Grozījumi Civilprocesa likumā noteic, ka no šī gada 1.aprīļa drošības nauda par jebkuru blakus sūdzību civillietā, tostarp tādu, kas tiek iesniegta Senātā, ir 80 eiro līdzšinējo 70 eiro vietā. Tas nozīmē, ka, iesniedzot blakus sūdzību pēc 31. marta, drošības nauda maksājama jaunā apmērā neatkarīgi no tā, kad ir sācies attiecīgā lēmuma pārsūdzības termiņš.

Civilprocesa likumā izdarīti arī plaši grozījumi saistībā ar valsts nodevu apmēra noteikšanu par vēršanos tiesā ar prasības pieteikumu vai cita veida pieteikumu – tā ir kļuvusi vienkāršāka un skaidrāka, valsts nodevas noteiktas fiksētā veidā, atsakoties no sarežģītās nodevu aprēķināšanas procentuālā izteiksmē, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi daļēji tiek iekļauti valsts nodevu apmērā. Skaidrāk arī noteikts, ka prasību gadījumā valsts nodeva maksājama par katru prasībā ietvertu patstāvīgu prasījumu. Vienlaikus mainījies atsevišķu maksājumu lielums.

Minimālā valsts nodevas likme, lai vērstos tiesā ar prasību, turpmāk ir noteikta 80 eiro par mantisku prasījumu līdz 1000 eiro (maksimālā likme 25 000 eiro par mantisku prasījumu, ja prasījuma summa ir lielāka par 750 000 eiro), bet par mantiskiem prasījumiem, kas nav jānovērtē, un par nemantiskiem prasījumiem – 300 eiro. Tas nozīmē, ka ar šo Civilprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanos par prasījumu izbeigt kopīpašumu ir maksājama valsts nodeva 300 eiro un attiecībā uz nodevas apmēru vairs nav ņemams vērā Senāta Civillietu departamenta senatoru 2020. gada 28. janvāra kopsapulces lēmumā „Valsts nodeva par kopīpašuma izbeigšanas prasību” noteiktais, ka par kopīpašuma izbeigšanas prasību maksājama valsts nodeva 70 eiro apmērā. Vienlaikus arī turpmāk minētais lēmums ir ņemams vērā attiecībā uz šādas prasības veida noteikšanu, proti, ka prasība par kopīpašuma izbeigšanu atzīstama par mantisku prasību, kas nav jānovērtē.  

Apjomīgie grozījumi Civilprocesa likumā, kas ir spēkā kopš 1.aprīļa, paredz arī citas būtiskas izmaiņas: efektivizē pagaidu aizsardzību pret vardarbību, nosaka taisnīgāku tiesāšanās izdevumu sadali strīdos, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām. Pilnveidots arī saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā regulējums – turpmāk brīdinājums uzskatāms par izsniegtu parādniekam, ja tas nosūtīts uz parādnieka oficiālo elektronisko adresi, vai, ja tas nav iespējams, – nosūtīts parādniekam ierakstītā sūtījumā. 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211