Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti pieci Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienots klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
1. Interpretējot Kriminālprocesa likuma 571.pantu kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 111.1 panta pirmās daļas 3.punktu un 112.panta otro daļu secināms, ka kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka uzaicināts advokāts, kas sniedz juridisku palīdzību, nevar iesniegt patstāvīgu kasācijas sūdzību. Šādas tiesības piemīt kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests. Tā kā kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks savas tiesības var īstenot personiski vai ar pārstāvja starpniecību, tad pārstāvim atšķirībā no advokāta ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību.

2. Krimināllikuma 5.panta otrā daļa noteic atpakaļejošu spēku vienīgi labvēlīgākam likumam. Par labvēlīgāku likumu nav uzskatāma iepriekšējā stāvokļa precizēšana. Tikai tad, ja tiesa konstatē, ka radīts jauns tiesiskais stāvoklis, tai jāveic likumu salīdzināšana. Konstatējot, ka neviena no likuma redakcijām nav labvēlīgāka, piemērojama nodarījuma izdarīšanas laikā spēkā esošā likuma norma.

Tiesai nav tiesību izvēlēties labvēlīgāko normu no katra salīdzināmā likuma, tai jāizvēlas tikai viens labvēlīgākais likums. Ņemot vērā, ka likums grozīts vairākkārt, piemērojams vislabvēlīgākais likums, pat, ja tas vairs nav spēkā. Kurš ir labvēlīgākais likums, nosakāms attiecībā uz katru nodarījumu izdarījušo personu atsevišķi.

3. Atbilstoši Kriminālprocesa procesa likuma 575.panta trešajai daļai procesuāls pārkāpums var būt pamats nolēmuma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis pie nelikumīga nolēmuma.

Procesuāla rakstura kļūdas un to ietekme uz nolēmuma likumīgumu ir vērtējamas saprātīgi, samērīgi un taisnīgi. Lai zemākas instances tiesas nolēmumu atzītu par nelikumīgu procesuāla pārkāpuma dēļ, jābūt pamatotām šaubām, ka gadījumā, ja procesuālā kārtība tiktu ievērota, tiktu pieņemts atšķirīgs nolēmums.

Tēze:
Kriminālprocesa likuma 413.panta ceturtajā daļā izteiktā vispārējā prasība informēt apsūdzēto par lēmuma par krimināllietas nosūtīšanu tiesai pieņemšanu, nosūtot viņam lēmuma kopiju, attiecināma arī uz personu, par kuru pieņemts lēmums par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

Tēzes:
1. Tiesa, atzīstot par likumīgu un pamatotu starp prokuroru un juridiskās personas pārstāvi noslēgto vienošanos, apstiprinot to, bet nosakot citu, vienošanās protokolā nenorādītu piespiedu ietekmēšanas līdzekli, pārkāpj vienošanās procesa būtību.

2. Spriedumu vienošanās procesā, kura ietvaros noslēgta vienošanās gan ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, gan ar juridiskās personas pārstāvi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, var lūgt atcelt tikai pilnībā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)