Tiesu pils

Drukas versija
 

Uzskatot, ka „tiesa ir kultūras iestādījums un kultūras pazīme”, 1936.gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis atzina par nepieciešamu ķerties pie jaunas resora centrālās ēkas – Tiesu pils – būves, jo Rīgā izvietotajām tiesu iestādēm – Senātam, Tiesu palātai un Rīgas apgabaltiesai – trūka piemērotu telpu. Sākotnēji bija vairāki varianti, kā risināt problēmu, taču neviens no tiem neatrisinātu to pilnībā. Ministru kabinets atļāva Tieslietu ministrijai celt Tiesu pili trīsstūrī starp Brīvības bulvāri, Tērbatas ielu un Elizabetes ielu, nopērkot no Rīgas pilsētas Ravelina laukumu un nojaucot veco Senāta un Tiesu palātas ēku.

Par labāko būvprojektu izsludināja sacensību. Tika iesniegti astoņi projekti. Galīgo projektu uzdeva izstrādāt arhitektam Fridriham Skujiņam. Līgumu par būvniecību noslēdza ar būvuzņēmēju M.Vaitnieku, un 1936.gada 4.decembrī plašās svinībās tika likts Tiesu pils pamatakmens.

Projekta pirmās kārtas celtniecību paveica nepilnos divos gados. Pirmais svinīgais akts Tiesu pilī tika noturēts valsts pastāvēšanas 20 gadu atceres gadadienā 1938.gada 18.novembrī. Tiesu pilī izvietojās Tieslietu ministrija, Senāts, Tiesu palāta, Rīgas zemesgrāmatu nodaļa un dažas citas ar tiesu darbu saistītas iestādes. Ēkā gan vēl turpinājās iekšdarbi. Oficiālā Tiesu pils atklāšana notika 1938.gada 9.decembrī.

Pilī bija 130 sēžu zāles, kabineti un kancelejas telpas. Ēkas apšuvums un fasādes detaļas veidotas no Latvijas vietējā granīta. Interjerā izmantotas tautas mākslas tradīcijās veidotas detaļas. Būvdarbi izmaksāja 2479700 latu. Amatnieki un strādnieki nostrādāja 250000 darbadienu. 

        Senāts izvietojās jaunuzceltās pils otrajā stāvā. Senāta sēžu zāli rotāja uzraksts „Viens likums, viena taisnība visiem”.

Uzbūvējot Fr.Skujiņa projektētās celtnes otro daļu, kas bija paredzēta zemāka līmeņa tiesām, Tiesu pilī vienkopus atrastos visas tiesu iestādes. Taču kad 1940.gadā padomju režīms likvidēja Senātu, skaistās Tiesu pils telpas pārņēma padomju iestādes – LPSR Ministru Padome, Valsts Plāna komiteja un citas. Turpinājās ēkas otrās kārtas celtniecība, bet ne vairs tiesu vajadzībām. Latvijas PSR Augstākā tiesa izvietojās tagadējās Rīgas apgabaltiesas telpās.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Augstākā tiesa prasīja tiesības atgriezties Tiesu pilī. Tā nebija tikai tiesnešu iegriba vai nodeva vēsturei, bet reāla nepieciešamība, jo nevarēja strādāt vienā ēkā, Brīvības bulvārī 34, divas tiesas – Rīgas apgabaltiesa un Augstākā tiesa. 1993.gada 15.martā Augstākās tiesas plēnums pieņēma lēmumu „Par tiesu pili”, norādot, ka Augstākās tiesas tiesības atgriezties Tiesu pilī ir juridiski, morāli un vēsturiski pamatotas.

1995.gadā Augstākā tiesa pakāpeniski sāka pāriet uz Tiesu pils daļu Brīvības bulvārī 36 Elizabetes ielas pusē. 1996.gada 23.aprīlis bija vēsturiska diena – Augstākā tiesa atgriezās Tiesu pilī.

Tas bija nozīmīgs tiesas darba apstākļu uzlabojums, taču ne pilnīgs. Tiesu pilī atvēlēto telpu Augstākajai tiesai bija par maz, krimināllietu tiesu zāles joprojām bija Rīgas apgabaltiesas ēkā. Ēkā bez Augstākās tiesas atradās Ministru kabinets, Valsts kanceleja, Tieslietu ministrija un Ārlietu ministrija. Tikai pakāpeniski Augstākās tiesas telpas paplašinājās – 2010.gadā tiesa atguva telpas, kurās iepriekš bija izvietojusies Tieslietu ministrija.

Taču joprojām Augstākā tiesa nav atgriezusies savā vēsturiski nozīmīgākajā telpā – Senāta zālē, kas palikusi par valdības sēžu zāli. Arī centrālā ieeja Tiesu pilī, kuras vestibilā atrodas Kārļa Zemdegas veidotā skulptūra „Taisnība”, ved uz valdības, nevis Augstākās tiesas telpām.