Spriedumu birojs

Drukas versija
 

No 1938. gada maija (faktiski no septembra) līdz 1940. gada oktobrim Senātā darbojās Spriedumu birojs, kura pamatuzdevums bija pārredzēt un sistematizēt Senāta praksi un ar speciālu kartotēku palīdzību rūpēties par prakses saskaņošanu.

Juridiskais pamats Spriedumu biroja kā institūcijas izveidei bija Ministru kabineta 1938. gada 29.martā pieņemtais likums “Pārgrozījums un papildinājums Tiesu iekārtā”, kura 611.‑6111. pants attiecās uz Spriedumu biroju.

Likuma papildinājums par Spriedumu biroju tapa pēc padziļinātas Rietumeiropas valstu tiesu līdzīgu institūciju izpētes, kuru personīgos apmeklējumos veica Latvijas Patstāvīgās Starptautiskās Tiesas organizācijas pārstāvis senators Kārlis Ducmans. Viņš arī kļuva par pirmo un vienīgo Spriedumu biroja vadītāju. Ieskatu par Spriedumu biroja darbību sniedz K. Ducmaņa atskaites par biroja darbu. Tās attiecas gan uz biroja darbiniekiem, darba intensitāti, lai apkopotu judikatūras atziņas, gan sadarbību ar Senāta departamentiem.

Darba pamatprincipi noteikti Senāta Spriedumu biroja instrukcijā, kuras I daļa (Spriedumu biroja darbvedība) un II daļa (Spriedumu biroja funkcijas) pieņemta Senāta Apvienotas sapulces 1939. gada 13. jūnija rīcības sēdē. Apvienotā sapulce 1940. gadā apsprieda instrukcijas II daļas papildināšanu un III daļas (Publikācijas) pievienošanu, tomēr tās tā arī netika oficiāli apstiprinātas. K. Ducmaņa paskaidrojumi pie instrukcijas projekta aptver arī instrukcijas nepubliskoto III daļu.

Nepilna pusotra gada laikā četru darbinieku kolektīvs (neskaitot mašīnrakstītājas) krājumos bija ievedis 3006 tēzes un 294 atzīmes, kas izvilktas no Senāta Apvienotās Sapulces (44 tēzes, 2 atzīmes), Civilā departamenta (1396. tēzes, 96 atzīmes), Administratīvā departamenta (815 tēzes, 99 atzīmes) un Kriminālā departamenta (696 tēzes, 96 atzīmes) 1937.–1940. gada spriedumiem. Daļa no šiem materiāliem 3500 lapu kopapjomā ir digitalizēti un pieejami Valsts Vēstures arhīva internetvietnē