Latvijas televīzijas pieteikuma lietā par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem Senāts aptur tiesvedību un iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā

Drukas versija
 
17 decembris 2012

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 17.decembrī nolēma apturēt tiesvedību Valsts SIA „Latvijas televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) pieteikuma lietā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai uzlikts par pienākumu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2007.-2009.gadu. Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta otrās daļas, ciktāl tā neietver sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no izdošanas brīža. Senāta ieskatā, apstāklis, ka likumdevējs likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteicis atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas īpašumam, kuru izmanto pieteicēja, rada pretrunu ar Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmo teikumu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Senāta ieskatā, likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā bija jābūt iekļautai arī norādei uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tā kā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tajā nav iekļauti, šī daļa ir pretrunā Satversmes 100.pantam.

Senāts lietu tiesas sēdē izskatīja 16.novembrī, risinot tiesību pamatjautājumu par to, vai uz Latvijas Televīziju ir attiecināms likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 15.punktā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums, proti, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas, kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes. Problēma izriet no apstākļa, ka Latvijas Televīzija tikai daļēji tiek finansēta no valsts budžeta. Papildus lietā Senāts apsvēra arī tiesību jautājumu par to, vai uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp Latvijas Televīziju, pēc analoģijas attiecināms likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16. vai 20.punktā paredzētais atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa. Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punktam ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek arī ēkas, kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām, bet atbilstoši šā panta 20.punktam – ēkas, kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā opera, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas cirks” un teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām. No minētajām tiesību normām izriet, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek īpašumu, kuru izmanto kapitālsabiedrības, bet kas tiek izmantots, lai apmierinātu būtiskas sabiedrības sociālās vai kultūras intereses.

Izskatot Latvijas Televīzijas iesniegtu kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts lūdza Finanšu ministriju, Kultūras ministriju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi sniegt atzinumus par to, vai varētu būt, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā attiecībā uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem pastāv likuma robs, kas novēršams, lietojot analoģiju. Citiem vārdiem, vai likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā atbilstoši tās 16. un 20.punkta jēgai un mērķim būtu bijis jābūt ietvertiem arī sabiedriskajiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211