Tiesu reforma: tiesu palātu likvidēšana

Drukas versija
 

2013.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par tiesu varu”, paredzot pāreju uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu un nosakot, ka visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instances – apgabaltiesa, bet Augstākās tiesas sastāvā ir tikai kasācijas instance. Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas struktūrā bija līdz 2014.gada 31.decembrim, bet Civillietu tiesu palāta – līdz 2016.gada 31.decembrim.

Šī ir nozīmīgākā tiesu reforma kopš valsts neatkarības atjaunošanas un līdzšinējās tiesu sistēmas izveides pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Visbūtiskāk reorganizācija skar Augstāko tiesu, likvidējot tajā apelācijas instanci.

Aizverot Krimināllietu tiesu palātas vēstures lappusi Augstākajā tiesā, statistika liecina – 19 gados tiesu palātas tiesvedībā bijušas vairāk nekā 7600 lietas.

Krimināllietu tiesu palātai bijuši trīs priekšsēdētāji – Andrejs Lepse, Ivars Bičkovičs un Ervīns Kušķis, viņu vadībā šajos gados strādājuši 18 tiesneši un 16 tiesnešu palīgi. Kopā ar kancelejas darbiniekiem – 89 cilvēkiem Krimināllietu tiesu palāta bijusi darba dzīves daļa.

Bez izskatītajām tiesu lietām būtiskas vērtības, ko Krimināllietu tiesu palāta devusi Latvijas tiesu sistēmai, ir apelācijas procesa krimināllietās veidošana un iedzīvināšana praksē, apelācijas instances nolēmumu krājumu sagatavošana, vairāki palātas tiesnešu palīgi ir izauguši par tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, Krimināllietu tiesu palātas tiesneši Andrejs Lepse un Aija Branta bijuši Satversmes tiesas tiesneši, gandrīz viss kasācijas instances – Krimināllietu departamenta – sastāvs ir veidojies no bijušajiem palātas tiesnešiem. Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pirms šī amata bija Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs.