iepriekšējās darbības izvērtēšanu, kā arī precīzāk noteikta balsošanas kārtība departamenta senatoru kopsapulcē.

Līdz šim senatora amata kandidātiem tika vērtēta profesionālā kvalifikācija un amatam nepieciešamās zināšanas. Jaunajā kārtībā norādīts, ka tiek vērtētas arī amatam nepieciešamās prasmes.

Kandidātiem līdz ar nepieciešamajiem dokumentiem ir jāiesniedz trīs viņa sagatavoti juridiski dokumenti. Jaunajā kārtībā noteikta to aktualitāte – dokumentiem jābūt kandidāta personiski sagatavotiem ne agrāk kā trīs gadu laikā pirms konkursa sākuma. Kandidāti, kuri iepriekš nav bijuši tiesneši un kuri nav sagatavojuši juridiskus dokumentus, varēs iesniegt trīs zinātniskās publikācijas vai referātus.

Ja kandidāts jau ir zemākas instances tiesnesis, jaunajā kārtībā paredzēts, ka no Tiesu administrācijas tiek pieprasīta tiesneša darba statistika par pēdējiem pieciem gadiem, kā arī pēdējais Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums par tiesneša profesionālo darbību.

Būtiski pārstrādāta kvalifikācijas eksāmena sadaļa. Vecajā kārtībā kvalifikācijas eksāmens bija aprakstīts vispārīgāk. Jaunajā kārtībā noteikts, ka eksāmenā kompleksi vērtē profesionālās zināšanas un prasmes šādās jomās: specializācija attiecīgajā tiesību nozarē, tiesību normu piemērošanas metode, Eiropas Savienības tiesības un cilvēktiesības. Eksāmenam ir divas daļas: specializācijas pārbaude ar diviem jautājumiem par materiālajām un procesuālajām tiesībām, kā arī juridiskā kāzusa risināšana.

Pārstrādāta arī esejas sagatavošanas kārtība. Iepriekš bija noteikts, ka eseju raksta par Senāta departamenta priekšsēdētāja noteiktu tēmu. Jaunā kārtība paredz kandidātiem nosūtīt apelācijas instances tiesas spriedumu un kasācijas sūdzību, un kandidātam jāidentificē un jānoformulē tiesību jautājums, kā arī jāsagatavo eseja par tā risinājumiem.

Papildināta psiholoģiskās novērtēšanas kārtība. Jaunajā kārtībā paredzēts, ka novērtēšana notiek atbilstoši Augstākās tiesas priekšsēdētāja noteiktiem personības kritērijiem un tā veicama pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas. Ja kandidāts uz senatora amatu kandidē atkārtoti, psiholoģiskais novērtējums ir derīgs trīs gadus.

Jaunajā kārtībā paredzēts, ka psiholoģiskais novērtējums netiek veikts tiesnesim, kurš piedalās konkursā uz senatora pagaidu aizstāšanu.

 

Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt 1) persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu; 2) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš saņēmis pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu;3) persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, kā arī saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. Likums paredz, ka Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Tieslietu padome 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211