Civillietu departaments

Drukas versija

Lietu sadales plāns 2019. gadā

 

1. Civillietu departamenta tiesvedībā ienākušo lietu sadales kārtība tiek noteikta pēc alfabētiskā saraksta, katram tiesnesim piešķirot kārtas numuru:

tiesnese Anda Briede – Nr.1

tiesnesis Intars Bisters – Nr.2

tiesnese Vanda Cīrule – Nr.3

tiesnese Anita Čerņavska – Nr.4

tiesnese Ināra Garda – Nr.5

tiesnesis Valerijans Jonikāns – Nr.6

tiesnese Ļubova Kušnire – Nr.7

tiesnesis Aivars Keišs – Nr.8

tiesnese Inta Lauka – Nr.9

tiesnesis Valerijs Maksimovs – Nr.10

tiesnese Zane Pētersone – Nr.11

tiesnesis Normunds Salenieks – Nr.12

tiesnese Marika Senkāne – Nr.13

tiesnesis Aigars Strupišs – Nr.14

tiesnese Anda Vītola – Nr.15

tiesnese Mārīte Zāģere – Nr.16

tiesnese Edīte Vernuša – Nr.17

 

 2. Civillietu departamentā ienākošās lietas tiek nodotas izskatīšanai pēc iespējas to ienākšanas secībā:

2.1. Civillietu departamentā lietu sadale notiek atsevišķi šādiem lietu veidiem:

2.1.1. lietu izskatīšana kasācijas kārtībā;

2.1.2. blakus sūdzību izskatīšana;

2.1.3. lietu izskatīšana sakarā ar protestiem Civilprocesa likuma 483.panta kārtībā.

 

2.2. Prioritāte lietu izskatīšanā:

2.2.1. prasībās par atjaunošanu darbā;

2.2.2. darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu;

2.2.3. darba algas piedziņa;

2.2.4. strīdi, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību;

2.2.5. lietām, kurās tiesvedība notiek ilgstošu laiku;

2.2.6. citi pamatoti iemesli lietas paātrinātai izskatīšanai (piemēram, lietas dalībnieku iesniegumi, lai nepieļautu zaudējuma apmēra būtisku palielināšanos, ievērojot lietas dalībnieku vecumu, veselības stāvokli u.tml.);

2.2.7. lietām, kurās iesniegti protesti Civilprocesa likuma 483. un 484.panta kārtībā, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas judikatūru;

2.2.8. lietām par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;

2.2.9. lietām par tiesību jautājumiem, kuru ātrai risināšanai ir būtiska nozīme judikatūras attīstībai Civillietu departamenta priekšsēdētāja ieskatā.

 

3. Tiesnešu kolēģijas sastāvu tiesas sēdēm un rakstveida procesiem nosaka departamenta priekšsēdētājs, vienlaikus nosakot tiesnesi-referentu. Tiesnesis, kurš sagatavojis lietu izskatīšanai rīcības sēdē, pēc iespējas atbilstoši slodzei to izskata arī kasācijas kārtībā.

Departamenta priekšsēdētājs atkarībā no vispārējās slodzes piedalās rīcības sēdēs, tiesas sēdēs un rakstveida procesos un var būt referents izskatāmajās lietās.

 3.1. Lietas paplašinātā tiesas sastāvā izskata ne mazāk kā 9 departamenta priekšsēdētāja norīkoti tiesneši. Referents paplašinātajā sastāvā parasti ir tiesnesis, kas ir bijis referents trīs tiesnešu sastāvā. Ja lietu izskatīšanai paplašinātā sastāvā nodod ar rīcības sēdes lēmumu, tiesnesis-referents parasti ir tas, kas sagatavojis lietu rīcības sēdē. Paplašinātajā sastāvā pēc iespējas jāpiedalās tiem tiesnešiem, kuri ir pieņēmuši attiecīgu lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātajā sastāvā; ja kāds no šiem tiesnešiem objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties sēdē, to aizstāj cits tiesnesis. 

  3.2. Tiesneša ilgstošas prombūtnes gadījumā (slimība, komandējums u.tml.) lieta tiek nodota citam tiesnesim, ņemot vērā noslodzi, parasti tam tiesnesim, kas specializējies attiecīgajā tiesību nozarē (7.punkts).

 

 4. Tiesas sastāvs lietu izskatīšanai rīcības sēdēs, rakstveida procesos un tiesas sēdēs tiek veidots pēc principa, lai nodrošinātu pēc iespējas vienādu slodzi departamentā strādājošajiem tiesnešiem. Tiesu sastāvi tiek veidoti, pēc iespējas nodrošinot mainību.

 

 5. Iepriekš noteikto lietu sadales kārtību var grozīt departamenta priekšsēdētājs šādos gadījumos:

  5.1. lietu tās īpašās sarežģītības dēļ pēc iespējas jānodod tiesnesim, kas ir specializējies attiecīgajā tiesību nozarē;

   5.2. tiesneša pārslodzes vai nepietiekama noslogojuma dēļ;

   5.3. lai nodrošinātu saprātīgu termiņu lietu izskatīšanā;

   5.4. sakarā ar tiesneša pilnvaru izbeigšanos;

   5.5. sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus pagaidu prombūtnes dēļ;

   5.6. pastāvot apstākļiem, kas var būt pamats tiesneša atstatīšanai vai noraidīšanai (Civilprocesa likuma 19.pants);

   5.7. ja tiesneša-referenta palīgs ir tuvā radniecības pakāpē ar kādu no procesa dalībniekiem vai ir citi apstākļi, kas varētu radīt pamatotas šaubas par tiesas objektivitāti.

 

 6. lietu sadales plāna 5.1., 5.6. un 5.7. punktā minētajos gadījumos nododot lietu citam tiesnesim-referentam, vienlaicīgi tāds pats lietu skaits no aizstājošā tiesneša lietām tiek nodots izskatīšanai tiesnesim, no kura lietvedības lieta ir izņemta;

 

 7. Pastāvot 5.punktā minētajiem apstākļiem, referents var tikt mainīts arī tiesvedības laikā.

 

 8. Lai īstenotu lietu sadales plāna 5.1.punktā ietverto nosacījumu, tiek noteiktas specializācijas jomas:

tiesnese Anda Briede – lietu tiesības, mantojuma tiesības;

tiesnesis Intars Bisters – lietu tiesības, saistību tiesības;

tiesnese Vanda Cīrule – preču zīmju aizsardzība, autortiesību aizsardzība, saistību tiesības;

tiesnese Anita Čerņavska – saistību tiesības, darba tiesības, dzīvojamās telpas īres tiesības;

tiesnese Ināra Garda – ģimenes tiesības, saistību tiesības;

tiesnesis Valerijans Jonikāns – darba tiesības, saistību izpilde tiesas ceļā;

tiesnese Ļubova Kušnire – ģimenes tiesības, dzīvokļa īpašuma tiesības, dzīvojamās telpas īres tiesības;

tiesnesis Aivars Keišs – lietu tiesības;

tiesnese Inta Lauka – civilprocesuālās tiesības, saistību tiesības;

tiesnesis Valerijs Maksimovs – saistību tiesības un ar maksātnespējas procesu saistītās lietas;

tiesnese Zane Pētersone – intelektuālais īpašums, saistību tiesības;

tiesnesis Normunds Salenieks – civilprocesuālās tiesības, lietu tiesības;

tiesnese Marika Senkāne – civilprocesuālās tiesības, apdrošināšana;

tiesnesis Aigars Strupišs – komerctiesības, saistību tiesības;

tiesnese Anda Vītola – ar tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesu saistītās lietas, saistību tiesības;

tiesnese Mārīte Zāģere – saistību tiesības, darba tiesības;

tiesnese Edīte Vernuša – mantojuma tiesības, īpašuma tiesības, civilprocesuālās tiesības.

Specializācijas ievērošana ir atkarīga no slodzes un citiem apstākļiem.

 

9. Tiesas sēdes priekšsēdētāju nosaka konkrētā tiesas sastāva tiesneši, savstarpēji vienojoties. Sēdi parasti vada departamenta priekšsēdētājs, ja viņš ir tiesas sastāvā