Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis prokurora kasācijas protestu un atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīti par nevainīgiem un attaisnoti visi tā dēvētajā otrajā Digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Lietā apsūdzētas deviņas personas par krāpšanu jeb svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, kas notikusi lielā apmērā un organizētā grupā, bet viena no šīm personām apsūdzēta arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Prokuratūras ieskatā apsūdzētie rīkojās tā, lai digitālās televīzijas ieviešanas projektā prettiesiski kā starpnieku iesaistītu konkrētu uzņēmumu, kā rezultātā tam iegūstot finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, un šo valsts mēroga projektu nepamatoti sadārdzinātu.

Ekonomisko lietu tiesa un Rīgas apgabaltiesa bija atzinušas visus apsūdzētos par nevainīgiem pret viņiem celtajā apsūdzībā un attaisnojušas.

Senāta lēmumā konstatēts, ka apelācijas instances tiesa lietā esošos pierādījumus nav izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām, kas ir pamats sprieduma atcelšanai pilnībā. Atzīstot, ka maksājumu veikšana starpniekam nav radījusi zaudējumus digitālās televīzijas apraides nodrošināšanas konkursa uzvarētājai – SIA “TET” –, tiesa nav ievērojusi tiesību teorijā paustās atziņas un līdz ar to nepamatoti secinājusi, ka peļņas gūšana no projekta izslēdz zaudējumu nodarīšanu, kā arī nav pienācīgi pamatojusi savus secinājumus, jo daļa pierādījumu vērtēti nepilnīgi un neatbilstoši to saturam. Tāpat tiesa, vērtējot digitālās televīzijas apraides ieviešanas un tās tiesiskā regulējuma tapšanas apstākļus, nav izvērtējusi lietā esošās liecinieku liecības un valsts iestāžu sniegtos atzinumus, tādēļ ar pierādījumiem nav atspēkota apsūdzības pozīcija, ka Ministru kabineta noteikumu projekta teksts tā tapšanas gaitā jau pēc nodošanas izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē apzināti grozīts, lai radītu pamatu apraidē iesaistīt starpnieku. Senāts arī konstatēja, ka tiesa nepilnīgi izvērtējusi Valsts kontroles revīzijas ziņojumā paustos atzinumus par konkursa nolikuma izstrādi un tā norisi.

Tā kā tiesa nav izvērtējusi lietā esošos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām un atzinusi, ka nav notikusi krāpšana, kas apsūdzībā atzīta par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, apelācijas instances tiesas spriedums atceļams arī daļā par attaisnošanu apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa nepiemērošanu.

Senāts ir arī sniedzis skaidrojumu Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētajam krāpšanas sastāvam, kas būs jāņem vērā apelācijas instances tiesai, izskatot lietu no jauna.  Senāta lēmumā arī vērsta uzmanība uz to, ka cietušā mantiskās intereses ir iespējams aizskart arī pastarpināti, proti, maldinot citu personu vai personu kopumu, kas pieņem oficiālus lēmumus par kāda darījuma atzīšanu par atbilstošu likumiem.

Lieta SKK-1/2026 (12812000910)

 

Informāciju sagatavoja Viesturs Lācis, Augstākās tiesas padomnieks Senāta komunikācijas jautājumos

Tālr. 67020302; e-pasts: viesturs.lacis@at.gov.lv