Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros maijā pievienoti seši Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Darba līguma uzteikšanai paredzētā termiņa aprēķināšana darba līguma ilgstoša pārkāpuma gadījumā

Lai noteiktu ilgāku laiku turpinātas neierašanās darbā kā pārkāpuma atklāšanas brīdi, nozīme ir pārkāpuma ilgstošajam raksturam. Kamēr pārkāpums nav ticis pārtraukts (darbinieks joprojām neierodas darbā), darba devējai ir rīcības brīvība izlemt, vai un kurā brīdī tā darbinieka neierašanos atzīst par būtisku darba līguma pārkāpumu.

Darba devēja pienākums skaidri, saprotami un laikus norādīt darba vietu, ja darba līgumā ietverta norāde, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās

Ja darba līgumā ietverta norāde, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās, tas nozīmē, ka darba devējam darba vieta ir jākonkretizē tā, lai darbinieks zinātu, kur un kad tam jāierodas darba pienākumu veikšanai. Konkretizācija izdarāma atbilstoši darba specifikai, kas nosaka darba veikšanas laiku katrā konkrētajā vietā.

Darba devējs savu pienākumu norādīt darba vietu (konkretizēt to) var izpildīt dažādos veidos, piemēram, sastādot dokumentu (rīkojumu, grafiku), izmantojot tehniskos līdzekļus (elektroniskas saziņas rīku, telefona saziņu u. tml.). Taču, lai darbinieks varētu to ievērot, konkretizācijai jābūt darbiniekam skaidrai un saprotamai, kā arī izdarītai laikus pirms darba uzsākšanas katrā konkrētajā vietā. Tāpat šāda konkretizācija var nebūt fiksēta rakstveidā, taču strīda gadījumā Darba likumā noteiktā pienākuma – darbiniekam skaidri, saprotami un laikus norādīt darba vietu – izpilde ir jāpierāda darba devējam.

Tēzes:
Piedziņas atzīmes tiesiskās sekas un tās kopsakars ar piespiedu hipotēku

Uz izpildu dokumenta un zvērināta tiesu izpildītāja nostiprinājuma lūguma pamata zemesgrāmatā ierakstītā piedziņas atzīme – kā zemesgrāmatu atzīme ar aizlieguma raksturu – atņem īpašniekam iespēju ar t. s. „labprātīgo nostiprinājumu” jeb tādu nostiprinājumu, kura pamatā ir tiesisks darījums, nodibināt kaut kādas tiesības trešo personu labā, un viņš nevar nekustamo īpašumu nedz atsavināt, nedz ieķīlāt, nedz liettiesiski apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Turklāt ar zemesgrāmatā ierakstīto piedziņas atzīmi visas trešās personas publiski ticami tiek informētas par to, ka uz konkrēta izpildu dokumenta pamata konkrēta piedzinēja labā konkrētas naudas summas apmērā notiks piedziņas vēršana uz konkrēto nekustamo īpašumu.

Piedziņas atzīme nav šķērslis pašam piedzinējam lūgt nostiprināt zemesgrāmatā Civillikuma 1307. pantā paredzēto piespiedu hipotēku ne tikai uz tiesas sprieduma par naudas summas piedziņu pamata, bet arī, piemēram, uz tiesneša lēmuma par naudas saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pamata, nodokļu administrācijas lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pamata vai notariālā izpildu akta par naudas saistības izpildīšanu pamata.

Piedziņas atzīmei ir vienīgi aizliedzošs efekts. Tā nav uzskatāma nedz par kreditoram piederošās piedziņas tiesības liettiesisku nodrošinājumu, nedz arī par tiesisku līdzekli, kas – līdzīgi kā ķīlas tiesības atzīme – piešķir konkrētajai piedziņas tiesībai priekšrocību, sākot no piedziņas atzīmes ierakstīšanas zemesgrāmatā dienas, vai saistošu spēku pret tām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc piedziņas atzīmes ierakstīšanas.

Piespiedu hipotēka, kas nodrošina nodokļu prasījumus

Civillikuma 1307. pantā paredzētā piespiedu hipotēka kalpo gan kā liettiesisks nodrošinājums no Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izrietošiem publiski tiesiskajiem nodokļu prasījumiem, gan arī kā tiesisks līdzeklis, lai garantētu to, ka parādnieka (ieķīlātāja) izdarīta ieķīlātā (ar piespiedu hipotēku apgrūtinātā) nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā konkrētais Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, Valsts ieņēmumu dienestam izlietojot savu piespiedu hipotēku, būtu izpildāms arī pret ieķīlātā nekustamā īpašuma jauno īpašnieku kā līdzšinējā īpašnieka singulārsukcesoru un jauno ķīlas parādnieku bez nepieciešamības celt jaunu prasību vai pieņemt jaunu Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, kura adresāts ir ieķīlātā nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks.

Tēzes:
Līguma (darījuma) ierakstīšana zemesgrāmatā jeb tiesības nostiprinājuma izdarīšana ieraksta veidā

Ar tiesības vai līguma (darījuma) ierakstīšanu zemesgrāmatā faktiski ir saprotama ar līgumu nodibinātās tiesības nostiprināšana zemesgrāmatā uz līguma (darījuma) pamata, citiem vārdiem – tiesības nostiprinājuma izdarīšana ieraksta veidā.

Nomas vai īres līguma nostiprināšanas zemesgrāmatā sekas

Civillikuma 2126. pantā minētā „lietu tiesību iegūšana” saprotama tādējādi, ka no zemesgrāmatā ierakstītā nomas vai īres līguma izrietošās līdzēju savstarpējās tiesiskās attiecības nostiprināšanas dēļ nevis it kā pārvēršas par lietu tiesībām, bet ir un paliek tīri personiskas saistību tiesības. Tikai pret trešajām personām nomas vai īres tiesības nostiprinājums zemesgrāmata nodibina zināmas liettiesiskas sekas, turklāt vienīgi tajā ziņā, ka zemesgrāmatā ierakstītais nomas vai īres līgums ir saistošs nekustamā īpašuma ieguvējam.

Tēzes:
Pierādījumi, kas vērtējami, izlemjot jautājumu par personas atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par sūdzības iesniegšanu, ja persona iepriekš atbrīvota no valsts nodevas par prasības pieteikuma iesniegšanu

Jautājums par personas spēju samaksāt tiesas izdevumus ir vērtējams attiecīgās procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.  Tāpēc mantisko stāvokli raksturojošie pierādījumi ir pievienojami lūgumam par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par pieteikuma vai sūdzības iesniegšanu. Iepriekš šajā tiesvedībā pieņemts lēmums par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas no minētā pienākuma personu neatbrīvo.

Likvidējamas juridiskās personas lūguma par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par pieteikuma vai sūdzības iesniegšanu izlemšana

Civilprocesa likums neparedz, ka likvidējama juridiskā persona ir atbrīvojama no valsts nodevas samaksas. Turklāt, vērtējot juridisko personu – komersantu – mantisko stāvokli, jāvērtē arī to finanšu līdzekļu nepietiekamības iemesli, proti, vai finanšu līdzekļu nepietiekamības cēlonis ir kādi ārēji no komersanta gribas neatkarīgi apstākļi vai arī paša komersanta apzinātas vai augstākā mērā vieglprātīgas un nevērīgas rīcības rezultāts.

Tēzes:
Kopības lēmums izlemt noteiktus jautājumus dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē

Dzīvokļu īpašnieku kopības izvēle par labu noteiktu vai visu tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai kopsapulcē var norādīt uz kopības vēlmi efektīvāk nodrošināt dzīvokļu īpašnieku tiesības uz līdzdalību kopības lēmumu pieņemšanā.

Jautājuma izlemšana kopsapulcē nodrošina ne tikai dzīvokļu īpašnieku balsošanas tiesību īstenošanu, bet tā var nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašniekiem iegūt plašāku informāciju par izlemjamo jautājumu. Lēmumu projektu apspriešana kopsapulcē sniedz arī iespēju uzklausīt un apspriest citu dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka viedokļus par izlemjamo jautājumu. Tāpat kopsapulce sniedz iespēju paust savu viedokli. Šāda kopsapulces dalībnieku domapmaiņa var ietekmēt katra dzīvokļa īpašnieka viedokli par izlemjamo jautājumu un attiecīgi ietekmēt kopības gribas izteikuma veidošanos.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesuālo pārkāpumu vērtēšana

Ne katrs Dzīvokļa īpašuma likuma pārkāpums uzskatāms par pietiekamu pamatu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu. Vērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesai jākonstatē arī šādu pārkāpumu būtiskums un to negatīvā ietekme uz balsošanas rezultātu. Apgalvošanas un pierādīšanas nasta par to, ka procesuālais pārkāpums nav ietekmējis balsošanas rezultātu, gulstas uz prāvniekiem, pret kuriem vērsta prasība par lēmuma apstrīdēšanu.

Ja būtiski aizskartas dzīvokļa īpašnieka tiesības uz līdzdalību kopības lēmuma pieņemšanā, tiesai nav nepieciešams konstatēt, vai šāds procesuālais pārkāpums ir ietekmējis balsošanas rezultātu.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu daļēja spēkā esība

Kopības kā personu apvienības lēmumi ir daudzpusēji tiesiski darījumi, un to daļēja spēkā esība ir iespējama tad, ja spēku saglabā tie noteikumi, kuri ietver darījuma būtiskās sastāvdaļas. Ja vairāki dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi pēc būtības veido vienotu lēmumu, no kuriem atsevišķi lēmumi atzīstami par spēkā neesošiem, vai lēmums atzīstams par spēkā neesošu daļā, tad tiesai vispirms jāizvērtē, vai lēmums var palikt spēkā daļā. Ja lēmuma daļēja spēkā esība ir iespējama, tad tiesai turpmāk jāizvērtē, vai kopība būtu pieņēmusi lēmumu, ja tā lemtu vienīgi par lēmuma daļu, kuru tiesa uzskata par tiesiski pieņemtu.

Tēze:
Civillikuma 149. pantā noteiktais divu gadu termiņš paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai ir materiāltiesisks prekluzīvs termiņš, un tā nokavējuma gadījumā personai zūd tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. Ja termiņa nokavējums tiek konstatēts prasības pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas stadijā, tad tiesnesis atbilstoši Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 2. punktam atsaka pieņemt prasības pieteikumu, bet, ja termiņa nokavējums tiek konstatēts lietas iztiesāšanas stadijā, tad tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 223. panta 2.punktam izbeidz tiesvedību lietā, jo prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību.