Konferencē akcentē tiesneša neatkarības trīs aspektus: ārējā, sistēmas un tiesneša personības neatkarība

Drukas versija
 
3 novembris 2017

Tiesneša neatkarības jēdziena centrālā ass ir pats tiesnesis kā personība – piektdien, 3.novembrī, Latvijas Tiesnešu konferencē uzsvēra Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Analizējot Eiropas Tieslietu padomju tīkla veiktās aptaujas rezultātus, kuros Latvijas tiesnešu pašnovērtējums par savu neatkarību ir viszemākais no visām Eiropas valstīm, konferences pamattēma – tiesneša neatkarība – tika sadalīta trīs jautājumu blokos. Pirmais – tā dēvētais ārējais – analizējot, kā tieslietu sistēma sava juridiskā regulējuma ietvaros mijiedarbojas ar sabiedrību un citām varām, arī ar neformālo, ceturto – medijiem. Otrais – kā tā darbojas iekšēji, sistēmas ietvaros. Trešais – katra individuālā tiesneša pašnovērtējums. “Tas ir – cik brīvs vai nebrīvs tiesnesis jūtas, arī pateicoties garantijām un par spīti riskiem, kas izriet no abiem iepriekšējiem analīzes laukiem,” sacīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs.

“Tiesneša personībai jābūt stingrai un uzņēmīgai, tiesnesim jābūt atvērtam, bet ne jūtelīgam,” sacīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Sabiedrības interesēs ir taisnīgs tiesas spriedums, un taisnīgam spriedumam vajadzīga tiesneša profesionalitāte, ētika un neatkarība. Egils Levits norādīja, ka tiesas spriedums nedrīkst pieļaut tiesību negodprātīgu izmantošanu, kad “formāli ar spriedumu viss kārtībā, bet rezultāts nav taisnīgs, jo sprieduma sasniegšana bijusi prettiesiska vai neētiska”. Viņš aicināja Latvijas tiesnešus neļaut instrumentalizēt tiesu varu, atpazīt un nepieļaut tiesību negodprātīgu izmantošanu.

Runājot par ārējās ietekmes uz tiesu varu mazināšanu, gan Tieslietu padomes priekšsēdētājs, gan Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norādīja uz pozitīvajiem soļiem šajā jomā. Tieši dienu pirms konferences Saeimā pieņemti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas mazina izpildvaras un Saeimas lomu, daudzus tiesu sistēmai un tiesnešu karjerai būtiskus jautājumus nododot Tieslietu padomes kompetencē. Savukārt Satversmes tiesas 26.oktobra spriedums ne tikai liek pārskatīt tiesnešu atalgojuma sistēmu, bet arī skaidro tiesneša īpašo lomu demokrātiskā sabiedrībā.

Par tiesu un mediju attiecību aktualitāti liecina gan Eiropas Tieslietu padomju tīkla aptaujas dati, kur Latvijas tiesneši mediju ietekmi uz savu darbu norādījuši kā būtiskāko ārējo spiedienu, gan tas, ka arī konferencē šīm attiecībām pievērsās daudzi runātāji. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša norādīja, ka problēmas sakne ir uzticības trūkums starp tiesu varu un medijiem, un to izraisījuši vairāki faktori no abām pusēm – tiesām pietrūkst proaktīvas komunikācijas, savukārt mediju darbiniekiem nereti pietrūkst juridisku zināšanu un tiek pieļautas kļūdas.

Analizējot tiesnešu neatkarību pašas sistēmas ietvaros, gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu ētikas komisijas vadītāji Māris Vīgants un Anita Kovaļevska, gan tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš un Tukuma rajona tiesas priekšsēdētāja Adrija Kasakovska uzsvēra tiesnešu aktīvas un atbildīgas nostājas nozīmi, paužot gan viedokļus, gan sniedzot kolēģu objektīvu vērtējumu, kad tas nepieciešams. Arī tam ir nepieciešama tiesneša iekšējā neatkarība, jo, “ne likums, ne garantijas nevar izveidot neatkarīgu tiesnesi”, sacīja Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja.

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, ko ne retāk kā reizi gadā sasauc Tieslietu padome. Šīgada konferencē piedalījās 386 no 567 Latvijas tiesnešiem.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikums Latvijas tiesnešu konferencei 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211