Senāta Administratīvo lietu departaments 27.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pašvaldības pienākumu pieņemt lēmumu par zemes platības precizēšanu.

Izskatāmajā lietā ar Sējas pagasta zemes komisijas lēmumu atzītas īpašuma tiesības uz māju zemi 5 ha platībā, piešķirot mantojamajai māju zemes daļai 5 ha līdzvērtīgu zemi citā vietā Sējas pagastā. Veicot zemes uzmērīšanu, tika konstatēts, ka kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība pārsniedz 5 ha, proti, tā ir 8,27 ha. Pieteicējs, kurš ir bijušās īpašnieces mantinieks, vērsās Sējas novada domē, lūdzot zemes vienībai precizēt platību, nosakot to 8,27 ha. Sējas novada dome pieņēma lēmumu atteikt papildu platības piešķiršanu mantojamai zemei iespējamā zemesgabalā un veikt zemesgabala uzmērīšanu atbilstoši zemes komisijas lēmumam.

Senāts spriedumā norāda, ka izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa pamatoti atzinusi, ka zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētā platība, kas lielāka par zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, nav tāda, kuru var precizēt atbilstoši likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devītās daļas noteikumiem. Lai pašvaldībai rastos tiesisks pamats precizēt zemes platību, nepieciešams konstatēt vairāku apstākļu kopumu: konkrēta zemes platība ir piešķirta lietošanā; ir veikta kadastrālā uzmērīšana un tajā noteiktā zemes platība ir lielāka (vai mazāka) par pastāvīgajā lietošanā piešķirto zemes platību; zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām.

Senāts uzskata, ka izskatāmajā gadījumā nav nozīmes tam, kā ir izveidojusies atsevišķa zemes vienība 3,27 ha, bet gan tam, vai šī zemes vienība ir bijusi piešķirta ar zemes komisijas lēmumu.

Senāts atzīst, ka apgabaltiesa ir nepareizi interpretējusi Ministra kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumus Nr. 1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 1019) kopsakarā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devīto daļu, atzīstot, ka zemes platības precizēšana var notikt, ievērojot minētajā normā noteiktās platību atšķirības, proti, ja sertificēts mērnieks veic platības noteikšanu un konstatē, ka tā ir lielāka nekā norādīts attiecīgajā lēmumā, bet nepārsniedz pieļaujamo platības atšķirību, tad pašvaldība pieņem lēmumu par zemes platības precizēšanu. Senāts atzīst, ka pieļaujamā platības atšķirība nozīmē to, ka šāda atšķirība ir pieļaujama, tātad tā nav jāprecizē. Pašvaldībai lēmums par zemes platības precizēšanu jāpieņem gadījumos, kad platības atšķirība pārsniedz noteikumu Nr. 1019 188.punktā paredzēto pieļaujamo platību atšķirību.

Vienlaikus Senāts atzīst, ka apgabaltiesas kļūda nav ietekmējusi sprieduma rezultātu, jo, kā jau tika secināts, apgabaltiesa pareizi secināja, ka izskatāmajā gadījumā neizpildās priekšnoteikums par zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilstību lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-516/2021 (A420290118)

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396, e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv