No vēstures līdz nākotnei – tik plašs ir “Augstākās Tiesas Biļetena” jaunā numura laika tvērums, no tiesībām uz taisnīgu tiesu līdz sarunai “no otras puses” – tik daudzveidīgs saturā.

Šis gads Augstākajai tiesai nozīmīgs ar priekšsēdētāja vēlēšanām, un šis process dokumentēts arī Biļetenā – Aigara Strupiša redzējums par to, kas darāms viņa pilnvaru otrajā termiņā, ir gan par Augstāko tiesu, gan par tiesu sistēmu kopumā.

Biļetenā publicēti Augstākās tiesas starptautiskās konferences “Tiesības uz taisnīgu tiesu: Eiropas Cilvēktiesību konvencija nacionālo tiesu un ECT dialogā” materiāli – uzrunas un priekšlasījumi, kas, kā konferences kopsavilkumā secināja Kristīne Līce, nodrošināja vispusīgumu, jo tiesību uz taisnīgu tiesu satura un ietekmes apskatīšanā tika izmantoti gan mikroskopi, gan teleskopi, lai palūkotos gan uz detaļām, gan uz plašāko kontekstu.

Daudzveidīga arī Tiesībdomu sadaļa. Te ir Tiesnešu konferences referāti: Aigars Strupišs par tiesu sistēmas neizmantotajām iekšējām efektivitātes un kvalitātes rezervēm, Diāna Makarova par tiesu sistēmas efektivitātes un tiesnešu profesionālās ētikas līdzsvaru. Jānis Pleps Ukrainas Augstākās tiesas konferencē referējis par nacionālās drošības argumentiem, sargājot tiesisku valsti ārkārtas situācijās, Sanita Osipova Berlīnes ekonomikas forumā – par bioētiku kopsakarā ar cilvēka cieņas principu, bet Anita Kovaļevska Polijas Augstākās administratīvās tiesas konferencē – par to, kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse ietekmējusi iestāžu diskrecionārās varas kontroli administratīvajās tiesās. Ekskluzīva, tieši Augstākās Tiesas Biļetenam gatavota ir Latvijas Tiesību institūta direktora Edija Pogas intervija ar Londonas Ekonomikas skolas viesprofesoru, Karaļa padomnieku Konoru Kvigliju par vienas medaļas divām pusēm – Eiropas Savienības valsts atbalsta un ārvalstu subsīdiju kontroles tiesībām.

Bagāts Biļetenā ir vēstures notikumiem un juridiskās domas attīstībai veltīto materiālu klāsts. Tiesībvēsturnieks, senators Jānis Pleps bieži tiek aicināts uzstāties dažādos pasākumos, Biļetenā publicētas viņa piezīmes diskusijai par 1990.gada 4.maija deklarāciju, uzruna neatkarības atjaunošanas balss – Romāna Apsīša – piemiņas vietas atklāšanā un arī izvērstā atbilde uz priekšlasījumā Latvijas Universitātē uzdoto jautājumu, kāpēc mums šodien vajadzīgs piemineklis Konstantīnam Čakstem un Latvijas Centrālajai padomei.

Vēsturei un nākotnei domāta grāmata “Augstākās tiesas Plēnums 1990–2025” – Biļetenā publicēta gan Augstākās tiesas priekšsēdētāja pārliecinošā uzruna “Plēnumam būs būt!” grāmatas atvēršanā, gan tiesības doktoru Jāņa Plepa un Elīnas Grigores-Bāras ieskicējumi par Plēnuma vietu Satversmes sistēmā, tiesu neatkarības principa nodrošināšanā un tiesību avotu sistēmā. Ekskluzīvs, pirmoreiz tik plaši veikts pētījums par augstākās tiesu instances tiesnešu kopsapulces darbību ir Elīnas Grigores-Bāras retrospekcija par Plēnuma attīstību, sākot ar Latvijas Senāta Apvienotās sapulces darbību, caur padomju okupācijas periodu un Atmodas laiku, līdz pat mūsdienām.

Kā vienmēr, Biļetenā vieta arī Augstākās tiesas senatoru un darbinieku komandējumu atziņām un arī tiesību praksei – Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumiem un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas sagatavotajam pārskatam par būtiskiem tiesību jautājumiem Senāta praksē šajā gadā.

Rubrikā “No otras puses” šajā reizē saruna ar vienu no jaunākajām senatorēm Indru Melderi un viņas vecākiem – zvērinātiem advokātiem Inesi un Daini Lūšiem.  

Augstākās Tiesas Biļetens tiek izdots divreiz gadā. To saņem Latvijas tiesas un citas tiesu sistēmas iestādes, bibliotēkas un augstskolu juridiskās fakultātes. Biļetena 31.numurs vēl drukātā veidā top tipogrāfijā, bet elektroniski tas jau pieejams tiesas mājaslapā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211