Augstākā tiesa nolemj uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par direktīvas 72/166/EEK normu iztulkošanu

Drukas versija
 
13 novembris 2017

Augstākā tiesa 2017.gada 13.novembrī apturēja tiesvedību civillietā Eiropas komercsabiedrības „Balcia Insurance” SE (agrākais nosaukums - Eiropas komercsabiedrība „BTA Insurance Company” SE) prasībā pret apdrošināšanas AS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” par zaudējumu atlīdzības piedziņu regresa kārtībā un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) jautājumus par direktīvas 72/166/EEK (par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību) 3.panta 1.punkta iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kas stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

Lietā ir izšķirams jautājums, vai zaudējumi trešās personas mantai, kas radušies, pasažierim atverot stāvoša transportlīdzekļa durvis, ietilpst obligātās transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas regulējumā lietotā jēdziena „apdrošināšanas gadījums” tvērumā. Savukārt, lai pareizi iztulkotu minēto jēdzienu, jānoskaidro, vai stāvoša transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršana ir „transportlīdzekļa lietošana” direktīvas 72/166/EK izpratnē.

Atsaucoties uz EST iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem par jēdziena „transportlīdzekļa lietošana” plašo tvērumu, Augstākā tiesa lēmumā secina, ka šo jēdzienu varētu attiecināt „arī uz durvju atvēršanu pēc transportlīdzekļa novietošanas stāvēšanai, kas atbilstu transportlīdzekļa ekspluatācijas funkcijai”. Vienlaikus Augstākā tiesa secina, ka EST paustā atziņa par atbilstošo normu formulējuma nepilnībām, liedz sniegt noteiktu atbildi par minētā Eiropas Savienības tiesībās regulētā jēdziena saturu.

Augstākā tiesa lūdz EST atbildēt uz jautājumiem, vai direktīvas 72/166/EEK 3.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdziens „transportlīdzekļu lietošana” aptver stāvēšanai novietota transportlīdzekļa durvju atvēršanu un, ja atbilde uz 1.jautājumu ir apstiprinoša, vai minētā direktīvas norma ir interpretējama tādējādi, ka jēdziens „transportlīdzekļu lietošana” aptver tādu situāciju, kad kaitējums trešās personas īpašumam radies, transportlīdzekli lietojot pasažierim.

Augstākā tiesa lietu izskata sakarā ar Eiropas komercsabiedrības „Balcia Insurance” SEkasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 20.maija spriedumu. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

Lietas faktiskie apstākļi

Prasītāja Eiropas komercsabiedrība „BTA Insurance Company” SE cēlusi prasību pret atbildētāju apdrošināšanas AS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”, kurā lūgusi piedzīt zaudējumu atlīdzību sakarā ar tās izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību atbildētājas apdrošinātā transportlīdzekļa vadītājam, kurš, prasītājas ieskatā, ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu tās klientam.

Apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta saistībā ar negadījumu, kad pie lielveikala esošajā autostāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa Škoda Octavia pasažieris, atverot automašīnas aizmugurējās labās puses durvis, saskrāpēja blakus stāvošā transportlīdzekļa VW Passat kreisās puses aizmugurējo spārnu.Škoda Octavia vadītājs, aizpildot saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu, savu vainu atzina. Prasītāja, pamatojoties uz brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu (KASKO) un atskaitot tajā paredzēto pašrisku, transportlīdzekļa VW Passat īpašniekam izmaksāja 47,42 latus. Minētās summas apmērā prasītāja regresa kārtībā vērsās pie VW Passat īpašnieka apdrošinātāja. Atbildētāja izmaksu atteica, pamatojot to ar uzskatu, ka negadījums, kas noticis, abiem transportlīdzekļiem stāvot, nav atzīstams par apdrošināšanas gadījumu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē.  Atbildētājas ieskatā, ir atlīdzināmi tikai tie izdevumi, kas radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, proti, ir jākonstatē, ka vismaz viens no transportlīdzekļa vadītājiem negadījuma brīdī ir piedalījies ceļu satiksmē. Konkrētajā gadījumā neviens no transportlīdzekļa vadītājiem neesot piedalījies ceļu satiksmē, jo nav pārvietojies ar transportlīdzekli, braucot pa stāvlaukumu vai citu ceļu satiksmei paredzētu vietu.

Informāciju sagatavoja Rihards Gulbis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks