“Tā kā no tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tad visu mūsu kopīgs mērķis ir padarīt Latviju par naudas atmazgātājiem neērtu un pat bīstamu vietu,” uzrunājot starptautiskā simpozija “Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi” dalībniekus, sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Priekšsēdētājs atzina – lai gan naudas atmazgāšanas tēma nav jauna, tās aktualitāte nemazinās un diez vai mazināsies. Viņš akcentēja īpašo profesionalitāti, ar kādu jāveic darbības šajās lietās: “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietu procesuālo īpatnību dēļ (piemēram, pierādīšanas standarti un pierādīšanas nasta) šī lietu kategorija stāv daudz tuvāk potenciāliem cilvēktiesību pārkāpumiem salīdzinājumā ar krimināllietām, kuras balstās uz klasiskajiem krimināltiesiskajiem pierādīšanas un citiem standartiem. Tāpēc jo īpaši nopietna uzmanība pievēršama ķirurģiskai precizitātei, ar kādu šīs procesuālās darbības veicamas.”

No tiesām ienāk ziņas, ka izmeklēšana mēdz pieturēt lietas, lai gan izmeklēšanas darbības netiek veiktas. Procesi par noziedzīgi iegūtu mantu bieži tiek nodoti tiesai pēdējā brīdī, pirms izbeidzas maksimālais likumā atļautais mantas aresta termiņš, kaut gan lielākoties pēc sākotnējo pierādījumu iegūšanas un personas paskaidrojumu saņemšanas nozīmīgas ziņas vairs nav tikušas iegūtas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicina vienmēr apsvērt, vai ir vērts tik ilgi ierobežot personas tiesības, jo likums ļauj izdalīt procesu un nodot to tiesai, ja objektīvu iemeslu dēļ pamata krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā nav iespējama.

Tāpat reizēm ir problēmas ar to, ka procesa virzītāji lēmumos par procesa nodošanu tiesai kā pierādījumu akli atkārto Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumā minēto pamatojumu, lai gan mantas īpašnieks to jau ir ar pierādījumiem atspēkojis. Tā nedrīkst būt! – norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs, jo tie ir cilvēktiesību jautājumi, pret kuriem jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi.

Aigars Strupišs uzsvēra, ka jebkurā gadījumā tiesas darbojas un darbosies likumā noteiktajā kārtībā – izskatīs lietas, objektīvi izvērtēs iesniegtos pierādījumus un pieņems nolēmumus. Kvalitatīvs tiesu darbs ir ļoti lielā mērā atkarīgs no kvalitatīvas izmeklēšanas, kvalitatīvas apsūdzības un arī no kvalitatīvas aizstāvības.

Noslēgumā priekšsēdētājs atgādināja, ka pret naudas atmazgāšanu nav jēgas cīnīties vienā valstī. Veiksmīgai naudas atmazgāšanas apkarošanai nepieciešams saskaņots starptautisks darbs, kurš balstās uz identiskiem standartiem visās valstīs. Pretējā gadījumā notiks vienkārši atmazgāšanas vietas maiņa, bet netīrā nauda tāpat turpinās cirkulēt visa pasaulē.

Simpoziju “Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi” 7. un 8.oktobrī organizē Valsts policija sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā. Tas ir profesionālās pilnveides starptautisks pasākums  tiesībsargājošo iestāžu, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, lai sniegtu ieskatu labās prakses piemēros noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā un apspriestu vienotas izmeklēšanas prakses iespējas starptautiskā līmenī.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211