Administratīvo lietu departaments

Drukas versija
 

Departamenta kompetence

Administratīvo lietu departaments izskata:

  • kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem un papildspriedumiem;
  • likumos paredzētajos gadījumos – kasācijas sūdzības par Administratīvās rajona tiesas spriedumiem vai papildspriedumiem (piemēram, likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” vai Publisko iepirkumu likumā noteiktajos gadījumos);
  • blakus sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas lēmumiem;
  • blakus sūdzības par Administratīvās rajona tiesas lēmumiem Administratīvā procesa likuma191.panta trešajā daļā un 283.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos (par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu vai izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz to, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā, pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu, vai pieteikums iesniegts par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta procesuāla pārkāpuma konstatēšanu, bet tas neatbilst likuma 184.panta otrajā daļā minētajiem priekšnoteikumiem), un 317.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos (lietās, kurās Administratīvās rajona tiesas spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā);
  • pieteikumus par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, kā arī pagaidu noregulējuma piemērošanu;
  • pieteikumus par jaunatklātiem apstākļiem, ja tie iesniegti par Augstākās tiesas nolēmumu.

Vienlaikus citu likumu speciālajās tiesību normās ir noteiktas atsevišķas lietu kategorijas, kurās Administratīvo lietu departaments lietu izspriež kā pirmās (un vienīgās) instances tiesa:

  • lietās, kas saistītas ar Saeimas vēlēšanām, izskatot pieteikumus par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem, kas pieņemti par apstrīdētajiem iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem, par Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un par lēmumiem, kas pieņemti, izvērtējot notiesājoša sprieduma krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem ietekmi uz mandātu sadalījumu;
  • izskatot pieteikumus par iekšlietu ministra lēmumiem par ārzemnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā.

 

Kasācijas sūdzības iesniegšana

Apelācijas instances (vai likumā noteiktajos gadījumos – pirmās instances) tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas, un šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Kasācijas sūdzību iesniedz tiesai, kas taisījusi spriedumu. Ja kasācijas sūdzību noteiktā termiņā iesniedz tieši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam, termiņš nav uzskatāms par nokavētu. Par kasācijas sūdzības pieļaujamību, virzību un nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu lemj Administratīvo lietu departaments.

Ja kasācijas sūdzībā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt sūdzības iesniedzējam iesniegt tās kopsavilkumu.

Ja kasācijas sūdzība tiek pieņemta, tiesa nosūta kasācijas sūdzības norakstus pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem un paziņo, ka viņiem viena mēneša laikā ir tiesības iesniegt departamentam paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

Līdzpieteicējs un trešā persona, kas piedalās procesā tā dalībnieka pusē, kurš iesniedzis kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai. Par pievienošanos kasācijas sūdzībai mēneša laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas rakstveidā paziņo Administratīvo lietu departamentam.

Administratīvā procesa dalībnieks viena mēneša laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas var iesniegt pretsūdzību.

Iesniedzējs var atsaukt iesniegto kasācijas sūdzību, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

 

Rīcības sēde

Jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj departamenta tiesnešu kolēģija trīs tiesnešu sastāvā rīcības sēdē. Ar rīcības sēdes vienbalsīgu lēmumu var tikt atteikta kasācijas tiesvedības ierosināšana:

  • ja nav ievērotas likumā noteiktās prasības kasācijas sūdzības saturam vai iesniegšanai; 
  • ja kasācijas sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra un pārsūdzētais spriedums tai atbilst;
  • ja, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

Līdz ar lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā pārsūdzētais spriedums un tas kļūst izpildāms.

Ar rīcības sēdes lēmumu lietu var nodot izskatīšanai departamenta kopsēdē.

Departamenta tiesnešu kolēģija pēc procesa dalībnieku lūguma var apturēt sprieduma izpildi, kā arī likumā noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu apturēt tiesvedību.

Rīcības sēdē var izlemt arī citus procesuālos jautājumus, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai.

Tiesnešu kolēģija var pieņemt lēmumu nosūtīt lietu papildsprieduma taisīšanai tiesai, kuras spriedums pārsūdzēts, ja attiecīgā tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu.

Rīcības sēdes lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, lietas nodošanu izskatīšanai kopsēdē vai atteikšanos pieņemt likumam neatbilstošu kasācijas sūdzību var sastādīt rezolūcijas veidā.

 

Kasācijas sūdzības izskatīšana

Kasācijas sūdzību departaments izskata rakstveida procesā.

Ja tiesa uzskata, ka lietu lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tas pēc sava ieskata var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Par lietas izskatīšanas laiku tiesa informē arī procesa dalībniekus. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveidā informē procesa dalībniekus par tiesas sastāvu un izskaidro viņu tiesības pieteikt noraidījumu, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

Ja departaments uzskata, ka lietā iespējams izlīgums, tas var izskaidrot procesa dalībniekiem izlīguma noslēgšanas iespējas, kā arī sniegt ierosinājumus izlīguma nosacījumiem. Izlīguma noslēgšanas iespēju izskaidrošanu departaments var veikt gan rakstveidā, gan tiesas sēdē. Var tikt sasaukta tiesas sēde tikai šā jautājuma apspriešanai.

Izskatījis lietu, Administratīvo lietu departaments var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

  • atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
  • atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances vai pirmās instances tiesai;
  • atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja konstatēti apstākļi, kas attiecīgajā lietā nepieļauj tiesvedību.

Administratīvajās lietās sprieduma pasludināšana notiek, pēc sprieduma sastādīšanas nodrošinot lietas dalībniekiem iespēju saņemt sprieduma norakstu tiesas kancelejā. Par sprieduma pasludināšanas dienu (proti, dienu, kad spriedums ir sastādīts un ir iespējams saņemt sprieduma norakstu) procesa dalībniekiem tiek iepriekš paziņots.

Ja, izskatot lietu triju departamenta tiesnešu  sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanu kopsēdē.

Departaments spriedumu sastāda mēneša laikā. Ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu mēnešu laikā.

Tiesnesis, kuram, lietu izskatot departamenta kopsēdē, bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normas tulkojumu vai piemērošanu, var rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai.   

 

Blakus sūdzības izskatīšana

Blakus sūdzības, tāpat arī pieteikumus par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu, kā arī pieteikumus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, departaments izskata rakstveida procesā.

Ja departaments uzskata, ka konkrētā jautājuma izlemšanai nepieciešams mutvārdu process, tas pēc sava ieskata var noteikt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Rīcības sēdē tiesnešu kolēģija var izlemt jautājumu par atteikšanos pieņemt iesniegto blakus sūdzību, kā arī par atteikšanos izskatīt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota.  

Izskatot blakus sūdzību, departaments pārbauda pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

  • atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
  • atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi;
  • atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;
  • grozīt lēmumu.

Ja nav objektīvu šķēršļu jautājuma izlemšanai pēc būtības, departamentam, izskatot blakus sūdzību, ir pienākums ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

 

Nolēmumu stāšanās spēkā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lēmumi un spriedumi nav pārsūdzami un stājas spēkā pasludināšanas (sastādīšanas) dienā.