Senāta Civillietu departaments 10.martā izskatīja lietu sakarā ar VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 2.aprīļa spriedumu un atcēla šo spriedumu daļā, ar kuru bija apmierināta SIA ,,Sāgas fonds” pretprasība par ieguldījumu atlīdzināšanu un no VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” piedzīta ieguldījumu kompensācija 437 231,11 euro

Izskatāmajā lietā Rīgas apgabaltiesas spriedums jau ir stājies spēkā daļā, ar kuru apmierināta VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” prasība par nomas līguma izbeigšanu un SIA ,,Sāgas fonds” izlikšanu no nomātajām telpām - ledus halles un kompresora ēkas. Starp iznomātāju un nomnieci joprojām pastāv strīds par nomas priekšmetā veikto ieguldījumu atlīdzināšanu, ko, ceļot pretprasību, pieprasījusi SIA ,,Sāgas fonds”.

Senāts konstatēja, ka abas līgumslēdzējas puses atšķirīgi interpretē savulaik noslēgtā nomas līguma noteikumus. Starp pusēm pastāv strīds par to, vai, noslēdzot nomas līgumu un nododot nomā valsts īpašumu, puses ir vienojušās, ka līguma pirmstermiņa pārtraukšanas gadījumā visi nomnieces izdevumi ir atlīdzināmi kā nepieciešamie Civillikuma 866.panta izpratnē.

Senāts atzina, ka, pārkāpjot Civillikuma1504.pantu un, neizvērtējot nomas līguma noteikumus to kopsakarā, tiesa piedzinusi no iznomātājas visu nomnieces pieprasīto summu kā nepieciešamos izdevumus.

 Atsaucoties uz judikatūrā paustajām atziņām par strīda izšķiršanā piemērojamo materiālo tiesību normu piemērošanu, Senāts norādīja, ka lietai taisītajiem izdevumiem ir atšķirīgas funkcijas un mērķi atkarībā no tā, vai tie ir nepieciešamie izdevumi, vai arī derīgie vai greznuma izdevumi. Tādēļ, lai pareizi atrisinātu strīdu par nomātajai lietai taisīto izdevumu atlīdzināšanu, ir jānosaka, kuram no likumā paredzētajiem izdevumu veidiem konkrētie izdevumi atbilst. Atzīstot, ka nav nepieciešamības izvērtēt, kuri nomnieces izdevumi atzīstami par nepieciešamiem, bet kuri – par derīgiem izdevumiem, apgabaltiesa nepareizi piemērojusi Civillikuma 2140.panta un 865.–869.panta normas, tādējādi nonākusi pie neargumentēta secinājuma, ka, izbeidzot līgumu, iznomātājai ir pienākums atlīdzināt 437 231,11 euro.

Senāta spriedums. Lietas Nr.SKC-115/2021 (C27179413).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv