Krimināllietu departaments

Drukas versija

Krimināllietu departamenta kompetence

Krimināllietu departaments kasācijas kārtībā izskata:

  • kasācijas sūdzības vai protestus par apelācijas instances tiesas nolēmumiem, kas nav stājušies spēkā;
  • kasācijas sūdzības vai protestus par pirmās instances tiesas nolēmumiem, kas pieņemti vienošanās procesā un nav stājušies spēkā.

Krimināllietu departaments izskata arī

  • lietas, kurās apelācijas instances tiesas vai kasācijas instances tiesas nolēmums ir stājies spēkā, ja kriminālprocess atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;
  • pieteikumus un protestus par spēkā stājušos tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu;
  • sūdzības par ģenerālprokurora lēmumiem par personas atzīšanu par speciāli procesuāli aizsargājamu un par speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanu; par kriminālprocesa izbeigšanu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;
  • sūdzības par apelācijas instances tiesas lēmumiem par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas; par apelācijas instances tiesneša lēmumiem atteikt pieņemt kasācijas sūdzību vai protestu;
  • sūdzības par tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātai personai;
  • sūdzības par Ģenerālprokuratūras lēmumiem par personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij.

 

Kasācijas sūdzības iesniegšana

Kasācijas sūdzību var iesniegt apsūdzētais, viņa aizstāvis, cietušais, viņa pārstāvis un likumiskais pārstāvis, kā arī kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura manatai uzlikts arests. Prokuroram ir tiesības iesniegt kasācijas protestu.

Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns apelācijas instances tiesas nolēmums. Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu.

Par iesniegto kasācijas sūdzību vai protestu tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, paziņo un nosūta iesniegtās sūdzības vai protesta kopiju prokuroram un tām personām, kuru intereses un tiesības šī sūdzība vai protests aizskar, kā arī informē apsūdzēto, kas atrodas apcietinājumā, par viņa tiesībām lūgt, lai viņam tiek nodrošināta iespēja piedalīties lietas izskatīšanā.

Kasācijas sūdzību un protestu var at­saukt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Lēmums par kasācijas sūdzības vai protesta pārbaudi

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments pierādījumus lietā no jauna neizvērtē. Nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

Kriminālprocesa likuma 574. pants nosaka, ka par Krimināllikuma pārkāpumu atzīstams:

  • Krimināllikuma Vispārīgās daļas pantu nepareiza piemērošana;
  • Krimināllikuma panta, tā daļas vai punkta nepareiza piemērošana, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu;
  • tāda soda veida vai mēra noteikšana apsūdzētajam, kāds nav paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma panta sankcijā.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 575. panta 1. daļa norāda uz tiem būtiskajiem kriminālprocesa pārkāpumiem, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu.

Atbilstoši Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedumam lietā Nr. 2017-23-01 “Par Kriminālprocesa likuma 573. panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” nolēmumu pārbaude kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā notiks koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā un atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību tiks motivēts.

Rakstveida process

Lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosaka, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami papildu paskaidrojumi vai pēc tiesas ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, tiesa nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Ja lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā, personām, kuras iesniegušas sūdzību vai protestu, kā arī tām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo tiesas sastāvu un izskaidro tiesības septiņu dienu laikā pieteikt noraidījumu.

Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

 

Tiesas sastāvs

Gan rakstveida procesā, gan tiesas sēdē Krimināllietu departaments lietu izskata triju tiesnešu sastāvā.

Sūdzību vai protestu par lēmumiem, kas pieņemti atsevišķos Kriminālprocesa likumā noteiktos gadījumos (par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas; par apelācijas tiesvedības izbeigšanu; pat atteikumu pieņemt kasācijas sūdzību vai protestu), izlemj viens departamenta tiesnesis.

 

Krimināllietu departamenta lēmums

Izskatījis lietu, Krimināllietu departaments pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

  • atstāt nolēmumu negrozītu, bet kasācijas sūdzību vai protestu noraidīt;
  • atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai;
  • atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un izbeigt kriminālprocesu;
  • grozīt nolēmumu;
  • izbeigt kasācijas tiesvedību.

Ja Krimināllietu departaments konstatē tādu būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kuru apelācijas instances tiesa nevar novērst, tas atceļ abu instanču tiesu nolēmumus un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Ja lietu izskata mutvārdu procesā tiesas sēdē, lēmuma rezolutīvo daļu tiesa nekavējoties pasludina tiesas sēžu zālē. Motivētu Krimināllietu departamenta lēmumu ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas paraksta viss tiesas sastāvs un kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai vai tiesai, kuras nolēmums atcelts, ja pieņemts lēmums par lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Krimināllietu departamenta lēmuma kopiju nosūta sūdzības iesniedzējam un prokuroram. Pārējām personām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo izskatīšanas rezultātu.

Lēmumu, uz kura pamata apsūdzētajam atcelts ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izpilda nekavējoties.

Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

 

Lietas izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Pieteikumu un tiesneša vai prokurora lēmumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem par lietu, kurā nolēmumu pieņēmusi pirmās instances vai apelācijas instances tiesa, izskata Augstākās tiesas tiesnesis. Pieteikumu par lietu, kurā lēmumu pieņēmusi kasācijas instances tiesa, izskata pieci Augstākās tiesas tiesneši, kuri agrāk nav piedalījušies šīs krimināllietas izskatīšanā.

Lieta tiek izskatīta tiesas sēdē. Prokurora piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Personas, kuras tiesības vai likumiskās intereses aizskar prokurora atzinums, neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Krimināllietu departaments pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

  • atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā atjauno kriminālprocesu sakaarā ar jaunatklātiem apstākļiem un lietu nosūta prokuratūrai;
  • atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā atjauno kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiiem un lietu nosūta jaunai izskatīšanai attiecīgās instances tiesai;
  • noraida pieteikumu;
  • izbeidz tiesvedību.

 

Spēkā esošo nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu

Pieteikumu par kasācijas kārtībā neizskatīta tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās un attaisnotās personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, var iesniegt advokāts. Pēc šo personu lūguma vai pēc savas iniciatīvas protestu var iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors.

Pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja nolēmumu pieņēmis nelikumīgs tiesas sastāvs vai dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktajā kārtībā nav piedalījies nolēmuma pieņemšanā. Spēkā esošu nolēmuma jauna izskatīšana iespējama arī tad, ja tiesas izdarītie Krimināllikuma pārkāpumi vai Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas var būt par pamatu kasācijas tiesvedības ierosināšanai, noveduši pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.

Ja Augstākās tiesas Krimināllietu departaments pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, tas var atlikt vai apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz tā jaunai izskatīšanai.

Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies spēkā, Krimināllietu departaments no jauna izskata trīs departamentu tiesnešu sastāvā mutvārdu vai rakstveida procesā.

Krimināllietu departaments pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā, taču var to pārbaudīt arī pilnā apjomā un attiecībā uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.

Pieteikuma un protesta izskatīšanas rezultātā Krimināllietu departaments var atstāt nolēmumu negrozītu, atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai vai izbeigt kriminālprocesu, grozīt nolēmumu vai izbeigt tiesvedību.