Tieslietu padomes sēdē uzklausa ziņojumus un pieņem lēmumus tiesu sistēmai būtiskos jautājumos

Drukas versija
 

Tieslietu padome 24.aprīļa sēdē diskutēja par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, analizēja darbu un paveikto kopš Latvijas tiesu Komunikācijas stratēģijas ieviešanas, uzklausīja informāciju no Eiropas Komisijas ziņojuma par tiesiskumu Eiropas Savienībā, kurā Latvijai ir vairāki pozitīvi rādītāji, lēma tiesnešu karjeras jautājumus un apstiprināja pārstāvi darbam maksātnespējas administratoru eksaminācijas komisijā.

Izskatot Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas 2017.gada 10.aprīlī iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” pirms otrā lasījuma Saeimā, Tieslietu padome atbalstīja kārtību, kādā tiks publiskoti disciplinārlietu lēmumi. Grozījumi paredz, ka pie atbildības sauktā tiesneša vārds un uzvārds lēmumā pēc tā spēkā stāšanās netiek aizklāts. Tieslietu padome jau 2015.gada decembrī konceptuāli bija atbalstījusi kārtību, ka, publiskojot tiesnešu disciplinārlietā pieņemto galīgo lēmumu, nav nepieciešams aizklāt tiesneša vārdu, par kura rīcību skatīta lieta. Tāpat Tieslietu padome atbalstīja priekšlikumu palielināt apgabaltiesu tiesu priekšsēdētāju atbildību disciplinārlietu ierosināšanā, jo daudzas lietas netiek pārsūdzētas un nenonāk Augstākajā tiesā, līdz ar to maksimālai iespējai ierosināt lietas būtu jābūt apgabaltiesu līmenī, nesamazinot Augstākās tiesas priekšsēdētāja iespēju ierosināt disciplinārlietas.

Tieslietu padome uzklausīja un novērtēja tās apstiprinātās Latvijas tiesu Komunikācijas stratēģijas ieviešanu dzīvē, kā pozitīvu atzīstot augsto novērtējumu no profesionāļu puses, proti, balvas, kuras par Latvijas tiesu sistēmas ārējās komunikācijas stratēģijas īstenošanu tika iegūtas Baltijā lielākajā komunikācijas nozares konkursā „Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2017” – zelta godalgu kategorijā “Izaicinājumi un krīzes menedžments” un sudraba godalgu “Publisko attiecību” kategorijā.

Tieslietu padome iepazinās ar Augstākās tiesas veikto aptauju, noskaidrojot viedokli tiesu komunikācijā ar medijiem. Aptaujājot reģionālo, nacionālo un specializēto mediju žurnālistus noskaidrots, ka pēdējo divu gadu laikā kopumā tiesu komunikācija ir uzlabojusies, to aptaujā pauduši 68% respondentu. Mediji aptaujā atzina, ka visnoderīgāk mediju darbā ir tiesu komunikatori – darbinieki, kas atbild par sadarbību ar medijiem (atzīmēja 96% respondentu); Tiesas.lv – pieejamie tiesu nolēmumi un iespēja sekot lietas gaitai (78%); sistematizēta judikatūra – Augstākās tiesas mājaslapā (70%); tiesu preses relīzes (61%). Aptaujā tika noskaidroti arī neskaidri jautājumi komunikācijā ar tiesām, piemēram, par audio vai video ieraksta veidošanu, nolēmumu pieejamību, utt. Šos jautājums tiesu komunikatori izanalizēs, lai panāktu vienotu izpratni un kārtību visās tiesās.

Tieslietu padome apsprieda Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīlī publicēto ikgadējo ziņojumu EU Justice Scoreboard 2017, kas sniedz visaptverošu salīdzinājumu par tiesu sistēmu darbību un efektivitāti dalībvalstīs. Lietu izskatīšanas ātruma ziņā Latvija stabili ieņem labus rādītājus (14.vieta strīdīgo civillietu/ komerclietu izskatīšana 1.instancē; vieni no augstākajiem rādītājiem administratīvo lietu izskatīšanā). Šogad EU Justice Scoreboard salīdzinājis tiesas pieejamību no finanšu aspekta, izvērtējot gan juridiskās palīdzības, gan valsts nodevu apmērus. Secināms, ka Latvijā ir vienas no augstākajām valsts nodevām civillietās (piemēram, augstākas nekā Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Lietuvā), turklāt vairākās Eiropas valstīs (Spānijā, Francijā, Luksemburgā un Rumānijā) valsts nodevu nav. Šādā kontekstā ir apskatāmi rādītāji par valsts budžeta izdevumiem tiesām, kas parāda, ka Latvija, piemēram, ierindojas 5.vietā Eiropā, vērtējot valsts tēriņus % no iekšzemes kopprodukta.

Šā gada jaunums pētījumā ir īpaša sadaļa, kas veltīta tiesu kvalitātes standartiem. Faktiski visās ES valstīs viens no rādītājiem kvalitātes monitoringam ir atlikto lietu skaits. Pārsvarā visās valstīs tiek pēc būtības sekots līdzi neatbilstībai standartiem, attiecīgi reaģējot (tiek nozīmēti īpaši tiesneši asistēšanai uz laiku, menedžmenta risinājumi u.c.).

Ziņojumā apskatīts sabiedrības vērtējums par tiesu varas neatkarību, kur augstākie rādītāji tradicionāli ir Skandināvijas valstīs, Anglijā, Austrijā, Vācijā un Nīderlandē.  Latvijas sabiedrības vērtējums ir līdzīgs kā Polijā un Čehijā. Interesanti, ka Igaunijas iedzīvotāji bieži atzīmējuši, ka “nezina”, kā vērtēt tiesu varu (40%), acīmredzot izvairoties vērtēt procesus, ar kuriem dzīvē nav bijusi saskare.

Tiesu varas neatkarības kontekstā skatīts jautājums, kādas institūcijas ir iesaistītas tiesnešu iecelšanā. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā pastāv Tieslietu padome, kas nav iesaistīta lēmumu pieņemšanā par tiesnešu iecelšanu.

Jaunākais EU Justice Scoreboard iezīmē šādas tendences:

Latvijas «stiprie punkti»: lietu izskatīšanas termiņu stabilitāte un uzlabošanās; IT un elektroniskā saziņa; spriedumu pieejamība, tiesu un mediju attiecības.

Latvijas «vājie punkti»: budžets: kritēriji tā izstrādei; budžeta ieguldījumi un atdeve; tiesu neatkarības uztvere; tiesu standartu izmantošana, tiesnešu iecelšana.

Izskatot kadru jautājumus, Tieslietu padome pieņēma lēmumu uzdot Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Sandrai Strencei pildīt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša pienākumus amata vakances laikā uz diviem gadiem. Darbam maksātnespējas administratoru eksaminācijas komisijā Tieslietu padome izvirzīja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Inesi Rubinu.

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv