Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūnijā pievienoti divpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienots klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Jautājuma izlemšana par pirmās instances tiesas sēdē nopratināto personu aicināšanu uz apelācijas instances tiesas sēdi ietilpst apelācijas instances tiesas kompetencē, un tā pamatojas vienīgi uz pašas tiesas, nevis apsūdzētā, viņa aizstāvja vai citu procesā iesaistīto personu šaubām par sniegto liecību pilnīgumu vai par apsūdzētā iespējamo vainu inkriminētajā apsūdzībā.

Tēze:
Kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esības vai neesības apstiprināšanai var izmantot arī netiešos pierādījumus, kas ar saistīto faktu starpniecību dod pamatu izdarīt secinājumu par pierādāmiem apstākļiem.

Nav izšķirošas nozīmes, kādi pierādījumi – tiešie vai netiešie – tiek izmantoti apsūdzētā vainīguma pierādīšanai, bet nozīme ir tam, vai pierādījumu kopums nerada saprātīgas šaubas par vainīgumu.

Tēze:
Atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”  24.panta pirmās daļas 5.punktam un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 „Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” 3.4.punktam un to 1.pielikumā esošās veidlapas 4.punktam deklarācijas iesniedzējam valsts amatpersonas deklarācijas publicējamās daļas 4.punktā jānorāda tikai valsts amatpersonai kā kapitālsabiedrības dalībniekam piederošas kapitāla daļas, kas šīs personas vārdā ierakstītas sabiedrības dalībnieku reģistrā.

Tēzes:
Procesuālo izdevumu piedziņa valsts labā

Procesuālie izdevumi, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar ārvalsts izdotas personas pārņemšanu, sākotnēji tiek segti no valsts līdzekļiem, bet, tiesai pieņemot nolēmumu, piedzenami no notiesātās personas valsts labā.

Galīgā soda noteikšana no ārvalsts izdotai personai

Ja no ārvalsts kriminālvajāšanai izdota persona nav vienlaikus izdota arī agrāk piespriestā soda izciešanai un nepastāv Kriminālprocesa likumā paredzētie izņēmumi, nosakot galīgo sodu, Krimināllikuma 51.pants nav piemērojams.

Tēze:
Noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolīta slēpšana nav kvalificējama pēc Krimināllikuma 313.panta (likuma redakcijā no 2019.gada 3.jūlija).

Tēzes:
Kriminālprocesā iesaistīto personu lūgumu izlemšana, uzsākot krimināllietas iztiesāšanu no jauna

Kriminālprocesa likuma 452.panta pirmā daļa nenoteic tiesas pienākumu, mainoties tiesnešu sastāvam, no jauna izlemt lūgumus, kuri pieteikti un izlemti iepriekšējās tiesas sēdēs citā tiesnešu sastāvā.

Apsūdzētā un prokurora vienošanās par vainas atzīšanu un sodu apstiprināšanas neiespējamība apelācijas instances tiesā

Iztiesājot lietu apelācijas instances tiesā, nav paredzēta iespēja apstiprināt apsūdzētā un prokurora vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Tēzes:
1. Tiesai, nosakot galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem vienošanās procesā, jāizvērtē, vai, nepiemērojot Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturto daļu, kas  piešķir tiesai tiesības precizēt vienošanās protokolā paredzēto soda mēru, katrā konkrētajā lietā netiks pārkāpti Kriminālprocesa likumā nostiprinātie pamatprincipi.

2. Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturtās daļas nepiemērošana tiesā, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, ja apsūdzētais izskatāmajā lietā neatrodas apcietinājumā un pēc vienošanās ar prokuroru noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai turpina izciest sodu pēc iepriekšējā sprieduma, nenodrošina vienlīdzības principa ievērošanu vienošanās procesā un pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantā noteiktās apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tēze:
Ja apsūdzētais nav lūdzis valsts nodrošinātā aizstāvja uzaicināšanu un tiesas sēdē atteicies no tiesas uzaicinātā aizstāvja, kā arī nav konstatējami Kriminālprocesa likuma 83.panta trešajā daļā paredzētie gadījumi, kad iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, procesuālie izdevumi, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, no apsūdzētā nav piedzenami.

Tēzes:
Krimināllikuma 221.2pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi

Nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšana un nelikumīgu alkoholisko dzērienu pārvietošana Krimināllikuma 221.2panta izpratnē ir divi patstāvīgi minētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi, tādēļ vainīgās personas darbības, kas saistītas ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu pārvietošanu, papildus kā nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšana nav jākvalificē.  Nelikumīgu alkoholisko dzērienu atrašanās transportlīdzeklī to nelikumīgas pārvietošanas laikā nav pamats, lai šo apstākli kvalificētu kā nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšanu, bet tā ir obligāts priekšnosacījums pārvietošanas īstenošanai, izmantojot transportlīdzekli.

Pirmās instances tiesas kompetence soda noteikšanā

Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Izvērtējot visus apstākļus, tiesa var piekrist prokurora viedoklim par piespriežamo sodu, taču tai nav pienākuma noteikt tādu sodu, kādu lūdz prokurors. Tiesa var noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks.

Tēze:
Kriminālprocesa likums neparedz, ka kratīšanā klātesošajai personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, uzreiz pēc kratīšanas būtu jāsniedz kratīšanas protokolā fiksējama liecība vai paskaidrojums par izņemto priekšmetu piederību, jānorāda uz alibi vai kriminālatbildību izslēdzošiem apstākļiem, līdz ar to šādas informācijas neierakstīšana kratīšanas protokolā nav atzīstama par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo pienākumu nepildīšanu un nevar būt par pamatu nelabvēlīgu secinājumu izdarīšanai par apsūdzētā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)