Aizvadītā gada pēdējā nedēļā pie lasītājiem nonāca Tiesu namu aģentūras izdotais Augstākās tiesas Senāta 2009. gada spriedumu un lēmumu krājums.

Nolēmumu apkopojuma sagatavošana, ko Tiesu namu aģentūra veica kopā ar Augstāko tiesu, prasīja veselu gadu, jo, atšķirībā no iepriekšējās prakses, šoreiz izdevēji atgriezušies pie nolēmumu publicēšanas sākotnējās formas, kāda tā bija 1996. gadā, proti, visu Senāta departamentu 2009. gada juridiski nozīmīgākie nolēmumi publicēti vienā krājumā.

Kā priekšvārdā norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, šāda kopēja nolēmumu krājuma veidošanu lielā mērā noteica ekonomiski apsvērumi. Atšķirībā no Satversmes tiesas, kuras spriedumu publicēšana krājumos noteikta ar Satversmes tiesas likumu, Augstākās tiesas Senāta nolēmumi tiek publicēti tikai pēc pašas tiesas un izdevēju iniciatīvas un ar pašu piesaistītajiem līdzekļiem.

Neskatoties uz to, ka Senāta nolēmumi kļūst aizvien pieejamāki interneta vidē, kas sabiedrībai ļauj iepazīties ar tiesas praksi daudz operatīvāk un lielākā apjomā, nemazinās tiesas nolēmumu apkopojumu nozīme drukātos izdevumos. Iesaistot šajā darbā senatorus un citus juristus, publicēšanai tiek atlasīti tie nolēmumi, kuriem ir sevišķi būtiska nozīme gan vienveidīgā tiesību normu interpretācijā un piemērošanā, gan tiesu prakses saskaņotības, pētniecības un attīstības veicināšanā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsver, ka visas krājumā publicētajos Senāta nolēmumos ietvertās tiesas atziņas ir judikatūra.

Veidojot apvienoto Senāta nolēmumu krājumu, publicējamo nolēmu atlase bija jo īpaši rūpīga, jo bija jāņem vērā ne tikai ierobežotais izdevuma apjoms, bet arī tiesā izskatīto lietu skaita pieaugums. Krājumā publicēti 40 Senāta Civillietu departamenta nolēmumi, 38 Krimināllietu departamenta nolēmumi un 35 Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas kopumā ir tikai 4,3% no visām Senātā 2009. gadā izskatītajām lietām.  

Krājumā ievietotajiem lēmumiem katra departamenta sadaļā papildus pievienoti dažādi rādītāji: Tiesas interpretēto jēdzienu rādītājs, Jēdzienu alfabētiskais rādītājs, Iestāžu rādītājs, Tiesību aktu rādītājs, Tēžu rādītājs, Judikatūras un tiesu prakses rādītājs, Citu avotu rādītājs, Publicēto lēmumu rādītājs pēc lietu numuriem.

Civillietu departamenta nolēmumu sadaļu sagatavoja senatore Edīte Vernuša un Judikatūras nodaļas konsultante Zinaīda Indrūna, Krimināllietu departamenta sadaļu - senators Pēteris Dzalbe un senatora palīdze Nora Magone, Administratīvo lietu departamenta sadaļu - departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa un senatores palīdze Kristīne Aperāne.

 

Civillietu departamenta nolēmumi sagrupēti 11 lietu kategorijās. Lielāko daļu krājumā veido spriedumi lietās, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, jo šajā lietu kategorijā izskatīto lietu skaits 2009. gadā dubultojās. Otra lielākā lietu kategorija krājumā ir saistīta ar civilprocesuālo tiesību normu piemērošanu. Kā atsevišķa lietu kategorija izdalīti nolēmumi par saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Jauna prakse ir atzīmes „Judikatūras maiņa” ietveršana.

Krimināllietu departamenta sadaļas lēmumi iedalīti trīs daļās: Krimināllikuma Vispārīgās daļas un Sevišķās daļas piemērošanas jautājumi un Kriminālprocesa likuma piemērošanas jautājumi. Krimināllikuma Vispārīgās daļas piemērošanas jautājumos ievietoti lēmumi par galīgā soda noteikšanas principiem, nosacītas notiesāšanas piemērošanu, personas atrašanos nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, labprātīgas atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas izpratni, kā arī līdzdalības jautājumiem. Visvairāk ir lēmumu par Kriminālprocesa likuma piemērošanas jautājumiem - par kriminālprocesa izbeigšanu tiesā sakarā ar kriminālatbildības noilgumu, vienošanās protokola saturu, izlīguma iespējamību noziedzīgos nodarījumos pret satiksmes drošību, morālā kaitējuma kompensāciju ceļu satiksmes negadījumu lietās un citiem jautājumiem. Vairākos lēmumos apskatīti jautājumi, kas attiecas uz Kriminālprocesa likuma 499. panta nosacījumu izpratni un piemērošanu gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesā.  

Administratīvo lietu departamenta nolēmumi apkopoti piecās nodaļās: par Valsts ieņēmumu dienesta, pašvaldību un citu iestāžu lēmumiem un faktisko rīcību, par pieteikuma vai lietas pakļautības izskatīšanu administratīvā procesa kārtībā un personas subjektīvajām tiesībām iesniegt pieteikumu tiesā, kā arī par citiem administratīvā procesa tiesību jautājumiem. Krājumā ietvertas lietas, kurās Administratīvo lietu departaments izteicis būtiskas atziņas saistībā ar privatizācijas jautājumiem, būvniecības tiesību nozari, publiskajiem iepirkumiem, atlīdzinājuma piešķiršanu sakarā ar prettiesisku iestādes faktisko rīcību vai administratīvo aktu un citiem jautājumiem. Publicēts arī departamenta lēmums, kas, kā norāda krājuma sastādītājas, visticamāk, ieguva vislielāko rezonansi sabiedrībā, proti, atbilde, ka pieteikumu tiesā nevar iesniegt latgaliešu valodā.

Eiropas Savienības tiesību kontekstā 2009. gads bija nozīmīgs ar to, ka saņemta atbilde no Eiropas Savienības tiesas uz 2008. gadā Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdoto prejudiciālo jautājumu par ES tiesību normu interpretāciju muitas jomā. Kā norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs, tulkojot un piemērojot Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas, Augstākās tiesas judikatūra veic plašāku starpnacionālu uzdevumu - rada tiesības, kas pārsniedz nacionālās robežas.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211