Senāta Administratīvo lietu departaments 30.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts lūgums par termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā izsniegšanu pieteicējam – Krievijas un Dominikānas pilsonim. Senāts piekrīt apgabaltiesas secinājumam, ka pieteicēja situācija nav tāda, kurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un tiesai bija jāsecina, ka uzturēšanās atļauja piešķirama humānu apsvērumu dēļ.

Izskatāmajā lietā Krievijas un Dominikānas pilsonim, kuru Krievija ir izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā, bet Latvija viņu nolēmusi neizdot, ir beidzies uzturēšanās atļaujas termiņš, bet jaunu uzturēšanās atļauju Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde neizsniedz, jo viņam nav derīgas pases.

Pieteicējs uzskata, ka par humāniem apsvērumiem uzskatāms tas, ka, ceļojot uz Dominikānas Republiku, lai iegūtu ceļošanas dokumentu, pieteicējs tiks aizturēts, jo ir izsludināts starptautiskajā INTERPOL meklēšanā.

Senāts piekrīt pieteicējam, ka varbūtība, ka pieteicējs varētu tikt aizturēts, pastāv, taču arī apgabaltiesa šādu iespējamību ir ņēmusi vērā, bet secinājusi, ka tai nav pamata uzskatīt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis (Spānija, Zviedrija), caur kurām pieteicējs varētu ceļot uz Dominikānu, vai arī Dominikānas Republika neievērotu cilvēktiesības, lemjot par personas izdošanu kriminālvajāšanai.

Senāts nesaskata kļūdu apgabaltiesas vērtējumā, ka prasība doties uz pilsonības valsti, pati par sevi būtu nehumāna tāpēc, ka pieteicējs varētu tikt pakļauts papildu procedūrām.  Ja personai draud kriminālatbildība, jo īpaši, par ekonomiska rakstura noziegumu, to nevar kvalificēt kā nehumānu apdraudējumu, bet personai jāpaļaujas uz likumiskajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami pilsonības valstī, šai gadījumā – Krievijā. Turklāt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras lēmums par pieteicēja neizdošanu Krievijas Federācijai kriminālvajāšanai balstīts uz nereabilitējoša pamata, proti, noilguma. Tas neliecina, ka personas kriminālvajāšana Krievijas Federācijā ir nelikumīga.

Senāts norāda, ka apstākļi, ka pieteicēja pilsonības valsts vai kāda cita valsts var aizturēt pieteicēju un teorētiski arī izdot viņu tā izcelsmes un pilsonības valstij, kur pret pieteicēju sākts kriminālprocess par ekonomiska rakstura noziegumu, nav vērtējami kā humāni apsvērumi, uz kuru pamata jāpiešķir uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

Vienlaikus Senāts atzīst, ka varētu būt situācijas (piemēram, kad persona ir cilvēktirdzniecības upuris), kad uzturēšanās atļauju varētu izsniegt arī neesot derīgam ceļošanas dokumentam. Taču pieteicēja gadījums tāds nav.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-424/2021 (A420256518).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv