Civillietu departaments

Drukas versija

Departamenta kompetence

Civillietu departaments atbilstoši Civilprocesa likuma normām izskata:

  • kasācijas sūdzības, pretsūdzības un kasācijas protestus par apelācijas instances tiesas spriedumiem un papildspriedumiem;

  • kasācijas sūdzības un Civilprocesa likuma 250.39 panta pirmajā daļā norādītās blakus sūdzības par Zemgales rajona tiesas nolēmumiem lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;

  • Civilprocesa likuma 55.nodaļā noteiktajos gadījumos blakus sūdzības un blakus protestus par apelācijas instances tiesas pieņemtajiem lēmumiem;

  • Civilprocesa likuma 483.panta kārtībā iesniegtos ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestus par pirmās instances tiesas nolēmumiem, ja tie stājušies spēkā un nav pārsūdzēti no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki;

  • Civilprocesa likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā pieteikumus par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ja lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumu;

  • Atbilstoši Civilprocesa likuma 60.nodaļai pieteikumus par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmumu pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos.

 

Kasācijas sūdzība

Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumus un Zemgales rajona tiesas spriedumus lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Materiālo tiesību normas nepareiza piemērošana un procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā tikai tad, ja tas ir novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, katrā ziņā uzskatāms tas, ka

  • tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;
  • tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;
  • pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;
  • tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā procesa dalībnieks;
  • lietā nav tiesas sēdes protokola vai tiesas sprieduma.

Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka kasācijas sūdzības izskatīšanai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā, to argumentēti jānorāda kasācijas sūdzībā.

Kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs – fiziskā persona, juridiskas personas amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai advokāts. Ja kasācijas sūdzību parakstījusi juridiskās personas amatpersona, sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt iesniedzēju. Ja kasācijas sūdzību parakstījis advokāts, sūdzībai pievieno pilnvaru un orderi. Ja šādi dokumenti kasācijas sūdzībai nav pievienoti un tie nav arī iepriekš iesniegti tiesā, sūdzības pieņemšana tiek atteikta.

Par kasācijas sūdzības iesniegšanu jāmaksā drošības nauda 300 euro. Drošības naudu atmaksā, ja Civillietu departaments pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, vai ja kasācijas sūdzību atsauc līdz departamenta rīcības sēdei. Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

 

Pārstāvība

Fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību.

Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.

Vairāk skatiet šeit: Kasācijas instancei tiesā pārstāvībai ir īpaši noteikumi

 

Rīcības sēde

Jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj departamenta tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā rīcības sēdē (Civilprocesa likuma 464.pants).

Ja tiesnešu kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1 pantam, pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību var būt:

  • kasācijas sūdzība neatbilst Civilprocesa likuma 450.-454.panta prasībām;

  • kasācijas sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra, un pārsūdzētais spriedums tai atbilst;

  • izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā;

  • mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 euro un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā.

Ja kaut viens no tiesnešiem uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, tiesnešu kolēģija pieņem lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

Ar tiesnešu kolēģijas vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Civillietu departamenta paplašinātā sastāvā.

Rīcības sēdes lēmumā nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē. Lietas izskatīšanu nosaka rakstveida procesā, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Lietas izskatīšanu tiesas sēdē nosaka, ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai pēc Civillietu departamenta ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu iztulkošanā.

Departamenta rīcības sēdes lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

Ja kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, pēc puses lūguma tiesnešu kolēģija var pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu līdz lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Rīcības sēdē tiesnešu kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Savienības tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai. 

 

Kasācijas sūdzības izskatīšana

Kasācijas instancē lietu izskata trīs departamenta tiesneši.

Ja, izskatot lietu tiesas sēdē triju tiesnešu sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Civillietu departamenta paplašinātā sastāvā.

Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma likumību pārsūdzētajā daļā attiecībā uz personām, kas spriedumu pārsūdzējušas vai pievienojušās kasācijas sūdzībai, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā. Tiesa var atcelt visu spriedumu, lai gan pārsūdzēta tikai tā daļa, ja konstatē tādus likuma pārkāpumus, kas noveduši pie visas lietas nepareizas izspriešanas.

 

Ja lietu skata rakstveida procesā, personām, kuras iesniegušas sūdzību vai protestu, kā arī tām personām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā, izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim un informē par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

Ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka lietas sarežģītības dēļ sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā var minēto termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem.

Rakstveida procesā lietu izskata pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas tiesas kompetenci.

Rakstveida procesā var arī pieņemt lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

Ja lietu skata tiesas sēdē, pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriedē, lai taisītu spriedumu. Pēc tiesnešu  apspriedes tiesa pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu, un paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar spriedumu.

Ja tiesneši atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, nosaka nākamo tiesas sēdi 14 dienu laikā, kurā Civillietu departaments paziņos spriedumu.

 

Civillietu departamenta spriedums

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 474. pantu Civillietu departaments, izskatījis lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

  • atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

  • atcelt visu spriedumu vai kādu tā daļu un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas vai pirmās instances tiesā;

  • atcelt visu spriedumu vai tā daļu un atstāt pieteikumu bez izskatīšanas vai arī izbeigt tiesvedību, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi Civilprocesa likuma; 219. vai 223. panta noteikumus;

  • grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu.

Civillietu departamenta spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Departamenta tiesnesis, kuram, lietu izskatot tiesas paplašinātajā sastāvā, bijis atšķirīgs viedoklis par likuma tulkojumu vai likuma piemērošanu, 15 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai.

 

Blakus sūdzības izskatīšana

Civillietu departaments izskata arī blakus sūdzības par apelācijas instances pieņemtajiem lēmumiem, kā arī Civilprocesa likuma 250.39 panta pirmajā daļā norādītās blakus sūdzības par Zemgales rajona tiesas lēmumiem lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Iesniedzot blakus sūdzību, jāmaksā drošības nauda – 70 euro. Blakus sūdzībā norādāmā informācija noteikta Civilprocesa likuma 443.1 pantā.

Civillietu departamenta rīcības sēde ar vienbalsīgu lēmumu var atteikties pieņemt izskatīt blakus sūdzību, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks pilnīgi vai kādā tā daļā atcelts vai grozīts. Šādā gadījumā samaksāto drošības naudu par blakus sūdzību neatmaksā.

Izskatot blakus sūdzību, Civillietu departaments pārbauda pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

  • atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

  • atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi;

  • atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

  • grozīt lēmumu.

Civillietu departamenta lēmums par iesniegto blakus sūdzību nav pārsūdzams.

Blakus sūdzības izskata rakstveida procesā.

 

Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Civillietu departaments Civilprocesa likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā izskata pieteikumus par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ja lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumu.

Ņemot vērā, ka parasti lietas izskatīšana pēc būtības tiek pabeigta pirmajā vai apelācijas instancē, lietas dalībniekam ar pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem parasti jāvēršas attiecīgajā pirmās vai otrās instances tiesā.

Neatkarīgi no tiesu instances par pieteikumu par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem jāmaksā drošības nauda 300 euro. Drošības naudu pieteicējam atmaksā, ja apstrīdētais nolēmums tiek pilnīgi vai daļēji atcelts, kā arī gadījumos, ja pieteikums tiek atsaukts līdz tā izskatīšanai. Tāpat drošības naudu atmaksā gadījumos, ja tiesa atsaka pieņemt pieteikumu tādēļ, ka tam nav pievienots dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu, vai drošības nauda nav samaksāta likumā noteiktā kārtībā un apjomā.

Pieteikumus par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.