Tiesas process Senātā

Drukas versija

Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma – lietas tiek izskatītas pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā un kasācijas instances tiesā (atsevišķos gadījumos likumdevējs ir noteicis izņēmumus no šīs kārtības).

Kasācija (latīņu, cassatio – atcelšana) ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Kasācijas instance pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un taisa secinājumus, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem. Kasācijas instances spriedumi un lēmumi nav pārsūdzami.

Kasācijas instance ir Senāta Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments.

Senāta departamenti izskata kasācijas sūdzības un kasācijas protestus par tiesu spriedumiem apelācijas kārtībā izskatītajās lietās.

Administratīvo lietu departaments izskata arī kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem (atsevišķās lietu kategorijās pirmās instances tiesa ir Administratīvā apgabaltiesa).

Atsevišķās procesuālajos likumos noteiktajās lietu kategorijās Senāts ir kasācijas instance pirmās instances nolēmumiem (kurus nav paredzēts pārsūdzēt apelācijas instancē).

2018.gadā Augstākajā tiesā kasācijas instancē izskatītas 2817 lietas, no tām 1388 civillietas, 668 krimināllietas un 761 administratīvā lieta. Vairāk Augstākās tiesas statistiku skatīt šeit

 

Tiesas sastāvs. Senāta departamenti lietas izskata koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā. Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos lietu izskata paplašinātā Civillietu departamenta sastāvā, savukārt Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos – Administratīvo lietu departamenta kopsēdē. Kriminālprocesa likumā paredzēts, ka prokurora atzinumu un iesniegtos materiālus par jaunatklātiem apstākļiem lietās, kurās lēmumu pieņēmis Krimināllietu departaments, izskata pieci senatori, kuri agrāk nav piedalījušies šīs krimināllietas izskatīšanā.

 

Drošības nauda. Iesniedzot kasācijas sūdzību krimināllietā, drošības nauda nav jāmaksā. Iesniedzot kasācijas sūdzību, blakus sūdzību vai pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem civillietā un administratīvajā lietā, kā arī lūgumu par pagaidu aizsardzību administratīvajā lietā, jāmaksā drošības nauda.

Vairāk par drošības naudu skatiet šeit

 

Pārstāvība. Civillietās fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību, bet juridisko personu lietas – to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī advokāts. Krimināllietās kasācijas sūdzību var iesniegt apsūdzētais, viņa aizstāvis, cietušais, viņa pārstāvis un likumiskais pārstāvis, bet prokuroram ir tiesības iesniegt kasācijas protestu.

 

Tiesvedības valoda. Tiesvedība Senātā notiek valsts valodā. Krimināllietās dalībniekam, kurš nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda. Šādas iespējas ir arī pieteicējiem - fiziskajām personām - administratīvajās lietās. Savukārt civillietās lietas dalībniekam ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, ja viņš nepārvalda valsts valodu. Valsts nodrošina tulku tikai tām fiziskajām personām, kuras civillietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību vai ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas.

 

Tiesas nolēmumu un lietas materiālu pieejamība. Tiesas informācijas pieejamību nodrošina lietas izskatīšanas atklātuma princips. Ikvienam ir tiesības kā klausītājam piedalīties atklātā tiesas sēdē un iepazīties ar atklātā tiesas procesā (mutvārdu vai rakstveida) pieņemtu nolēmumu.

Atklātā tiesas procesā izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, – ar tā pieņemšanas brīdi. Slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas procesā izskatītas lietas nolēmums savukārt ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot lietas ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

Visus atklātā tiesas procesā pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē portālā www.tiesas.lv. Tāpat publicē arī Krimināllietu departamenta lēmumus, bet Civillietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta lēmumus – pēc tiesas ieskata. Savukārt Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv tiek publicēti visu departamentu spriedumi un lēmumi, kuros izteiktas judikatūras atziņas.

Persona ar Augstākās tiesas nolēmumiem var iepazīties arī tiesas Kancelejā.

Atklātā procesā izskatītas lietas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, bet tikai ar brīdi, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums. Līdz tam lietas materiāli ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos.

Vairāk par Augstākās tiesas informācijas izsniegšanas kārtību skatiet šeit