Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūlijā pievienoti sešpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Pretendenta tiesības precizēt un papildināt konkursa pieteikumā norādīto informāciju un precizēšanas robežu noteikšana

Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestā daļa paredz pretendenta tiesības izskaidrot un papildināt pieteikumā jau norādīto informāciju, nevis iesniegt jaunu, pieteikumā sākotnēji nenorādītu informāciju. Neprecīzas informācijas precizēšana ir akceptējama, ja tā nenoved pie piedāvājuma grozīšanas.

Pretendenta izslēgšana no publiskās iepirkuma procedūras prasītās informācijas nesniegšanas gadījumā

Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktais „nav sniedzis prasīto informāciju” attiecināms uz visu piedāvājumu kopumā. Proti, pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības iepirkumā arī tad, ja tas nav sniedzis informāciju, lai apliecinātu tā atbilstību nolikumā noteiktajām prasībām.

Tēzes:
Pasūtītāja rīcība nepamatoti lēta piedāvājuma gadījumā un kaitējuma atlīdzinājuma prasījums

1. Pasūtītājam ir novērtējuma brīvība, vērtējot, vai pastāv fakts – ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, tas ir, ka tas nav pietiekami drošs un nopietns piedāvātās zemās cenas dēļ. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties par kāda piedāvājuma pieņemšanu vai noraidīšanu sakarā ar pārāk lielu risku. Tiesa var pārbaudīt, vai lēmums nav acīmredzami kļūdains, tostarp, vai pasūtītājs spēj norādīt objektīvus apstākļus un apsvērumus, kādēļ tas nonācis pie secinājuma par nepamatoti lētu piedāvājumu.
Ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, tad šāds piedāvājums jānoraida, un šajā ziņā rīcības brīvība nav paredzēta.

2. Gadījumā, kad nepamatoti lēta piedāvājuma pastāvēšana tiesai jāvērtē post factum nolūkā konstatēt, vai izslēgtajam vai noraidītajam pretendentam būtu jāpiešķir kaitējuma atlīdzinājums, tiesai tāpat jārespektē pasūtītāja novērtējuma brīvība. Vienlaikus arī šādā gadījumā tiesai iespēju robežās ir jāpārbauda, vai pasūtītāja iebildums, kas pamatots ar argumentu par nepamatoti lētu piedāvājumu, ir objektīvi pamatots.

Tēze:
Lai personai, kurai ir sniegta palīdzība, būtu tiesības atgūt izdevumus apstākļos, kad rēķinu par viņai sniegto juridisko palīdzību ir samaksājis kāds cits, nepietiek secināt, ka advokāta piestādīto rēķinu kāda persona ir samaksājusi, būtiski ir arī konstatēt, ka personai, kura prasa atlīdzinājumu, ir radušies izdevumi sakarā ar to, ka viņa naudu ir atdevusi vai viņai radušās parādsaistības. Šādos gadījumos tiesai jāpārliecinās par to, ka pieteicējam zaudējumi ar lielu ticamību radīsies, piemēram, noskaidrojot, vai sabiedrība attiecīgos izdevumus ir iegrāmatojusi kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, kas veikti pieteicēja labā, pamatojoties uz attiecīgo aizdevuma līgumu un, vai sabiedrības gada pārskatā ir uzrādīti aizdevumi kā tādi.

Ja izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, faktiski ir uzņēmusies cita persona, pieteicējam parādsaistības nav radušās un viņam nav tiesību saņemt atlīdzinājumu par šiem izdevumiem.

Tēze:
Bāriņtiesa, iesniedzot pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā par lēmuma izpildes atlikšanu, īsteno Civilprocesa likuma 438.pantā ietvertās civilprocesuālās lietas dalībnieka tiesības izņēmuma gadījumos, pastāvot svarīgiem apstākļiem, lūgt tiesas nolēmuma izpildes atlikšanu un konkrēto rīcību veic tiesas nolēmuma izpildes stadijā, bet ne tieši izpildot vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmumu.

Personai nevar rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums tikai tāpēc, ka lietas dalībnieks izmanto savas tiesību normās noteiktās procesuālās tiesības. Šādu tiesību normās noteikto procesuālo tiesību izmantošana pēc būtības nevar būt prettiesiska lietas dalībnieka rīcība, jo jebkuram lietas dalībniekam ir jārēķinās, ka cits lietas dalībnieks var izmantot savas procesuālās tiesības. Lai gan bāriņtiesa, iesniedzot pieteikumu par lēmuma izpildes atlikšanu, ir rīkojusies bērna tiesību un interešu nodrošināšanai, kas ir šīs iestādes publiskā funkcija, konkrētajā gadījumā iztrūkst faktiskās rīcības pazīme – rīcības rezultātā radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Līdz ar to bāriņtiesas rīcība konkrētajā gadījumā nevar tikt vērtēta kā faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē un šāds pieteikums nav skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Tēze:
Līdzīgu gadījumu novēršanas nepieciešamības konstatēšanai izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama.

Analizējot to, vai lietā risināmie tiesību jautājumi varētu būt aktuāli un nozīmīgi citās lietās, ir piešķirama nozīme iepērkamā pakalpojuma veidam. Jo tipiskāks ir iepērkamā pakalpojuma veids, jo lielāka varbūtība, ka kāds no strīdus aspektiem varētu būt tiesiski nozīmīgs citā lietā. Konkrētajā lietā pārbaudāmā iepirkuma priekšmets ir nodarbināto personu veselības apdrošināšana, ko publiskā pārvalde iepērk katru gadu. Tādējādi jau pats pakalpojuma veids norāda uz to, ka tas nav netipisks.

Lietā ir strīds par konkrētām iepirkuma nolikuma prasībām, saskaņā ar kurām tiek novērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Šāda veida prasības, kas paredz novērtēt piedāvājuma izdevīgumu, proti, kādā summārā vērtībā konkrētais apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējs paredz segt ārstniecības izdevumus par finanšu piedāvājumā norādīto cenu (apdrošināšanas prēmiju), varētu tikt līdzīgi formulētas arī citos iepirkumos.  Attiecīgais gadījums nav netipisks un pieteikums Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas izpratnē ir pieļaujams.

Tēze:
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.2.1.apakšpunktā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 0,2, 0,4 un 0,6 % apmērā attiecināmas vienīgi uz  dzīvojamo platību atbilstoši deklarēto personu skaitam un – proporcionāli – tai piekrītošām koplietošanas telpām.

Tēze:
Ja persona nav brīdināta par kriminālatbildību par nepatiesas liecības sniegšanu, personas liecība automātiski nav atzīstama par nepieļaujamu vai nepatiesu. Šis apstāklis ir ņemams vērā, novērtējot liecības ticamību, un vispārīgi tā ir vērtējama pēc tādiem kritērijiem kā tiek vērtēti personu paskaidrojumi.

Tēze:
Ja atsevišķā dzīvokļa īpašuma pārbūve tiek veikta, neskarot kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus, dzīvokļa īpašniekam nav nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu. Arī gadījumā, ja atsevišķā īpašuma kopējā platība mainās, veicot tikai atsevišķā īpašuma pārbūvi, dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs nemainās un nav nepieciešams dzīvokļu kopības lēmums par kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu.

Savukārt gadījumā, ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu un/vai tās rezultātā mainās dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu. Arī tad, ja pārbūve ir skārusi dzīvojamās mājas kopīpašuma daļu, lai arī pati pārbūve ir veikta atsevišķā īpašuma robežās, kadastra datu aktualizācijai ir nepieciešama dzīvokļu īpašuma kopības piekrišana – vai nu tā būtu sniegta, piekrītot pieteicēju telpu grupas pārbūvei, vai arī pirms kadastra datu aktualizācijas.

Tēzes:
Sprieduma civillietā izmatošanas pieļaujamība administratīvajā procesā

Tiesa, izskatot administratīvo lietu, var atsaukties uz vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma motīvu daļā pierādītajiem faktiem, ja abās lietās piedalās tie paši procesa dalībnieki. Proti, ja vieniem un tiem pašiem procesa dalībniekiem jau ir bijusi iespēja savstarpējā tiesas procesā aizstāvēt katram savas intereses, izmantojot iespējas iesniegt pierādījumus un izteikt argumentus par otras puses iesniegtajiem pierādījumiem, tad konkrēti strīdīgi fakti ar tiesas spriedumu starp pusēm vienreiz jau ir noskaidroti un nodibināti. Turpretim, ja lieta nav bijusi starp tiem pašiem procesa dalībniekiem, tad šiem procesa dalībniekiem nav bijusi iespēja atbilstoši savām interesēm strīdēties par konkrētu faktu patiesumu un piedalīties faktu nodibināšanā tiesā. Līdz ar to tiesas sprieduma saistošais spēks ir aprobežojams tikai uz sprieduma rezolutīvajā daļā nodibinātiem faktiem.

Datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā uz sprieduma civillietā pamata

Izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienests ir tiesīgs veikt tikai uz ierosinātāja iesnieguma pamata vai saņemot informāciju no Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 100.punktā norādītajām datubāzēm tiešsaistes režīmā. Izņēmums no minētā principa ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pants, kad Valsts zemes dienests pats ir konstatējis savu kļūdu, ievadot datus no tā rīcībā esošajiem dokumentiem.

Datu ievadīšana kadastra informācijas sistēmā uz sprieduma civillietā pamata ir datu aktualizācija uz jauna dokumenta pamata, nevis kļūdainu kadastra datu labošana Kadastra likuma 93.panta izpratnē.

Tēzes:
Nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude un pārbaudes kontrole tiesā

Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzētā šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra ir vērsta uz to pretendentu tiesību aizsardzību, kuriem draud izslēgšana no iepirkuma zemās cenas dēļ. Pasūtītājam nav jāveic pretendentu piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošana, ja tam nav radušās objektīvas šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikšanos no piedāvājuma kā nepamatoti lēta.

Piedāvājuma nopietnības novērtējums un piedāvājuma paturēšana salīdzināmo lokā vai izslēgšana ir tieši pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus paturot prātā likuma mērķi gan attiecībā uz brīvas konkurences nodrošināšanu, gan valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu. Efektīva valsts budžeta izmantošana neietver sevī vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli, un tieši šī iemesla dēļ Publisko iepirkumu likuma normas paredz pasūtītāja tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties par kāda piedāvājuma pieņemšanu vai noraidīšanu sakarā ar pārāk lielu risku.

Šo apstākļu izsvēršanā tiesa nevar pasūtītāju pilnībā aizvietot. Proti, tiesai nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, nosakot, kuros gadījumos piedāvājums būtu jāvērtē kā nepamatoti lēts, ja pasūtītājam bažas par piedāvājuma nopietnību nav radušās. Tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai pasūtītājs nav pieļāvis kādas būtiskas kļūdas novērtējuma brīvības izmantošanā. Izteikta pretendentu piedāvāto cenu atšķirība ir apstāklis, kas pasūtītājam var radīt bažas par lētākā piedāvājuma nopietnību, taču tas automātiski nenozīmē, ka pasūtītājam konkrētajā gadījumā ir obligāti jāuzsāk Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzētā cenas pārbaudes procedūra.

Nepamatoti lēta piedāvājuma novērtēšana “mazajos” iepirkumos

Publisko iepirkumu likumā likumdevējs “mazajam” iepirkumam nav paredzējis obligātu pienākumu veikt cenas pārbaudes procedūru, kas minēta Publisko iepirkumu likuma 53.pantā. Tas gan nenozīmē, ka nepamatoti lēta piedāvājuma institūts uz „mazajiem” iepirkumiem nav attiecināms, jo arī šajos iepirkumos ir jānodrošina publiskā iepirkuma pamatprincipu ievērošana, tostarp līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

Ja pasūtītājs saskata pamatu piedāvājumu noraidīt kā nepamatoti lētu, tam ir tiesības to darīt, atsaucoties uz līdzekļu efektīvas izlietošanas principu un pēc analoģijas piemērot Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzēto procedūru.

Tēzes:
Tiesiskā strīda atrisinājuma aktualitāte kā priekšnoteikums pieteikuma pieņemšanai par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku līdzīgu gadījumu atkārtošanās novēršanai publisko iepirkumu jomā

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvas 2007/66/EK noteikumiem dalībvalstīm publisko iepirkumu gadījumos ir pienākums nodrošināt efektīvas pārskatīšanas procedūras, tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums, pieeju pārskatīšanas procedūrām. Tādēļ, lai tiesa strīdā par publiskā iepirkuma tiesiskumu varētu pieņemt pieteikumu, kas iesniegts, lai novērstu līdzīgu gaidījumu atkārtošanos, ir jākonstatē, ka lietas atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos gadījumos. Līdzīgu gadījumu novēršanas nepieciešamības konstatēšanai izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas kā metodisks atbalsts iepirkuma procedūru organizēšanā

Iepirkumu uzraudzības biroja izdotās vadlīnijas nav atzīstamas par pasūtītājam saistošu funkcionāli augstākas iestādes izdotu iekšējo normatīvo aktu. Vadlīnijas ir metodisks atbalsts iepirkuma procedūru organizēšanā, tām ir tikai ieteikuma raksturs un ar tām nevar pamatot privātpersonai nelabvēlīgu lēmumu. Tādējādi apstāklis, ka pasūtītājs nav ievērojis vadlīnijās noteikto, pats par sevi nevar būt pamats tiesas secinājuma izdarīšanai, ka pasūtītāja rīcība ir bijusi prettiesiska.

„Mazā” iepirkuma procedūras kontrole

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pretendentiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisku personu līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Rīkojot „mazo” iepirkumu, ir būtiski ievērot minētos likuma mērķus, kā arī neatkāpties vismaz no tām prasībām, kuras konkrēti ir attiecinātas arī uz mazajiem iepirkumiem. Arī „mazo” iepirkumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra nevar būt patvaļīga un tajā jāievēro preču brīvas aprites, tiesību veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības, proporcionalitātes un savstarpējas atzīšanas princips.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tiesības iepirkuma nolikumā nenoteikt konkrētas prasības apakšuzņēmēju piesaistīšanai

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 52.panta ceturtā daļa nav ietverta starp tām normām, kas obligāti jāievēro „mazajos” iepirkumos. Proti, tas, vai, iesniedzot piedāvājumu, ir jānorāda, uz kuru uzņēmēju spējām pretendents balstīsies, un tas, kā šāda balstīšanās ir jāpierāda, mazajos iepirkumos ir atkarīgs no paša iepirkuma nolikuma prasībām.  Ja pasūtītājs nav noteicis īpašus noteikumus apakšuzņēmēju piesaistei, bet tikai noteicis pienākumu pretendentiem apliecināt savas spējas nodrošināt līguma izpildi atbilstoši nolikuma prasībām, tad šāda pasūtītāja darbība nav pretrunā ar publisko iepirkumu pamatprincipiem un normatīvo aktu prasībām.

Piesaistītā apakšuzņēmuma nomaiņa publiskā iepirkuma procedūrā

Piesaistītā apakšuzņēmuma nodokļu parādi, maksātnespējas process, apturētā saimnieciskā darbība vai likvidācijas process nevar būt pamats paša pretendenta automātiskai izslēgšanai no iepirkuma, bet gan tikai piesaistītā uzņēmuma nomaiņai. Turklāt, ja apakšuzņēmējs vienlaikus nav persona, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai izpildītu kvalifikācijas prasības, tā nomaiņa ir obligāta tikai tad, ja tā sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās pakalpojuma līguma vērtības.

Tēzes:
Pamattiesību aspekts lūguma valsts drošības iestādei sniegt atļauju izpaust informāciju izskatīšanā

Lūgums valsts drošības iestādei sniegt atļauju izpaust informāciju, kas personai jau ir zināma, būtībā pielīdzināms interesei patstāvīgi vākt pierādījumus un izvēlēties aizstāvības pozīciju, jo gluži tāpat dod iespēju darīt tiesai kriminālprocesā zināmus faktus un ar tiem pamatotus apsvērumus personas tiesību aizstāvības nolūkā. Šādas atļaujas došana skar tiesības, kuras personai paredz Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmais teikums – aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Apsvērumu un procesuālo lūgumu izteikšana krimināllietu izskatošajai tiesai par Satversmes aizsardzības biroja direktora atteikumu atļaut izpaust informāciju

Personai kā tiesību aizsardzības līdzeklis par Satversmes aizsardzības biroja direktora atteikumu sniegt informāciju jeb atļauju izpaust informāciju papildus sūdzībai ģenerālprokuroram ir atbilstošu apsvērumu un procesuālo lūgumu izteikšana krimināllietu izskatošajai tiesai. Personai ir iespēja izteikties par tai izvirzīto apsūdzību un vērst tiesas uzmanību uz to, ka noteiktu informāciju tā nevar sniegt likumā noteikto ierobežojumu un atļaujas neesības dēļ. Tad tas būtu tās tiesas uzdevums, kura izskata krimināllietu, – pieņemt lēmumus un organizēt procesa norisi tā, lai pieteicējam būtu pietiekamā apjomā nodrošināta iespēja aizstāvēties, samērojot to ar valsts drošības interesēm.

Tēze:
Pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas pamats ir divu kumulatīvu kritēriju iestāšanās: pirmkārt, tiesas konstatējums, ka tad, ja pagaidu aizsardzības līdzekļi netiktu piemēroti, varētu rasties būtisks kaitējums vai zaudējumi, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus (subjektīvais kritērijs), un, otrkārt, secinājums, ka pārsūdzētais lēmums ir pirmšķietami prettiesisks (objektīvais kritērijs). Proti, ja tiek konstatēts, ka neizpildās objektīvais vai subjektīvais kritērijs pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanai, tad lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu ir noraidāms.

Tēze:

Pagaidu aizsardzības līdzeklim ir jāatbilst nākotnē sagaidāmajam spriedumam, proti, tas nevar ietiekties tādās tiesiskajās attiecībās, kas ar spriedumu, izskatot lietā pieteiktos prasījumus, nevarētu tikt noregulētas. Ja lūgtais pagaidu aizsardzības līdzeklis neatbilst lietā sagaidāmajam spriedumam, tad attiecīgais lūgums ir procesuāli nepieļaujams un procesuāli nepieļaujams pagaidu aizsardzības līdzeklis nav izskatāms pēc būtības.
Situācijā, kad lūgums par pagaidu aizsardzību nav procesuāli pieļaujams vai tāds kļuvis tiesvedības laikā, šāda lūguma pieņemšana izskatīšanai ir atsakāma vai attiecīgajā jautājumā ir izbeidzama tiesvedība, ja lūgums ir ticis pieņemts izskatīšanai, pēc analoģijas piemērojot tās tiesiskās sekas, kas paredzētas Administratīvā procesa likuma 185.1panta ceturtajā vai sestajā daļā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)