Senāta Civillietu departaments ir izskatījis divas saistītas civillietas un atzinis, ka ir pamats atcelt Kurzemes apgabaltiesas spriedumus. Lietas ir nodotas jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.

Prasītājs abās lietās ir bijušais pašvaldības izpilddirektors, kurš cēlis tiesā prasības pret pašvaldību, vienā no tām lūdzot atcelt viņam piemēroto disciplinārsodu – rājienu, bet otrā – atzīt viņa atstādināšanu par prettiesisku, piedzīt negūto izpeļņu un atvainoties par nodarīto morālo kaitējumu.

Kurzemes apgabaltiesa bija apmierinājusi prasības un atzinusi, ka prasītājam piemērotais disciplinārsods, kā arī viņa vēlākā atstādināšana nav bijusi pamatota. Tiesa konstatēja, ka disciplinārsods un lēmums par atstādināšanu ir tikuši pamatoti ar to, ka prasītājs nav savlaicīgi izpildījis pašvaldības domes pieņemto lēmumu par pašvaldības administrācijas reorganizāciju. Tomēr tiesa nepiekrita šim pamatojumam, atzīstot, ka prasītāja rīcībā nav konstatēti atbildētājas norādītie likuma un darba līguma noteikumu pārkāpumi, jo viņš vēl pirms atstādināšanas domes lēmumu faktiski izpildījis, un ka ar prasītāja pieļauto bezdarbību pašvaldībai nav ticis nodarīts tāds interešu aizskārums, ko tā nevarētu novērst, uzņemoties lēmumu izpildīt pati vai uzdodot to prasītāja vietniekam.

Izskatījis atbildētājas iesniegtās kasācijas sūdzības abās lietās, Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir nepilnīgi izvērtējusi pašvaldības domes pieņemtā reorganizācijas lēmuma saturu un tādēļ kļūdaini atzinusi, ka vienīgā darbība, kas izpilddirektoram bija jāveic tā izpildei, bija uzteikumu sagatavošana darbiniekiem, kuri tiek atbrīvoti no amata. Pretēji tiesas secinājumiem, lēmums paredz prasītāja pienākumu Darba likumā noteiktajā kārtībā informēt šos darbiniekus par pieejamajām vakancēm un, ja nepieciešams, sagatavot attiecīgus darba līgumu grozījumus. Turklāt lietas dalībnieku starpā pastāv strīds par apstākli, kuram tiesa nav devusi savu vērtējumu, proti, vai reorganizācijas lēmums ir ticis izpildīts tieši pirms prasītāja atstādināšanas vai pēc tās – pirmajā gadījumā varētu būt šaubas par prasītāja rīcības labticīgumu, jo viņš būtu rīkojies jau zinot, ka tiek sākts process viņa atstādināšanai,  savukārt otrajā būtu jāvērtē, vai viņš vispār tobrīd vēl bija pilnvarots šādi rīkoties. Tāpat tiesa nav ievērojusi kompetenču sadalījumu starp prasītāju un domi, nepamatoti atzīstot, ka pašvaldības dome nepieciešamības gadījumā būtu varējusi pati izpildīt izpilddirektoram uzdotās darbības, lai gan saskaņā ar Pašvaldību likumu domes lēmumu izpilde un pašvaldības administrācijas darbinieku atbrīvošana no darba ietilpst tieši izpilddirektora kā pašvaldības administrācijas vadītāja pienākumos. Visbeidzot, Senāts norādīja, ka dienesta pārbaude, ko atbildētāja ierosinājusi par prasītāja rīcību, atbilst ierastajai praksei pārliecināties par iespējamā pārkāpuma apstākļiem, tādēļ tā ir objektīvi nepieciešama un nav uzskatāma par atbildētājas vēršanos pret prasītāju nolūkā radīt viņam nelabvēlīgas sekas.

Lietas SKC-324/2026 (C69556724), SKC-361/2026 (C69206525)

Informāciju sagatavoja Viesturs Lācis, Augstākās tiesas padomnieks Senāta komunikācijas jautājumos

Tālr. 67020302; e-pasts: viesturs.lacis@at.gov.lv