Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā, ziņojot par Senāta Civillietu departamenta darbu 2025. gadā, departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks norādīja, ka departaments strādājis mainīgā senatoru sastāvā, vienlaikus saglabājot mērķi nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos un vienotu tiesu praksi. Uzsvars bijis likts uz stabilas, pārliecinoši pamatotas judikatūras veidošanu.

2025. gadā departamentā saņemtas 780 un izskatītas 745 lietas. Nedaudz palielinājies neizskatīto lietu atlikums – no 259 lietām gada sākumā līdz 294 lietām gada beigās. Taču uzkrājums nav ilgstošs – šobrīd departamentā izskatīšanā ir tikai viena lieta, kas saņemta 2022. gadā, un tajā tiesvedība uz nepilniem diviem gadiem bija apturēta saistībā ar vēršanos Eiropas Savienības Tiesā prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. 80% no neizskatītajām lietām veido lietas, kas saņemtas 2025. gadā.

Departamenta darbu ietekmēja salīdzinoši lielais paplašinātā senatoru sastāvā skatīto lietu skaits. Bijušas deviņas šādas lietas, no kurām divās jau taisīti nolēmumi, pārējo lietu izskatīšana turpinās. Galvenais šo lietu izaicinājums ir būtisku vai pat fundamentālu tiesību jautājumu risināšana, kas prasa gan to padziļinātu izpēti, gan padziļinātu tiesas sastāva diskusiju.

Nedaudz ir samazinājies lietu vidējais izskatīšanas termiņš, proti, no 4,5 mēnešiem 2024. gadā uz 4,3 mēnešiem 2025. gadā. Prioritāte ir iespējami ātri izlemt, vai atsakāma kasācijas tiesvedības ierosināšana – arī šo termiņu ir izdevies nedaudz samazināt no vidēji 3,2 mēnešiem uz 3 mēnešiem.

Stabils departamenta efektivitātes rādītājs ir kasācijas tiesvedību iznākumi. Tikai sešās lietās, kurās ierosināta kasācijas tiesvedība, pārsūdzētais spriedums atstāts negrozīts. Normunds Salenieks norādīja: tas apliecina, ka efektīvi darbojas departamenta pieeja, uzsvaru liekot uz lietas un tajā risināmo tiesību jautājumu izpēti, pirms senatori izlemj, vai ierosināma kasācijas tiesvedība. Visi spriedumi, ar kuriem apgabaltiesu spriedumi atstāti negrozīti, iekļauti Senāta judikatūras nolēmumu arhīvā. Tas nozīmē, ka visos gadījumos kasācijas tiesvedība ierosināta, jo lietai ir bijusi nozīme vienotas tiesu prakses veidošanai vai tiesību tālākveidošanai. Šāda prakse efektīvi nodrošina, ka kasācijas tiesvedība tiek ierosināta mērķtiecīgi – tur, kur Senāta nolēmums sniedz pievienoto vērtību vienotas tiesu prakses nodrošināšanā.

Būtiska nozīme vienotas tiesu prakses un judikatūras attīstīšanā ir efektīvam un abpusēji ieinteresētam tiesu dialogam. Civillietu departamenta priekšsēdētājs sīkāk informēja par dialogu ar pirmās un otrās instances tiesām, caur ko Senāts iegūst vērtīgu atgriezenisko saiti no tiesnešiem, kas izskata lietas pēc būtības. Priekšsēdētājs informēja arī par divām lietām, kurās departaments sniedzis pieteikumus Satversmes tiesā, un Eiropas Savienības Tiesas atbildēm uz Civillietu departamenta 2023. gadā uzdotajiem jautājumiem par būtiskiem patērētāju tiesību aizsardzības aspektiem. Kā svarīgu atgriezenisko saiti par Civillietu departamenta praksi priekšsēdētājs vērtēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu lietā Finbergs pret Latviju, kurā ECT atzina, ka departamenta senatoru kolēģijas atteikuma ierosināt kasācijas tiesvedību pamatojums ar norādēm uz atbilstošo Civilprocesa likuma regulējumu nav atzīstams par patvaļīgu vai acīmredzami nepamatotu.

Normunds Salenieks uzmanību vērsa arī uz Civillietu departamenta līdzdalību likumdošanas darba grupās, paužot gandarījumu, ka departamenta izteiktie apsvērumi ņemti vērā grozījumos Civilprocesa likuma regulējumā par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Departaments sniedzis priekšlikumus arī topošajam regulējumam par stratēģiskajām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību. Šajā gadā plānots pabeigt darbu pie divām iniciatīvām, kuras vērstas uz tiesvedības efektivizēšanu nolēmumu kvalitātes aspektā civillietu izskatīšanā, proti, amicus curiae institūta ietveršanu Civilprocesa likumā un vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtības pilnveidošanu.

Ziņojuma noslēgumā Normunds Salenieks informēja par atsevišķiem nozīmīgiem Civillietu departamenta nolēmumiem un tiesību jautājumiem, par kuriem Civillietu departaments 2025. gadā ir paudis judikatūras atziņas: par goda un cieņas aizsardzību, dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, apdrošināšanas jautājumiem, saistību tiesībām.

  • Normunda Salenieka ziņojums par Senāta Civillietu departamenta darbu 2025. gadā tiks publicēts Augstākās Tiesas Biļetena nākamajā numurā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211