Senāts 14.decembrī kopsēdē risinās strīdīgus tiesību jautājumus

Drukas versija
 
12 decembris 2012

Senāta Administratīvo lietu departaments 14.decembrī kopsēdē risinās vairākus strīdīgus tiesību jautājumus. Trīs kasācijas sūdzības, kuras iepriekš vērtētas Senāta tiesas sēdē, nodotas izskatīšanai paplašinātā – visa departamenta senatoru sastāvā. Administratīvā procesa likuma 346.panta otrā daļa nosaka – ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta kopsēdē.

 

Senāta kopsēdē tiks risināti šādi tiesību jautājumi:

1) Plkst. 10.00 Senāts skatīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Snickers Production Latvia” pieteikums un atcelts VID lēmums daļā par SIA „Snickers Production Latvia” papildu nomaksai budžetā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu. Senātam lietā risināms jautājums par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīniju „Transferta cenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijai” piemērošanu transferta cenu noteikšanā. (Lieta SKA-373/2012).

2) Plkst. 10.40 Senāts skatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts. Lietā ir strīds par to, vai pamatoti izbeigtas valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g” apakšpunktu. Tajā noteikts, ka valsts civildienesta attiecības izbeidzas, ja ierēdnis ar iestādes vadītāja lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu. Šajā gadījumā ministrija, kurā pieteicēja atradās civildienestā, likvidēta un pievienota citai ministrijai. (Lieta SKA-718/2012).

3) Plkst.11.20 nolikta izskatīšanai lieta, kurā ir strīds par to, kā Rīgas domei vajadzēja rīkoties, izbūvējot pašvaldības ielu. Ielai pieguļošais zemesgabals ir apgrūtināts ar ceļa servitūtu par labu citam zemesgabalam, kam nav tiešas pieejas ielai, taču pastāv strīds par servitūta atrašanās vietu un līdz ar to par vietu, kurā izbūvējama piebrauktuve šim zemesgabalam. Gan kalpojošā, gan valdošā īpašuma zemesgrāmatā ir atzīmes par ceļa servitūtu, taču katrs no īpašniekiem uzrāda atšķirīgu zemes robežu plānu, kas šādu atzīmi pamato. Administratīvā apgabaltiesa ir atzinusi, ka bija jāievēro valdošā zemesgabala īpašnieka viedoklis, jo tas atbilst iepriekš pieņemtam pašas pašvaldības lēmumam, nododot zemi īpašumā par samaksu, turpretim kalpojošā zemesgabala zemes robežu plānam nav nekāda tiesiskā pamatojuma. Pašvaldība apgabaltiesas spriedumam nepiekrīt, jo uzskata, ka, ievērojot zemesgrāmatu publiskās ticamības principu, ir jāņem vērā atzīme, kāda bija izdarīta kalpojošā zemesgabala zemesgrāmatu nodalījumā. (Lieta SKA-416/2012).

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211