Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti piecpadsmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Kreditoru prasījumu apmierināšanai saistību dzēšanas procedūras laikā novirzāms likumā noteiktais līdzekļu apmērs – viena trešdaļa no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu nomaksas

Tēze:
Civillikuma 2172.panta 1.punkta norma tulkojama privāttiesību fundamentālā principa „noslēgtie līgumi jāpilda” ietvarā. It īpaši komerctiesiskajā apgrozībā, kur prognozēšana un plānošana ir būtiski šīs apgrozības elementi, nomniekam ir tiesības paļauties uz iznomātāja saistību izpildi. Nomnieka piekrišana atsevišķām nomas līguma izmaiņām, kas negatīvi ietekmē nomas līguma izpildi, nenozīmē, ka nomnieks ir piekritis arī visām nākotnes izmaiņām un atteicies no Civillikuma 2172.panta 1.punktā noteikto tiesību izlietošanas.

Tēzes:

1. Izņēmuma tiesības uz Latvijas Republikas preču zīmi pilnā apjomā, rodas ar šīs preču zīmes reģistrācijas brīdi (kas sakrīt ar dienu, kad publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju), nevis reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdi.

Komercdarbībā var lietot arī nereģistrētas preču zīmes, taču to lietotājiem (izņemot plaši pazīstamas preču zīmes) nav izņēmuma tiesību aizliegt citām personām izmantot komercdarbībā identiskus vai sajaucami līdzīgus apzīmējumus.

2. Galīgā pienākumrīkojuma (tiesiskās aizsardzības līdzekļa, ar kuru tiesa spriedumā uzliek pienākumu atbildētājam veikt noteiktas darbības prasītāja intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma pārtraukšanai vai atturēties no prasītāja intelektuālā īpašuma tiesības pārkāpjošu konkrētu darbību veikšanas) piemērošana ir pamatota šādos gadījumos:

  1. pārkāpums tiek turpināts;
  2. pārkāpums ir pārtraukts, bet ticami pastāv pārkāpuma atkārtošanās risks;
  3. pārkāpums vēl nav noticis, bet preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības ticami var tikt pārkāptas nākotnē (iespējams pārkāpums).

Tēze:
Pamatojoties uz Civillikuma 1546.panta otrās daļas 1.punktu un privātautonomijas principu, persona var jebkurā brīdī uzņemties atbildēt par citas personas parādu kopīgi ar sākotnējo parādnieku. Šāds tiesību institūts – iestāšanās jau nodibinātās saistībās jeb parāda vēlāka uzņemšanās kopīgi ar sākotnējo parādnieku (kumulatīvā parāda uzņemšanās) – ir patstāvīgs saistību pastiprināšanas līdzeklis, un tas ir jānošķir gan no parāda pārvedes ar pārjaunojumu (privatīvās parāda uzņemšanās), gan no galvojuma.

Tēzes:

1. Ja autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesību individuālā pārvaldījuma īstenošana nav iespējama vai ir apgrūtināta, kā arī nebūtu pamatoti sagaidīt, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācija varēs pierādīt precīzu tās pārstāvēto tiesību subjektu darbu vai blakustiesību objektu izmantojuma apjomu, ir pieņemams, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura pārstāv ļoti plašu attiecīgā Latvijas un pasaules repertuāra daļu, ir tiesīga pārstāvēt attiecīgās tiesības uz visiem darbiem vai blakustiesību objektiem, kuri tikuši izmantoti.

Šo prezumpciju darbu vai blakustiesību objektu izmantotājs var apgāzt, ja viņš pierāda, ka ir izmantojis darbus vai blakustiesību objektus, kurus nepārstāv attiecīgā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, tādā apjomā, kas rada pamatotas šaubas par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvētā repertuāra izmantojuma ļoti plašo raksturu. Tāpat šo prezumpciju var apgāzt, pierādot, ka nav izpildījies kāds no pārējiem tās piemērošanas priekšnoteikumiem.

2.1. Gadījumā, kad autortiesību pārkāpējs bez atļaujas izmanto kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvētos autortiesību subjektu darbus, lai gan šīs organizācijas izsniegtas licences ir brīvi pieejamas, licences maksas lielums parasti nosakāms atbilstoši šīs organizācijas iepriekš noteiktajām un faktiski piemērotajām atlīdzības likmēm (tarifam).

Ja tarifs ir noteikts jau pirms pārkāpuma izdarīšanas (vai noteikts vēlāk ar pārkāpumu nesaistītu iemeslu dēļ) un tarifs ticis piemērots, lai noteiktu maksājamo atlīdzību attiecībās ar likumīgiem darbu izmantotājiem, pārkāpēja ieruna par tarifa neatbilstību taisnīgas atlīdzības kritērijiem nav ņemama vērā.

2.2. Gadījumā, kad attiecībā uz konkrēto izmantojumu kolektīvā pārvaldījuma organizācija nav apstiprinājusi un publiskojusi atlīdzības likmes (tarifu), kolektīvā pārvaldījuma organizācija var lūgt ar vai bez izmaiņām piemērot tarifu par līdzīgu izmantojumu.

Šādā gadījumā, ja ir atbilstoša ieruna no tiesību pārkāpēja puses, tiesai jāpārbauda, vai kolektīvā pārvaldījuma organizācijas norādītais tarifs, ko tā ir piemērojusi, aprēķinot zaudējumus pēc licences maksas metodes, ir tarifs par tādu izmantojumu, kas pēc sava veida un darbu izmantošanas intensitātes pazīmēm ir visvairāk un pietiekami līdzīgs strīdus izmantojuma atbilstošajām pazīmēm.

Ja zaudējumu atlīdzības apmērs tiek noteikts, piemērojot kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktu tarifu par līdzīgu izmantojumu, tad autortiesību pārkāpējs var celt ierunu par attiecīgās līdzības nepietiekamību, bet par tarifa neatbilstību taisnīgas atlīdzības noteikšanas kritērijiem – tikai tādā pašā gadījumā, kā piemērojot konkrētajam izmantojumam tieši noteiktu tarifu.

Tēze:
Komercķīlas likuma 34.pants nekonkurē ar Civillikuma 2006.pantu, jo tie regulē atšķirīgus priekšmetus. Līdz ar to nav pamata piemērot kolīziju normu.

Tēze:
Drošības nauda par kasācijas sūdzības iesniegšanu netiek aprēķināta no prasības summas kā valsts nodeva par prasības pieteikumu vai apelācijas sūdzību, bet tā ir maksājama noteiktā summā par kasācijas sūdzības iesniegšanas faktu.

Atziņa, ka personām nav jāmaksā valsts nodeva, iesniedzot prasības pieteikumu un lūdzot piedzīt tiesāšanās izdevumus, kā arī nav jāmaksā valsts nodeva par apelācijas sūdzību jautājumā tikai par tiesāšanās izdevumiem, nav attiecināma uz Civilprocesa likuma 458.panta ceturtās daļas pirmo teikumu, kas noteic, ka drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no drošības naudas samaksas. Lai piemērotu minēto tiesību normu, personai jāpieder noteiktam personu lokam, kuras ar likumu atbrīvotas no valsts nodevas.

Tēze:
Summētā darba laika uzskaite atbilstoši Darba likuma 140.panta pirmajai daļai attiecas uz pilna darba laika darbiniekiem. Darba likuma 75.panta piektās daļas 2.teikums (likuma redakcijā, kas bija spēkā tiesiskās attiecības rašanās brīdī) nav piemērojams vidējās izpeļņas aprēķināšanai nepilna darba laika gadījumā.

Tēze:
Tiesa, lemjot par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu, pārbauda, vai Maksātnespējas likuma 155.panta prasībām un faktiskajiem apstākļiem atbilst saistību dzēšanas plānā noteiktais saistību dzēšanas termiņš un kreditoriem ik mēnesi izmaksājamo līdzekļu apmērs.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)