Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti deviņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 9.punktā paredzētais atbildību pastiprinošais apstāklis nav vispārināms uz jebkuru personas izdarīto likumpārkāpumu sabiedriskā posta, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, bet ir noskaidrojams, vai cietušās personas intereses ir aizskartas saistībā ar šo situāciju valstī un tādēļ noziedzīgais nodarījums papildus kaitē likumīgajām interesēm.

Apstāklis, ka zādzība izdarīta laikā, kad ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” visā valsts teritorijā bija izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, pats par sevi neliecina, ka persona, izmantojot šo situāciju, ar noziedzīgu nodarījumu radījusi papildu kaitējumu cietušā mantiskajām interesēm.

Tēze:
Par pretrunīgu atzīstams apelācijas instances tiesas nolēmums, kurā jauns noziedzīgā nodarījuma apraksts sniegts tikai par vienu no organizētās grupas dalībniekiem, ja pirmās instances tiesas spriedumā, kas atcelts daļā par šī organizētās grupas dalībnieka atzīšanu par vainīgu, bija sniegts viens noziedzīgā nodarījuma apraksts par visiem tās dalībniekiem.

Tēze:
Nosakot soda veidu, tiesai jāņem vērā Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā paredzētie soda veidu ietekmējošie apstākļi, tai skaitā vainīgā personība. Ziņas par personas invaliditāti ir personību raksturojoša ziņa, un tai ir būtiska nozīme individualizēta un taisnīga soda noteikšanā.

Tēze:
Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvokļa esības noteikšanai un pareizai Krimināllikuma 29.panta piemērošanai ir vērtējami uzbrukuma un aizstāvēšanās tiesiskie nosacījumi.

Persona atrodas nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, ja ievēroti nepieciešamās aizstāvēšanās tiesīguma nosacījumi. Atbilstoši šiem nosacījumiem uzbrukumam (apdraudējumam) ir jābūt prettiesiskam un kaitīgam, īstenam un patiesi pastāvošam, kas nozīmē, ka apdraudējums ir jau sācies vai pastāv reāli uzbrukuma draudi, un tas nav vēl pabeigts. Savukārt aizstāvēšanās nosacījumi ir tās mērķis – likumā norādīto interešu un tiesību aizsardzība, kaitējuma nodarīšana uzbrucējam un tas, ka netiek pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Tēze:
Kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kā rezultātā zaudējums radīts pašvaldības kapitālsabiedrībai, par cietušo atzīstama šī kapitālsabiedrība un kaitējuma kompensācija piedzenama tās, nevis pašvaldības labā.

Tēze:
Ja ar noziedzīgo nodarījumu nodarītais kaitējums vairākas reizes pārsniedz apmēru, no kura atzīstams, ka noziegums izdarīts lielā apmērā, tad nodarījumam piemīt salīdzinoši augstāka kaitīguma pakāpe, kas apsūdzētajam inkriminētos noziedzīgos nodarījumus izceļ līdzīgu noziegumu vidū.

Lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību, tiesai jāsniedz vērtējums, kā apstākļi, kas raksturo noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā attieksme pret izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ietekmē nosacītās notiesāšanas atbilstību Kriminālprocesa likuma 35.panta otrajā daļā norādītajam soda mērķim.

Tēzes:
Galīgā soda noteikšana, ja neizciestais papildsods – probācijas uzraudzība – Kriminālprocesa likuma 61.nodaļas kārtībā aizstāts ar brīvības atņemšanu

Izlemjot, vai galīgais sods nosakāms atbilstoši Krimināllikuma 50. pantam vai 51.pantam, jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks  attiecībā pret spēkā stājušos spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu. Ja persona noziedzīgo nodarījumu izdarījusi pēc sprieduma spēkā stāšanās, laikā, kad viņai bija jāizcieš papildsods – probācijas uzraudzība –, neizciestais papildsoda laiks atbilstoši Krimināllikuma 45.1panta sestajai daļai aizstājams ar brīvības atņemšanu un galīgais sods jaunajā spriedumā nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta un 52.panta noteikumiem.

Aizstāto sodu saskaitīšana

Krimināllikuma 52.panta septītā daļa, kas noteic sodu saskaitīšanas kārtību aizstātajiem sodiem, attiecināma tikai uz gadījumiem, kad savstarpēji tiek saskaitīti aizstātie sodi.

Tēze:
Ja cietušais uzskata, ka viņam ceļu satiksmes negadījumā nodarītie zaudējumi naudas izteiksmē ir lielāki nekā apdrošināšanas atlīdzība, kas aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr. 340 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”, viņam  ir tiesības vērsties pie apdrošinātāja ar lūgumu pārskatīt pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un gadījumā, ja aprēķinātā apdrošināšanas atlīdzība nesniedz gandarījumu par morālo aizskārumu, cietušais var celt prasību pret apdrošinātāju vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Kriminālprocesā par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu no vainīgā var tikt piedzīta kompensācija par kaitējumu, kas netiek atlīdzināts saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.pantu vai kas pārsniedz šā likuma 15.pantā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu.

Tēzes:
1. Personas ar veselības traucējumiem ieslodzījumā ir pakļautas lielākām ciešanām, nekā veselas personas, tādēļ rūpīgi izvērtējama nepieciešamība šādām personām piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Izvērtējot ar smagu slimību sirgstošu personu iespēju izciest brīvības atņemšanas sodu, tiesai jāņem vērā Latvijas Republikas Satversmes 95. un 111.pantā noteiktās pamattiesības.

2. Tiesai, izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo sodu, jāizvērtē tās rīcībā esošās ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, lai nepieļautu tādas personas atrašanos brīvības atņemšanas vietā, kura veselības stāvokļa dēļ nav spējīga izciest brīvības atņemšanas sodu.  Šādas personas ievietošana brīvības atņemšanas vietā, lai varētu piemērot Kriminālprocesa likuma 640.panta pirmās daļas regulējumu, nav attaisnojama, jo nepieļaujamu ciešanu līmeni var radīt jau pati atrašanās brīvības atņemšanas iestādē.