Tieslietu padomes izveidotā tiesneša amata kandidātu atlases komisija ir beigusi Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atlases procesu – uz jaunās tiesas 10 tiesneša amata vietām atlasīti 10 kandidāti no 95, kas bija pieteikušies izsludinātajā konkursā. Kandidātu vārdi kļūs publiski zināmi līdz ar dokumentu nosūtīšanu uz Saeimu iecelšanai tiesneša amatā.

Tiesnešu atlase pirmo reizi notika saskaņā ar jaunu, principiāli atšķirīgu no iepriekšējās, tiesnešu atlases kārtību piecās kārtās. Atlases procesam bija dots ierobežots laiks, turklāt tas bija jāorganizē Covid-19 pandēmijas ierobežojumu apstākļos, kas bija gan tehniski, gan emocionāli izaicinoši. Taču minētais sekmēja jaunu nākotnē noderīgu risinājumu rašanu un sniedza vērtīgu pieredzi. Komisijas mērķis bija neļaut laika limitam ietekmēt atlases procesa kvalitāti, un komisija izdarīja visu labāko iespējamo esošā regulējuma un doto iespēju robežās.

Pirmajai reizei ir īpaša nozīme visai turpmākajai tiesnešu atlasei – kādi būs ielikti pamati, tāda turpmāk būvēsies ēka. Piemērojot jauno atlases kārtību praksē, komisija arī secinājusi, ka atlases procesu būtu iespējams uzlabot, lai to nākotnē padarītu vēl efektīvāku un jēgpilnāku.

Komisijas locekle Agnese Veita, Rīgas apgabaltiesas tiesnese, pauž gandarījumu par padarīto, kā arī raksturo savu un komisijas pieredzi šādi: „Lai notiktu attīstība, ir jāpiedzīvo grūtības. Atlases procesa gaitā dažbrīd raisījās sajūta, ka mēs lielā ātrumā traucamies pa krāčainu upi, nezinot, kas mūs gaida aiz katra nākamā līkuma. Tādi brīži ir liels profesionalitātes pārbaudījums gan individuāli katram komisijas loceklim, gan komisijai kā komandai. Izdarītais ļauj secināt, ka komisijai uzticēto, tiesu sistēmas attīstībai svarīgo pienākumu esam paveikušas, ieguldot tajā visas savas dažādo tiesību nozaru profesionālas zināšanas un personiskās prasmes.”

Atlase ir tikai tiesneša ceļa sākums

Ir jākliedē mīts, ka saskaņā ar jauno kārtību var tikt atlasīti jau gatavi tiesneši. Tas nav iespējams, jo par tiesnesi nepiedzimst un nav tādas mācību programmas, kuras rezultātā iegūst tiesneša diplomu. Katram juristam ir savs prasmju un zināšanu komplekts, bet tiesneša darbs prasa mērķtiecīgu nepieciešamo prasmju izkopšanu. „Tiesneša darbā nepietiek ar juridiskajām zināšanām. Labam tiesnesim nozīmīga ir vēlēšanās un prasme mācīties, attīstīties. Ja tā būs, tiesnesis tiks galā ar izaicinājumiem, kuru tiesneša darbā netrūkst. Kļūt par tiesnesi ir mūža darbs,” saka komisijas priekšsēdētāja senatore Dzintra Balta.

Komisija secināja, ka rezervistu soliņš nav nemaz tik garš kā cerēts. Atlasīts tieši nepieciešamais kandidātu skaits bez rezerves. Rūpīgi tika pildīts uzdevums atlasīt kandidātus, kas spēj nokārtot zināšanu testu, atrisināt tiesību jautājumu kāzusus, un saskatīt starp tiem tos kandidātus, kuriem vislabākais potenciāls gatavībai mācīties un virzībai uz attīstību. No katra pretendenta paša bija atkarīgs, cik viņš spēja dotajā laikā koncentrēties, lai atklātu un parādītu savas prasmes.

Svarīgi saprast, ka atlases rezultāts ir tikai pats ceļa sākums. „Ļoti nozīmīgi ir tiesu sistēmā veidot drošu, atbalstošu un uz attīstību vērstu vidi, kurā tiesnesis var veidot un izkopt amatam nepieciešamās prasmes,” norāda Dzintra Balta, piebilstot, ka tas ir būtiski katram tiesnesim, ne tikai tiem, kas tikko sāk savu karjeru, jo esošās prasmes dzīves gaitā var ne tikai attīstīties, bet arī regresēt. Tādēļ katram atsevišķi un visiem kopā jārūpējas par savu profesionālo formu, jāveido attīstību sekmējoša iekšējā kultūra, kā arī visiem pieejams mācību un prasmju izkopšanas instrumentu piedāvājums.

Jaunais atlases process – labs, bet pilnveidojams instruments

Atlases procesā bija piecas kārtas – formālo atbilstības kritēriju novērtējums; atbilžu uz atlases kārtībā paredzētajiem jautājumiem izvērtējums; profesionālo zināšanu tests; kāzusu risināšana; kompetenču intervijas. Pēdējā kārtā komisija strādāja kopā ar profesionālu personālvadības speciālistu.

Komisijas locekle Adrija Buliņa raksturo atlases procesu kā darbietilpīgu, bet arī interesantu: „Izskatījām gandrīz 100 iepriekšējās darba pieredzes aprakstus. Komisijas uzdevums bija saprast, vai kodolīgs profesionālais pieteikums neslēpj sevī patiešām spējīgu tiesnesi un otrādi – apjomīgs apraksts – neatbilstošu kandidātu. Personāla atlases pamatā vienmēr ir cilvēki. Ne katrs kandidāts ir piemērots lomai, kurai šobrīd meklējām speciālistu. Vērtējām arī kandidāta personības iezīmes: inteliģenci, emocionālo noturību, empātiju, kā arī profesionālās kompetences. Proti, kādu lomu cilvēks ieņems attiecīgajā komandā. Vienlaikus darbs komisijā rezultējās ne tikai analītiskās diskusijās par kandidātu piemērotību, bet arī vērtīgos secinājumos par atlases procesu un izaicinājumiem. Šobrīd ir labi padarīta darba sajūta.”

Nākamais komisijas uzdevums ir apkopot priekšlikumus procesa uzlabošanai. Tieslietu padomes apstiprinātās Tiesneša amata kandidātu atlases kārtības darbības uzsākšanas gaita ir iezīmējusi nepieciešamību pēc vairākiem precizējumiem un uzlabojumiem. Piemēram, neiespējamība šodienas situācijā atlasi noturēt klātienē liks vispārināt noteikumus tā, lai tie vienlīdz būtu piemēroti kā klātienes, tā neklātienes norisei. Aptaujāti arī pretendenti, saņemot atgriezenisko saiti par viņu pieredzi atlasē un ieteikumiem tās veiksmīgākai gaitai. Pieredzes apkopošanu un atlases kārtības pilnveidošanu jāspēj izdarīt savlaicīgi, pirms tiek izsludināti nākamie konkursi uz vakantajām tiesnešu amata vietām vispārējās jurisdikcijas un administratīvajās tiesās.

Nākamais solis: mācības

Pēc iecelšanas tiesneša amatā Ekonomisko lietu tiesas jaunie tiesneši tiks iesaistīti mācību procesā, kas palīdzēs sagatavoties praktiskajam darbam tiesā.

Pildot galveno uzdevumu saskaņā ar atlases kārtību un vērtējot pretendentu prasmes, komisija arī noskaidroja, kuru prasmju izkopšanā pirmām kārtām būs nepieciešama apmācība nākamajiem tiesnešiem. Komisija ir sniegusi ieteikumus par veidu, kādā vislabāk nodrošināt jaunajiem tiesnešiem atbalstošu darba vidi, kā plānot individuāli piemērotas mācības ne tikai sākumposmā, bet arī turpmākās karjeras gaitā, kā noteikt jomas, kurās varēs palīdzēt mentori – pieredzējuši tiesneši.

Komisijas locekle Silva Reinholde, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja, norāda, ka kandidātus sagaida nopietns darbs, lai nostabilizētu ne tikai teorētiskās juridiskās zināšanas, bet arī attīstītu praktiskās iemaņas tiesas spriešanā, darba organizācijā un sadarbībā ar darbiniekiem. Ekonomisko lietu tiesā, atšķirībā no situācijas, kurā jauns tiesnesis ienāk jau esošā darba kolektīvā, viss būs jauns un nezināms.

Komisijas locekle senatore Sandra Kaija akcentē, ka atlasītajiem kandidātiem, pirms uzsākt pilnvērtīgi pildīt tiesneša amata pienākumus, nepieciešams pievērst lielu uzmanību tieši krimināltiesisko jautājumu apguvei, jo lielai daļai kandidātu nav vai ir bijusi tikai neliela pieredze šajā jomā.

Ekonomisko lietu tiesai darbs jāuzsāk šā gada 31.martā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211