Stāsies spēkā grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā

Drukas versija
 
5 jūlijs 2017

Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz izmaiņas disciplinārlietu ierosināšanā un materiālu pieejamībā, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtībā, kolēģijas administratīvā darba nodrošināšanā un citas izmaiņas. Likuma grozījumi stāsies spēkā 19.jūlijā.

 

  • Precizēta Disciplinārtiesas kompetence attiecībā uz prokuroru sūdzībām

Atbilstoši Prokuratūras likumā noteiktajam prokurors tam piemēroto lēmumu un discplinārsodu var pārsūdzēt Disciplinārtiesā un tā sūdzību izskata Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Nolūkā saskaņot abus likumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā precizētas tiesību normas, kas noteic Disciplinārtiesā iesniegtās sūdzības izskatīšanas kārtību un reglamentē Disciplinārtiesas lēmuma sastādīšanas kārtību, iekļaujot likumā Disciplinārtiesas kompetenci attiecībā uz prokuroru sūdzībām.

 

  • Tieslietu ministrs nevarēs rosināt disciplinārlietas par Augstākās tiesas tiesnešiem; paplašināta apgabaltiesu priekšsēdētāju kompetence

Likuma grozījumi noteic, ka tieslietu ministram vairs nebūs tiesību rosināt disciplinārlietas par Augstākās tiesas tiesnešiem.

Šādas izmaiņas Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā bija rosinājusi Tieslietu padome. Pieņemto izmaiņu nepieciešamība tiek pamatota ar tiesu varas neatkarības nodrošināšanu, kā arī Tieslietu padome skaidro, ka Augstākā tiesa kopš 2017.gada 1.janvāra ir tikai kasācijas instance un tieslietu ministram attiecībā uz Augstāko tiesu nav administrēšanas, organizatoriskās vadības vai arī pārbaudes funkcijas.

Likumā paliek spēkā norma, ka disciplinārlietu par Augstākās tiesas tiesnešiem varēs rosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Paplašinātas apgabaltiesu priekšsēdētāju tiesības ierosināt disciplinārlietas, neaprobežojot šīs tiesības tikai ar lietas ierosināšanu par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā. Gan par apgabaltiesu, gan rajonu (pilsētu) un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem apgabaltiesu priekšsēdētāji varēs ierosināt disciplinārlietas visos likumā noteiktajos gadījumos.

 

  • Precizēts soda uzlikšanas termiņa noilgums

Ar likuma grozījumiem precizēts noilguma termiņš, nostiprinot praksē iedibināto kārtību, ka soda uzlikšanas triju mēnešu termiņš skaitāms no disciplinārlietas ierosināšanas vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas. Vienlaikus grozījumi noteic, ka šajā termiņā neskaita tiesneša pagaidu prombūtnes laiku, proti – laiku, kurā tiesnesis ir atradies atvaļinājumā, pārejošas darbnespējas laiku vai laiku, kad tiesnesis nepilda amata pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Par pagaidu prombūtni nav uzskatāms laiks, kurā tiesnesis ir atstādināts no amata.

 

  • Disciplināri sodītu tiesnešu vārdi būs publiski pieejami

Likuma grozījumi paredz, ka disciplinārlietā pieņemto lēmumu vienas dienas laikā publicē tīmekļvietnē internetā, aizsedzot tikai to informācijas daļu, kas atklāj personas datus, tajā skaitā sensitīvos, izņemot pie atbildības sauktās personas vārdu un uzvārdu. Patlaban, publiskojot disciplinārlietas lēmumu, informācijas daļa, kas atklāj tiesneša identitāti, ir jāaizsedz.

Izņēmums ir lēmums par disciplinārlietas nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu. Lai ievērotu nevainīguma prezumpcijas principu, kā arī nekaitētu izmeklēšanas interesēm, šo lēmumu tīmekļvietnē nepublicē.

Tāpat likums papildināts ar kārtību, kādā publicētos lēmumus dzēš no tīmekļvietnes.Publicēto lēmumu dzēš vienas dienas laikā pēc gada no tā spēkā stāšanās dienas. Ja disciplinārsods noņemts pirms termiņa, publicēto lēmumu dzēš vienas darba dienas laikā no lēmuma par disciplinārsoda noņemšanu pieņemšanas.

Gadījumā, ja Tiesnešu disciplinārkolēģija pieņem lēmumu ierosināt tiesnesi atcelt no amata un nosūta disciplinārlietas materiālus Saeimai lemšanai par tiesneša atcelšanu no amata, bet Saeima nobalso pret tiesneša atcelšanu no amata, disciplinārlietu nodod atpakaļ Tiesnešu disciplinārkolēģijai tās atkārtotai izskatīšanai un iepriekš publicētais lēmums ierosināt tiesnesi atcelt no amata no tīmekļvietnes dzēšams vienas dienas laikā pēc lietas materiālu saņemšanas atpakaļ Tiesnešu disciplinārkolēģijā.

 

  • Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju ievēlēs kolēģija

Turpmāk Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, tāpat kā citu tiesu varas pašpārvaldes organizāciju vadītāji, tiks ievēlēts no kolēģijas locekļu vidus.

Iepriekš likumā bija paredzēts, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu vada Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājs.

 

  • Disciplinārtiesas sēdi varēs vadīt ne tikai tās priekšsēdētājs

Lai racionāli izmantotu cilvēkresursus un padarītu Disciplinārtiesas darbību vajadzības gadījumā ātrāku, turpmāk paredzēta iespēja Disciplinārtiesai darboties un skatīt lietas arī Disciplinārtiesas priekšsēdētāja prombūtnē, likumā nosakot, ka sēdi vada Disciplinārtiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkots Disciplinārtiesas loceklis.

Šo priekšlikumu bija iesniegusi Augstākā tiesa, norādot, ka līdz ar šobrīd Saeimā izskatāmajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu” paplašināsies Tieslietu padomes kompetence lemt par tiesnešu karjeras jautājumiem saistībā ar tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Paredzēts, ka šie lēmumi būs pārsūdzami Disciplinārtiesā, kas var palielināt Disciplinārtiesā izskatāmo sūdzību skaitu. 

 

  • Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu nodrošinās Tiesu administrācija

Likumā noteikts, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu administratīvi turpmāk nodrošinās Tiesu administrācija. Līdz šim tās darbu finansiāli nodrošināja Augstākā tiesa.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211