Tiesas process Augstākajā tiesā

Drukas versija
 

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas pamattiesībām. Pamatā taisnīgas tiesas jēdziens ietver divus aspektus: tiesu kā neatkarīgu un objektīvu tiesu varas institūciju un procesu, kas nodrošina lietas taisnīgu un objektīvu izspriešanu.

Latvijā ir izveidota trīspakāpju tiesu sistēma – lietas tiek izskatītas pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā un kasācijas instances tiesā (atsevišķos gadījumos likumdevējs ir noteicis izņēmumus no šīs kārtības).

 

Lietu izskatīšanas pamatprincipi

Lietu izskatīšanas pamatprincipi ir noteikti likumā „Par tiesu varu” un procesu likumos – Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā. Atkarībā no procesa, kura kārtībā konkrēta lieta ir izskatāma, principi var būt atšķirīgi – piemēram, viens no civilprocesa pamatprincipiem ir sacīkstes princips – proti, puses savas procesuālās tiesības īsteno sacīkstes formā un tiesa lietu izspriež, vadoties no pušu iesniegtajiem pierādījumiem un izteiktajiem argumentiem; administratīvajā procesā savukārt darbojas objektīvās izmeklēšanas princips, kas atšķirībā no sacīkstes principa paredz aktīvu tiesas lomu lietas apstākļu noskaidrošanā un pierādījumu vākšanā. Kriminālprocesā apsūdzības funkciju valsts vārdā īsteno prokurors un kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums, ievērojot nevainīguma prezumpciju.

Virkne lietas izskatīšanas pamatprincipu ir kopīgi gan civilprocesā, gan kriminālprocesā, gan administratīvajā procesā, jo „principu princips” ir tas, ka tiesai ir jānodrošina personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

  • Taisnīguma princips. Tiesai lieta jāizskata taisnīgi – katrā konkrētā gadījumā jāievēro taisnīguma princips. Tiesas spriedumam jābūt taisnīgam. Lietas taisnīga izskatīšana ir cieši saistīta ar pamatotu, tiesību normām atbilstošu nolēmumu.
  • Objektivitātes un neitralitātes princips. Tiesa, spriežot konkrētu lietu, ir brīva no jebkādiem personiskiem uzskatiem un aizspriedumiem pret lietas dalībniekiem. Tiesa ir ieinteresēta tikai pareizā likuma piemērošanā.
  • Neatkarības princips. Tiesneši ir neatkarīgi un padoti vienīgi likumam.
  • Pušu līdztiesības princips. Pusēm procesā ir vienādas tiesības. Tiesai ir jānodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot procesuālās tiesības savu interešu aizsardzībai.

Tiesvedība Augstākajā tiesā notiek valsts valodā. Krimināllietās dalībniekam, kurš nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda. Šādas iespējas ir arī pieteicējiem - fiziskajām personām - administratīvajās lietās. Savukārt civillietās lietas dalībniekam ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, ja viņš nepārvalda valsts valodu. Valsts nodrošina tulku tikai tām fiziskajām personām, kuras civillietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību vai ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas.

Tiesa izspriež lietas saskaņā ar ārējiem normatīviem aktiem, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī vispārējiem tiesību principiem.

 

Tiesas nolēmumu un lietas materiālu pieejamība

Tiesas informācijas pieejamību nodrošina lietas izskatīšanas atklātuma princips. Ikvienam ir tiesības kā klausītājam piedalīties atklātā tiesas sēdē un iepazīties ar atklātā tiesas sēdē pieņemtu nolēmumu.

Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, – ar tā pieņemšanas brīdi. Slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē izskatītas lietas nolēmums savukārt ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot lietas ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

Visus atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē portālā www.tiesas.lv. Tāpat publicē arī Krimināllietu departamenta lēmumus, bet Civillietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta lēmumus – pēc tiesas ieskata. Savukārt Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv tiek publicēti visu departamentu spriedumi un lēmumi, kuros izteiktas judikatūras atziņas.

Persona ar Augstākās tiesas nolēmumiem var iepazīties arī tiesas Kancelejā. Lai netiktu traucēts Kancelejas darbs, tās vadītājam ir tiesības noteikt laiku, kad persona var iepazīties ar nolēmumiem, kā arī atteikt vai pārtraukt personas apmeklējumu.

Publicējot un izsniedzot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.

 

Atklātā procesā izskatītas lietas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, bet tikai ar brīdi, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums. Līdz tam lietas materiāli ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos.

Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos un likumā „Par tiesu varu”. Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 20 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā, bet lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopciju, laulības šķiršanu vai neesamību un personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ – 75 gadus pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās. Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas sēdē izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, izbeidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam.

Vairāk par Augstākās tiesas informācijas izsniegšanas kārtību skatiet šeit