Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā paplašinātā sastāvā, 5.jūlijā atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu, ar kuru tā apmierinājusi laulātā prasību atsvabināt viņa daļu abu laulāto kopīgajā nekustamajā īpašumā no piedziņas, kas tika vērsta pret otra laulātā mantu.

Izskatāmajā lietā Senātam bija jāsniedz atbilde uz tiesību jautājumu, vai Civillikuma 110.panta otrā daļa (“Laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības. Trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā.”) iztulkojama tādējādi, ka laulātā kreditoram ir tiesības apmierināt prasījumu no otra laulātā daļas kopīgajā mantā, ja tā pirms mantas dalīšanas ierakstīta zemesgrāmatā uz pirmā laulātā vārda.

Senāts norāda, ka attiecībā uz saistībām, kas izriet no viena laulātā neatļautas darbības, kā tas arī ir izskatāmajā lietā, atbildības aprobežojums ar viņa atsevišķo mantu, bet tās nepietiekamības gadījumā ar viņa daļu kopīgajā mantā, ir tieši paredzēts Civillikuma 98.pantā. Tādējādi šādā gadījumā kreditoram ir tiesības vērst piedziņu tikai uz laulātā, kurš izdarījis neatļauto darbību, daļu laulāto kopīgajā mantā, nevis uz otrā laulātā daļu. Izskatāmajā lietā jau bija noteikts (un par to puses vairs nestrīdējās), ka strīdus nekustamais īpašums ir laulāto kopīgā manta, kas katram pieder ½ domājamās daļas apmērā. Līdz ar to apgabaltiesa pamatoti atzinusi, ka kreditoram nav tiesību vērst piedziņu uz to ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kas nepieder tā parādniekam.

Senāts arī uzsver, ka apstāklim, ka kreditors tiesības uz naudas piedziņu no laulātā ieguvis pirms tam, kad  otrs laulātais prasības kārtībā lūdzis mantas dalīšanu un nekustamā īpašuma atsvabināšanu no piedziņas, nav nozīmes lietas izšķiršanā. Civillikuma 110.panta otrajā daļā noteiktais kreditoru tiesību aizsardzības princips nav paredzēts, lai kreditors, apejot Civillikuma 98.pantā noteiktos laulāto atbildības principus, apmierinātu savu prasījumu uz tā laulātā rēķina, kurš nav vainojams neatļautas darbības izdarīšanā. Vienlaikus jāņem vērā, ka laulāto mantas sadales rezultātā nedrīkst iestāties kreditora interesēm nelabvēlīgas izmaiņas attiecībā uz mantas sadalījumu vai piederību. Naudas prasījuma gadījumā tas nozīmē, ka laulāto kopīgās mantas dalīšanas rezultātā nedrīkst notikt dalāmās mantas „pārdale” tādās daļās, kas neatbilst katra laulātā daļai viņu kopīgajā mantā. Izskatāmajā lietā šāda pārdale netika konstatēta.

Lietai ir slēgtas lietas statuss.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKC-[F]-2021

 

Informāciju sagatavoja Dr.iur. Rihards Gulbis, Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks